Vai veterāni sagaidīs savu likumu? 6
Neskatoties uz atsevišķu deputātu aicinājumu apturēt Otrā pasaules kara dalībnieku likumprojekta tapšanu, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vakar nolēma to virzīt tālāk. Veterāni gan skarbi joko, ka diez vai nodzīvos līdz likuma pieņemšanai.
Šādu likumu atsevišķas Saeimas frakcijas vai komisijas mēģinājušas radīt ne reizi vien, bet līdz šim šie centieni cietuši neveiksmi. Maija sākumā, Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienas priekšvakarā, vairākas veterānu organizācijas vēstulē deputātiem atgādināja šo parādu. Vakar jautājumu vērtēja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē.
Deputāts Dzintars Ābiķis (“Vienotība”) aicināja likumprojektu nevirzīt tālāk, jo tas, viņaprāt, ir pilns pretrunu un nesasniegs minēto mērķi – veterānu saliedēšanu. Tomēr komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) bija citās domās: “Esam saņēmuši veterānu organizāciju aicinājumu nolīdzināt vēsturisku netaisnību. Neredzu morālas tiesības atteikties strādāt ar šo projektu.” Viņa piedāvāja virzīt tālāk Sabiedrības saliedētības komisijas gatavoto likumprojektu, vienlaikus ņemot vērā arī veterānu organizāciju un Valsts prezidenta administrācijas vēsturnieku komisijas viedokļus. Šim viedoklim pievienojās komisijas deputātu vairākums.
Cilvēktiesību komisija lūgusi arī iesaistīto ministriju atzinumus, un tie ir piesardzīgi atbalstoši. Aizsardzības ministrija gan aicināja likumdevējus būt piesardzīgiem, jo Latvija nevar būt atbildīga par citu valstu armijās karojošiem pilsoņiem. “Pareizi būtu, ja Aizsardzības ministrija nodarbotos tikai ar tiem kara veterāniem, kas pārstāvējuši tieši mūsu valsts bruņotos spēkus dažādos vēstures periodos. Protams, valsts var noteikt kompensācijas un atbalsta mehānismus arī citām grupām, tostarp Otrā pasaules kara dalībniekiem. Bet tas būtu Labklājības ministrijas uzdevums, līdzīgi kā ar Černobiļas seku likvidatoriem,” skaidroja AM parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļejevs.
Pēc sākotnējiem aprēķiniem, Otrā pasaules kara dalībniekiem pabalstiem būtu nepieciešams apmēram viens miljons eiro gadā. Pret šādiem izdevumiem ne Finanšu, ne Labklājības ministrijai nebija īpašu iebildumu.
Taču Tieslietu ministrija un citi valdības pārstāvji pauda bažas par to, kā noteikt, kuri cilvēki būtu atzīstami par Otrā pasaules kara dalībniekiem, jo daudzi dokumenti gadu laikā gājuši zudumā.
Klātesošie veterāni ierēdņu un deputātu debates klausījās ar bažām un, atceroties līdzšinējo pieredzi, skeptiski vērtēja likumprojekta izredzes. “Mūsu organizācijā atlikuši vairs tikai kādi 13 cilvēki, kas atbilst likumā noteiktajam Otrā pasaules kara dalībnieka statusam. Tie ir cilvēki vecumā ap 90 gadiem. Pat ja viņi nodzīvos līdz šā likuma pieņemšanai, tad diez vai spēs nokārtot birokrātiskās formalitātes,” sprieda Latvijas Antihitleriskās koalīcijas cīnītāju asociācijas pārstāvis Alberts Krusts. Komisijas priekšsēdētāja Mūrniece gan solīja ņemt šīs bažas vērā un virzīt likumu pēc iespējas ātrāk.
