Nebijis notikums: pirmo reizi Latvijas pilsoņi var pieteikties Eiropas Kosmosa aģentūras rīkotajā astronautu atlasē 10
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nebijis notikums: pirmo reizi Latvijas pilsoņi var pieteikties Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) rīkotajā astronautu atlasē. Tāda iespēja dota, jo Latvija kļuvusi par aģentūras asociēto dalībvalsti, nule apstiprināta arī mūsu valsts kosmosa iekarošanas stratēģija.
Bet, lūk, mūsu kaimiņvalsts Lietuvas iedzīvotāji uz astronautu vakancēm nevar pieteikties, jo Lietuva nav asociētā dalībvalsts.
Bez vecuma ierobežojuma
Astronautu atlase ir liels notikums, jo tā notiek reti: pēdējoreiz potenciālie astronauti izvēlēti pirms 11 gadiem. Vēl jo īpašāka šī atlase ir tāpēc, ka divi no izvēlētajiem astronautiem varētu doties misijā uz Mēnesi. EKA turp iecerējusi nogādāt vīrieti un sievieti. Tāpēc šajā atlasē īpaši aicinātas pieteikties dāmas.
Tāpat par astronautu iespējams kļūt arī cilvēkiem ar invaliditāti, ja vien viņiem, kā uzsver Latvijas Kosmosa industrijas asociācijas prezidents Pauls Irbins, ir “gudra galva un labas rokas”.
EKA jau veikusi izmēģinājumus, kuros bezsvara stāvoklī nonākuši arī invalīdi. Kā norāda EKA Cilvēku un robotu izpētes nodaļas direktors Deivids Pārkers: “Mēs ļoti nopietni uztveram uzdevumu pārstāvēt ikvienu mūsu sabiedrības daļu.
Daudzveidībai EKA darbinieku sastāvā jāattiecas ne tikai uz mūsu astronautu izcelsmi, vecumu, pieredzi un dzimumu, bet arī uz fiziskajām spējām. Lai īstenotu šo sapni, reizē ar astronautu atlasi uzsākam paraastronautu priekšizpētes projektu. Šim jauninājumam pienācis īstais laiks.”
Interesanti, ka potenciālajiem astronautiem nav arī vecuma ierobežojuma.
Eiropas vēstneši Visumā
P. Irbins piebilst: EKA meklē astronautus, kuri būtu Eiropas vēstneši, ne konkrēti savas valsts pārstāvji. Tāpēc atlasē labāk varētu veikties tiem, kuriem ir svarīgas Eiropas vērtības, kuri novērtē to, ka valstis kopā var paveikt vairāk.
Bet kādas tad vēl prasības izvirzītas potenciālajiem astronautiem? Jābūt maģistra grādam, vēlams dabaszinātnēs, medicīnā, inženierzinātnēs, matemātikā vai datorzinātnē, un vismaz trīs gadu darba pieredzei, jābūt izcilai veselībai, lai varētu iziet padziļinātās veselības pārbaudes, jābūt perfektām angļu valodas zināšanām, bet krievu valodas prasme tiks uzskatīta par priekšrocību.
Kā skaidro P. Irbins, zināt krievu valodu ir ieteicams tāpēc, ka EKA aktīvi sadarbojas ar Krievijas kosmosa industriju gan astronautu sagatavošanas posmā, gan pēcāk, nogādājot viņus kosmosā ar krievu nesējraķetēm.
Tāpat atlases procesā būs svarīga potenciālo astronautu motivācija, nākotnes mērķi saistībā ar kosmosu. P. Irbins brīdina: tiem jābūt nopietniem, diez vai derēs motivācija došanos kosmosā uztvert tikai kā piedzīvojumu vai izklaidi. Astronautiem jāstrādā nopietni un intensīvi.
Būtiska arī kosmosa iekarotāju līdzšinējā pieredze un iegūtās prasmes. Kā papildu bonuss atlasē noderēs pieredze zinātniskajās misijās un izdzīvošanas apmācībās, pilota, nirēja, kalnu iekarotāja, kā arī pirmās palīdzības sniegšanas prasmes.
Ceļš līdz kosmosam ir tāls
Kopumā paredzēts ļoti ilgs atlases process. Pieteikšanās astronautu vakancēm notiks no 31. marta līdz 28. maijam EKA karjeras portālā “www.esa.int”, kur atrodama arī sīkāka informācija par iesniedzamajiem dokumentiem, bet atlase noslēgsies tikai 2022. gada oktobrī.
Plānots, ka tiks izraudzīti četri līdz seši tā sauktie karjeras astronauti: pilna laika darbinieki, kas dosies lielās un ilgstošās misijās, kā arī ap 20 projektu astronauti, ko piesaista konkrētām misijām.
Plānotas sešas atlases kārtas. Cita starpā notiks psiholoģiskās pārbaudes, spēja darboties paaugstināta stresa apstākļos. Iepriekšējā atlasē pieteicās pat 8000 potenciālo kosmosā braucēju, bet lielākā daļa atbira jau pirmajā kārtā.
Jāpiebilst, ka jau izvēlētajiem astronautiem arī sagatavošanās posms pirms došanās misijā būs gana ilgs: līdz pat četriem gadiem. Topošajiem astronautiem plānotas visdažādākās apmācības, piemēram, treniņi bezsvara stāvoklī un ģeoloģisko paraugu apguves prasmes.
Šajā gadsimtā EKA nosūtījusi kosmosā 30 astronautus: visbiežāk, pat 10 reizes, kosmosā devušies itāļi.
Taču Eiropas Kosmosa aģentūrai nepieciešami ne tikai astronauti, bet arī viņu atbalsta personāls tepat uz zemes. Tāpēc EKA katru gadu plāno pieņemt darbā pat 100 jaunu darbinieku.
Latvieši jau sasparojušies
P. Irbins stāsta, ka viņa vadītā asociācija jau apzinājusi aptuveni desmit Latvijas iedzīvotājus, kas vēlas pieteikties astronautu atlasei. “Lielākā daļa no viņiem ir sievietes,” priecājas P. Irbins.
“Tāpēc ir diezgan liela iespēja, ka Latvijai varētu būt savs pārstāvis kosmosā.” Asociācija nolēmusi koordinēt potenciālo astronautu sagatavošanās procesu: kopā varētu iziet niršanas apmācību, kas dotu plusus atlasē. Tie pretendenti, kuri studijās ieguvuši plašākas zināšanas par Visumu, gatavi dalīties tajās ar konkurentiem, jo secināts – vienam otru atbalstot, ir lielākas iespējas, ka kāds no Latvijas varētu nokļūt astronomu pulkā. P. Irbins aicina pievienoties arī citus, kuri lolo sapni par kosmosu.
Tikmēr kosmosu zināmā mērā jau iekaro Latvijas uzņēmēji. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko stāsta, ka kosmosa izpētei noderīgas tehnoloģijas tiek ražotas gan mūsu elektronikas, gan informācijas tehnoloģiju un materiālzinātnes jomas uzņēmumos.
Latvijas dalības maksa EKA ir trīs miljoni eiro gadā. Taču, sadarbojoties ar EKA, mūsu uzņēmumi saņem pasūtījumus par summu, kas pārsniedz ieguldīto.
“No vienas puses, varētu domāt, kur gan ir kosmoss, bet, no otras puses: tas ir tikai nedaudz tālāk kā līdz Cēsīm un nedaudz tuvāk kā līdz Kuldīgai,” spriež R. Aleksejenko.
Arī Latvijas zinātniekiem ir iespēja iesaistīties EKA īstenotajos izpētes projektos.
Tāpat arī augstskolu pārstāvjiem ir sava stratēģija, kā nonākt tuvāk kosmosam. Piemēram, Rīgas Tehniskā universitāte plāno iesaistīties EKA laboratoriju tīklā un piedāvāt savus risinājumus precīza laika mērīšanā, izmantojot kosmosa tehnoloģijas, un pārtikas piegādē kosmiskajām misijām. Iecerēts arī izveidot maģistra studiju programmu ar specializāciju kosmosa tehnoloģijās.
UZZIŅA
Kas ir EKA
EKA ir starptautiska organizācija, kuras sastāvā ir 22 dalībvalstis.
Tās misija ir veidot un attīstīt Eiropas kosmosa kapacitāti un nodrošināt, ka investīcijas kosmosa nozarē nes ieguvumus Eiropas iedzīvotājiem un industrijai.
Latvija ir Eiropas Kosmosa aģentūras asociētās dalībvalsts statusā kopš pērnā jūlija.
EKA strādā 2200 zinātnieku, inženieru un citu speciālistu no visām aģentūras dalībvalstīm.
Viedokļi
Jans Vorners, Eiropas Kosmosa aģentūras ģenerāldirektors: “Pateicoties EKA dalībvalstu ministru padomes sniegtajām pilnvarām, Eiropa atgriežas kosmosa izpētes centrā. Lai virzītos tālāk, mums jāraugās plašāk nekā jebkad iepriekš. Kandidātu atlases process ir tikai pirmais solis – turpmākajos gados vēlos pieredzēt, kā aģentūra kopā ar starptautiskajiem partneriem attīstīsies visās kosmosa izpētes un inovāciju jomās.”
Ilga Šuplinska, Latvijas izglītības un zinātnes ministre: “Varētu domāt, ka Covid-19 pandēmijas laikā domāt par kosmosa stratēģiju ir pilnīgs kosmoss. Taču krīzi pārdzīvos tas, kurš domā ne tikai par šo mirkli, bet arī par nākotni. Kosmosa izpēte dod iespēju atklāt, ka ir varbūt ne gluži vēl kāda civilizācija, bet varbūt vēl kāda iespēja cilvēcei.”
