Vai veikt analīzi ērču encefalīta antivielu noteikšanai? Ārsti saka – lieki izdevumi! 0
Pēdējos gados arvien vairāk cilvēku dodas veikt analīzes ērču encefalīta antivielu līmeņa noteikšanai, lai uzzinātu, vai organisms ir gatavs cīnīties ar šo nopietno slimību, un pieņemtu lēmumu par revakcinācijas nepieciešamību. Šāda rīcība bez ārsta vai speciālista norīkojuma nereti nozīmē vien liekus tēriņus (antivielu analīze izmaksā apmēram pusi no vienas vakcīnas cenas) un vairākumā gadījumu ir nevajadzīga. Turklāt, nesaņemot kārtējo vakcīnas devu paredzētajā laikā, tiek radīti nopietni draudi veselībai.
Revakcināciju nevajag atlikt
“Veselības centra 4” Vakcinācijas dienesta vadītāja Una Fjodorova saka: “Pēdējos gados popularitāti iemantojušas analīzes ērču encefalīta antivielu līmeņa noteikšanai. Ja vakcinācija kādreiz ir veikta, bet nav laikā turpināta, pastāv mīts, ka revakcināciju var veikt vai atlikt, ja antivielu daudzums ir pietiekamā līmenī. Taču paļaušanās uz šādu priekšstatu ir maldinoša.”
Diemžēl liela daļa cilvēku neseko ierakstiem savos vakcinācijas kalendāros un nezina, kad jāsaņem nākamā pote vai jāveic revakcinācija. Gadījumos, kad cilvēki nav pārliecināti par nākamās vakcīnas saņemšanu vai revakcināciju, viņi bieži vien informāciju meklē sociālajos tīklos, kas ir maldinoša vai neatbilst konkrētajai situācijai. Tāpēc Una Fjodorova uzskata, ka pareizāk būtu vērsties pie ģimenes ārstiem vai speciālistiem, kuri izskaidrotu turpmāko vakcinācijas nepieciešamību.
Ērču encefalīta antivielas cilvēka organismā izstrādājas pēc tam, kad cilvēks vakcinējies pret ērču encefalītu vai šo slimību pārslimojis. Maksimālais antivielu līmenis organismā tiek sasniegts 1-3 mēnešu laikā pēc slimošanas ar ērču encefalītu, bet imunitāte pret šo slimību veidojas jau 14. dienā pēc otrās vakcīnas saņemšanas. Antivielu daudzums ir nosacīts rādītājs, diemžēl cilvēki, dažādu mītu vai paziņu ieteikumu vadīti, dodas veikt antivielu pārbaudi asinīs, lai pieņemtu lēmumu: veikt revakcināciju pret ērču encefalītu vai to atlikt. Una Fjodorova norāda, ka šāda pieeja ir aplama, jo katrs gadījums ir jāizvērtē individuāli, ņemot vērā ļoti daudzus faktorus: vakcīnu ražotāju, cilvēka
vecumu, vai tā ir pamatvakcinācija vai revakcinācija, un citus.
Ja pagājuši pieci gadi kopš pēdējās vakcinācijas pret ērču encefalītu, antivielu pārbaudi taisīt nav nepieciešams, bet jāsaņem vakcīnas kārtējā deva – šādu vakcinācijas kalendāru iesaka vakcīnu ražotāji, kuri balstās uz zinātniskiem pētījumiem, kas garantē vakcīnas iedarbību konkrētā laika posmā. Pēc šī laika vakcīnas iedarbība samazinās, un neviens nevar pateikt, cik strauji tas notiks.
Analīzes nav precīzas
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra un Izglītības un zinātnes daļas vadītāja pediatre Dace Zavadska uzsver, ka imunitātes izveidošanai pret ērču encefalītu nepieciešamas trīs vakcīnas devas – pirmās divas ar mēneša intervālu, trešā deva pēc nepilna gada. Pēc tam jāveic revakcinācija pēc trīs gadiem, pēc tam – ik pēc pieciem gadiem. Jāatceras, ka veciem cilvēkiem, tāpat kā maziem bērniem imūnā atmiņa nav tik noturīga, tāpēc pēc 60 gadu vecuma revakcinācija nepieciešama ik pēc trīs gadiem.
“Antivielas revakcinācijas starpposmos nav jēgas noteikt, jo metodes, ko izmanto šajās analīzēs, nav ļoti precīzas, turklāt antivielas ir diezgan mainīgs lielums – vienu dienu tās var būt vairāk, otru – mazāk. Ir pierādīts, ka pieci gadi ir optimāls revakcinācijas intervāls, lai nodrošinātu pietiekamu antivielu līmeni,” viņa saka. “Ja vakcinācija nav pabeigta vai ir aizmirsies revakcinēties, vakcinācijas cikls nav jāsāk no sākuma, bet jāiepotē kārtējā deva un turpmāk jāievēro piecu gadu intervāls. Negatīvā puse kavētai revakcinācijai ir tā, ka pēc piecu gadu intervāla kopš pēdējās vakcīnas cilvēkam nav aizsardzības pret ērču encefalītu. Tiklīdz tiek saņemta nākamā vakcīnas deva, cilvēka imūnā sistēma atkal saražo pietiekamu daudzumu antivielu, kas turpmākajos piecos gados viņu pasargās.”
