Vai vēlas atvieglot lētā darba spēka piesaisti Latvijā no Ukrainas? 4
Nule kā aviokompānija “Wizz Air” paziņojusi, ka nākamgad nodrošinās jaunus reisus no Rīgas uz Kijevu. Arī “Latvijas dzelzceļš” (“Ldz”) nācis klajā ar jaunu pasažieru vilcienu Kijeva–Minska–Viļņa–Rīga, kas kursēt sāks šā mēneša nogalē. Sakritība? Varbūt apzināta darbība, lai atvieglotu lētā darba spēka piesaisti Latvijā no Ukrainas, tādējādi mazinot darbaroku trūkumu.
Ukraiņu iniciēts projekts
Plānots, ka jaunais aviokompānijas “Wizz Air” maršruts būs pieejams trīs reizes nedēļā – otrdienās, ceturtdienās un sestdienās. “Mēs esam pārliecināti, ka mūsu jaunais pakalpojums starp Rīgu un Kijevu būs noderīgs, kā arī piedāvās Latvijas klientiem labāk iepazīt aizraujošo Kijevas pilsētu. Esošais grafiks – trīs reizes nedēļā – ir ērts gan biznesa, gan atpūtas ceļotājiem,” stāsta “Wizz Air” pārstāvis Andras Rado. Tomēr aptuvenās aplēses par to, provizoriski cik klientu izmantos šādu maršrutu, kompānija nenosauc. Tikai norāda, ka nākamajā gadā maršrutā Rīga–Kijeva pārdošanā ir 48 000 sēdvietu.
Šā mēneša nogalē – 28. septembrī – no Kijevas caur Minsku un Viļņu uz Rīgu sāks kursēt Ukrainas dzelzceļa formējuma starptautiskais pasažieru vilciens. “Jaunais vilciens tapis, sadarbojoties Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas un Latvijas dzelzceļa uzņēmumiem, un līdz gada beigām tas kursēs kā pilotprojekts,” ieskicē “Ldz”. Uzņēmuma preses sekretārs Māris Ozols paskaidro, kādēļ šāds jauninājums tiek ieviests: “Kolēģi no Ukrainas deva iniciatīvu šādu pasažieru vilcienu ieviest, mēs labprāt atsaucāmies un tai piekritām. Par potenciālo pasažieru plūsmu šobrīd gan ir grūti spriest. Pilotprojekta laikā arī raudzīsim, cik iecienīts būs šis maršruts.”
Paver jaunas iespējas
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pozitīvi vērtē jaunu tiešo lidojumu no lidostas “Rīga” un jaunu maršrutu atklāšanu citos transporta nozares sektoros, taču uzskata, ka tam nav būtiskas ietekmes attiecībā uz darbaspēka piesaisti. “Infrastruktūras attīstība ir galvenais priekšnosacījums tūrisma un uzņēmējdarbības attīstībai starp valstīm,” akcentē LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. “Darba devēju pieprasījumu pēc darbiniekiem, tostarp pēc trešo valstu darbiniekiem, nosaka nozares un uzņēmumu attīstība, kā arī darbaspēka resursu pieejamība. Darba devēji piesaista darbiniekus no ārvalstīm, ja darba tirgū trūkst darbinieku ar specifiskām prasmēm, kas būtiski ierobežo konkrēto uzņēmumu izaugsmi un attīstību. Tādējādi jaunu maršrutu atvēršanai nav būtiskas ietekmes attiecībā uz darbaspēka piesaisti no konkrētajām valstīm.”
Savukārt Ekonomikas ministrija (EM) norāda, ka jebkura jauna reisa atklāšana rada papildu jaunas iespējas gan ikvienam ceļotājam, gan uzņēmējiem biznesa paplašināšanai. “Jau šobrīd Latvija var patiesi lepoties ar to, ka lidosta “Rīga” nodrošina lidojumus uz 100 galamērķiem. Pieejamība un sasniedzamība ir būtiski faktori gan potenciālajiem investoriem, gan darbiniekiem, kuri izvēlas strādāt Latvijā. Ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes priekšnosacījumi ir produktivitātes, eksporta un Latvijas uzņēmumu starptautiskās konkurētspējas pieaugums. Šo priekšnosacījumu izpilde nav iespējama bez starptautiskās sadarbības stiprināšanas un iekļaušanās globālajās piegāžu ķēdēs. Latvijas tautsaimniecība šobrīd ir attīstības fāzē no lētā darbaspēka ekonomikas uz augsti kvalificētu darbaspēku. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem skaidri redzams, ka visvairāk darbaspēka trūkums šobrīd ir novērojams nozarēs (izņemot valsts pārvaldi), kurās vidējā alga ir zem valstī vidējā atalgojuma. Esošā demogrāfiskā situācija un brīva darbaspēka kustība Eiropas Savienībā rada situāciju, kur darba algas pieaug straujāk nekā produktivitāte.”
Maršruts ļoti pieprasīts
Maršruts Rīga–Kijeva bija viens no pirmajiem regulārajiem starptautisko autobusu pārvadājumu operatora “Ecolines” maršrutiem, kas tiek apkalpots no 1997. gada novembra. “Visu šo laiku virziens ir bijis pieprasīts,” taujāts par maršruta popularitāti, atbild “Ecolines” digitālā mārketinga vadītājs Tomass Užāns. Papildus reisam uz Ukrainu caur Baltkrieviju 2012. gadā tika atklāts reiss caur Poliju, lai pasažieriem nebūtu nepieciešamības noformēt Baltkrievijas tranzītvīzas. Užāns paskaidro, ka Kijeva ir tikai viena no apkalpotajām pilsētām Ukrainā. Regulāri braucieni tiek nodrošināti arī uz Truskavecu, Rovno, Odesu, Ļvovu u.c. Viņaprāt, ja valdība atvieglotu viesstrādnieku uzņemšanu Latvijā, pasažieru plūsma palielinātos. “Līdzīga tendence ir redzama arī citās kaimiņvalstīs.”
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati liecina, ka lielākais viesstrādnieku skaits pērn tika piesaistīts no NVS valstīm – Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas. Latvijā strādājošie viesstrādnieki pārstāvēja 542 dažādas profesijas. Visvairāk kravas automobiļu un vilcējautomobiļu vadītāji, programmētāji, pavāri, cauruļvadu montētāji, betonētāji, sistēmanalītiķi, ēku celtnieki, būvnieki, kuģubūves atslēdznieki, sezonas lauksaimniecības strādnieki, kā arī profesionālie sportisti. Lielākā daļa viesstrādnieku bijuši ar augstu kvalifikāciju – 66% ir ieguvuši profesionālo, arodizglītību vai augstāko izglītību. Savukārt 24% viesstrādnieku bija ar pamata vai vidējo izglītību.
