Vai vērts izmantot atjaunojamās enerģijas? 0
Pēdējā laikā aizvien biežāk dzirdamas ziņas par atjaunojamās enerģijas (AE) izmantošanu dažādos mērogos. Arī Ekonomikas ministrija nesen ziņoja par līdzšinējās AE atbalsta kārtības, kas nav pietiekami efektīva un nodara kaitējumu kopējam enerģijas tirgum, maiņu.
Latvija ir 2. vietā Eiropas Savienībā pēc izmantotās zaļās enerģijas īpatsvara enerģijas galapatēriņā (2011. gadā šī daļa sasniedza 33,1%), tajā pašā laikā nerimst diskusijas par šīs industrijas ēnas pusēm – tehnoloģiju efektivitāti un izmantošanas iespējām Latvijā, negodprātīgiem uzņēmējiem, noteiktu interešu lobiju un valsts atbalsta sistēmas nepilnībām.
Lai gan AE izmantošanai Latvijā ir samērā liels potenciāls un arī veiksmes stāstu ir daudz, tomēr sabiedrībā ir iesakņojušies dažādi mīti gan par AE tehnoloģijām un to uzstādīšanu, gan par to izmantošanas iespējām un izmaksām. Sliktās pieredzes stāsti, kas ceļo no mutes mutē, pamazām apaug ar pamatojumiem un informāciju, lielākajā daļā gadījumu neatbilst patiesībai un ir radījuši neticību un bailes. Vēl viens mītu rašanās iemesls ir arī labu un sertificētu speciālistu trūkums.
Mīts nr. 1: “AE ir dārga, īpaši uzstādīšana, un lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu patlaban to nevar atļauties.”
Daļēji plašsaziņas līdzekļu un atsevišķu interešu grupu radīts uzskats. Svētīgāk būtu skatīties citā virzienā – energoefektivitāte ēkās nav tikai lēta elektroenerģija. Mēs patērējam ne vien elektrību, bet arī siltumu un karsto ūdeni, un šie ir tie punkti, kur ar atjaunojamiem energoresursiem, katrā konkrētajā gadījumā piemērotu un pareizi uzstādītu tehnoloģiju varam samazināt enerģijas galapatēriņu, karstā ūdens un apkures rēķinus.
Mīts nr. 2: “AE joma ir sarežģīta, tās izmantošanai nepieciešamas lielas investīcijas, tāpēc AE nav iespējams vai ir grūti izmantot mazā mērogā (individuāli, mājsaimniecībās utt.).”
AE izmantošana elektrības ražošanai patiešām ir apjomīgi un dārgi projekti, un mazos mērogos nereti (tomēr arī ne vienmēr) būs velta laika un naudas izšķiešana. Savukārt mājsaimniecībā ļoti veiksmīgi var izmantot tehnoloģijas un sistēmas, kuru mērķis ir enerģijas gala patēriņa samazināšana un kuru radītā enerģija tiek novadīta siltuma (apkure, karstais ūdens) ražošanai.
Ne velti Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta ietvaros pēdējo gadu laikā dažādas AE tehnoloģijas uzstādījušas vairāk nekā 3000 mājsaimniecības, ierīkojot gan siltumsūkņu sistēmas, gan citas tehnoloģijas. Arī mazā privātmājā šie ieguldījumi sevi atpelnīs, kaut arī lēnāk.
Mīts nr. 3: “Ieguvums salīdzinājumā ar ieguldījumu ir niecīgs, tāpēc nemaz nav vērts sākt.”
Gan jā, gan nē. Nav iespējams izveidot universālu kalkulatoru, katrs gadījums ir jāvērtē atsevišķi, un katrai ēkai un projektam ir jāveic individuāls aprēķins. Ieguvums jāizvērtē gan no fosilo energoresursu cenu un to svārstību viedokļa, gan katras konkrētās ēkas energoefektivitātes un izvēlēto sistēmu aspekta, gan vēlamā komforta līmeņa. Piemēram, nomainot ļoti kvalitatīvi izbūvētas dabasgāzes apkures sistēmu pret siltumsūkņu sistēmu – apkures izdevumi samazināsies vidēji par 15%.
Mīts nr. 4: “Latvijā jau tā patlaban ir augsts izmantotās AE procents galapatēriņā salīdzinājumā ar citām valstīm, tāpēc nav nepieciešams rosināt AE izmantošanu. Mūsu valsts arī nav viens no lielākajiem CO2 piesārņotājiem, tāpēc patlaban ir labi, kā ir.”
Latvijas augsto AE īpatsvaru nodrošina trīs no PSRS mantojumā saņemtās Daugavas hidroelektrostacijas. Citu AE izmantošanā pēdējo desmit gadu laikā kāpums ir niecīgs. Jūtams solis uz priekšu notika pēdējos divus gadus, kad iedarbināja dažādus valsts atbalsta instrumentus AE izmantošanai un energoefektivitātes pasākumu veikšanai. Latvijai energoefektivitātes ziņā vēl ir ļoti tāls ceļš ejams līdz citu Eiropas valstu līmenim.
Mīts nr. 5: “Vēja ģeneratori ir kaitīgi dabai (piemēram, putniem) un cilvēka veselībai (elektromagnētiskais lauks), kā arī bojā ainavu.”
Par vēja ģeneratoru ietekmi uz cilvēku ir izskanējuši diametrāli pretēji zinātnieku viedokļi, sava daļa taisnības ir gan vieniem, gan otriem, tomēr ir kāds aspekts, kas varētu nedaudz mazināt šo uztraukumu. Proti, Latvijas vēja kartē redzams, ka patlaban visas tās vietas, kur varētu izvietot lielus vēja parkus, jau ir izmantotas. Vienīgā iespēja būvēt jaunus vēja parkus ir jūrā, piekrastes zonā, kur vēja ģeneratoru ietekme uz cilvēku un dabu būs neizmērojami mazāka. Vēja enerģijas izmantošanai Latvijas mājsaimniecībās patlaban ir ļoti maza atdeve, tomēr, attīstoties vēja ģeneratoru efektivitātei nākotnē, vēja izmantošana varētu kļūt izdevīga.
Vēja ģeneratoru ietekme uz putnu migrācijas ceļiem un putniem svarīgajiem biotopiem var būt pat ļoti liela, tomēr šo ietekmi noteikti iespējams samazināt. Mīts nr. 6: “Latvijā ir ļoti maz saulainu dienu, tādēļ saules enerģijas izmantošana ir dārga un neizdevīga, lielākajā daļā vietu pat neiespējama.”
Latvijā saulaino dienu skaits patiesi ir samērā neliels, tomēr saules radiācija ir pietiekami spēcīga enerģijas izmantošanai. Dažādu projektu un modelēšanas sistēmu pieredze un aprēķini rāda, ka viss atkarīgs no vietas, izvēlētās tehnoloģijas un citiem svarīgiem parametriem. Piemēram, Rīgā modelējot saules kolektoru izmantošanu karstā ūdens sagatavošanai un apkures atbalstam, ar saules enerģiju iespējams nosegt līdz 45% no gada kopējā siltumenerģijas patēriņa. Viens no trūkumiem saules enerģijas izmantošanai Latvijā gan ir tas, ka šīs enerģijas tehnoloģiju uzstādīšana atmaksājas ilgākā laikā, tomēr tehnoloģijas attīstās un jau ir trīs reizes efektīvākas nekā pirms četriem gadiem. Vēl vairāk pilnveidojot tehnoloģijas, pēc vairākiem gadiem to izmantošana varētu kļūt ekonomiski izdevīga arī Latvijas apstākļos.
Konsultēja atjaunojamo enerģiju eksperts Valdis Šakars un ornitologs Gaidis Grandāns
