Vai veiksmes stāstu redz arī Madonā? Diskusija 0
“Latvijas Avīzes” organizētajā publiskajā diskusijā Madonas Grāmatu svētkos centāmies noskaidrot – kad un kā Latvijas veiksmes stāstu pamanīs Madonā? Atbildi uz šo jautājumu kopā ar madoniešiem centās rast veselības ministre Ingrīda Circene (“Vienotība”), 11. Saeimas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (Reformu partija) un finanšu ministra padomnieks Jānis Platais.
Atbildot uz diskusijas galveno jautājumu, veselības ministre Ingrīda Circene izteica pārliecību, ka madonieši noteikti jau ir pamanījuši veiksmes stāstu, jo par to liecinot skaitļi. Madona saņēmusi vienu no lielākajiem ieguldījumiem no struktūrfondu naudām – rēķinot uz vienu iedzīvotāju, tie ir 1137 lati. Šajos gados 63 projektos apgūti 30,7 miljoni latu. “Tas ir ieguldījums, ar ko var attīstīt konkurētspēju, ražošanu un nodrošināt darba vietas,” uzsvēra ministre.
Tik optimistiska gan nebija Saeimas deputāte Zanda Kalniņa-Luka ševica: “Par veiksmes stāstu var runāt starptautiskā mērogā, bet grūti to attiecināt uz iekšējo Latviju. Madonā visi krīzes procesi sākās mazliet vēlāk, nekā to rāda lielie ekonomikas skaitļi.
Mēs sakām, ka šogad Latvijā viss iet uz labo pusi, bet Madonā bezdarbs ir pieaudzis. Jo ir aizslēgtas trīs bankas – Krājbanka, Hipotēku un “GE Money” banku filiāles, arī uzņēmums, kas nodarbojas ar poligrāfiju, vasarā gatavojas samazināt darba vietas. Tā attīstība kopumā būs ļoti atkarīga no katras vietas un pašvaldības Latvijā.
Pat ja kopumā valstī klāsies ļoti labi, joprojām būs pašvaldības, kas nebūs tik veiksmīgas, jo tas būs atkarīgs no vietējiem uzņēmējiem. Madonai šogad ir dots solījums remontēt lielo ceļu, tiks ieguldīti līdzekļi interneta attīstībai, algu pieaugumu sajutīs pedagogu ģimenes,” solīja Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Bet ko par veiksmes stāstu Madonai uzskata novada priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters?
“Investīciju plūsma krīzes gados uz Madonu – tas ir milzīgs veiksmes stāsts mums visiem, jo mēs nelikvidējām nevienu pakalpojumu vietu un jomu, neslēdzām nevienu skolu vai bērnudārzu. Cenšamies izmantot visas investīcijas, ko darbakārtībā piedāvā valdība. Esam nosiltinājuši gandrīz visas pašvaldības ēkas, esam finiša taisnē, lai visā novadā būtu kvalitatīvs ūdens un sakārtota notekūdeņu sistēma. Mums ir trešā lētākā siltumenerģija valstī. Veiksmes stāsts mums ir Sauleskalns, kur ir uzbūvēta koģenerācijas stacija. Šogad esam sarīkojuši divas pasaules mēroga sporta sacensības – slēpošanas sacensības “Skandināvijas kauss” un Eiropas un pasaules čempionātu orientēšanās sacensības ar slēpēm. Tā mēs izmantojam sniega priekšrocības.
Bet mēs nevaram palepoties ar mūsu uzņēmējdarbības strauju attīstību, darba vietu radīšanu un atalgojuma pieaugumu.
Kas mums jādara, lai par veiksmes stāstu šajā ziņā varētu runāt pēc vēl četriem gadiem? Pirmkārt, mums jārunā par pozitīviem un veiksmīgiem piemēriem. Otrkārt, jāmaina darba kvalitātes vērtēšanas kritēriji tām administrējošām un sodošām institūcijām, kas visu kontrolē. Nevajag sodīt, bet palīdzēt tiem aktīvajiem cilvēkiem, kuri ir gatavi būt uzņēmēji.
Jāapbalvo ar prēmiju nevis tie, kas pēc iespējas vairāk soda, bet tie, kas stimulē un pozitīvi palīdz uzņēmējiem. Treškārt, jāatbalsta tie zinātnieki, kas uzņēmējiem atdod savas novitātes un ļauj palielināt ražošanu, radīt jaunas darba vietas. Nākamie struktūrfondu līdzekļi pilnībā jāizmanto darba vietu radīšanai, ienākumu palielināšanai,” ir pārliecināts Ceļapīters.
Par veselības apdrošināšanu un C hepatītu
Izmantojot iespēju, madonieši daudz jautāja par veselības aprūpi. Viens no neskaidrajiem jautājumiem – kāpēc strauji turpina pieaugt ar C hepatītu slimojošo skaits, bet valsts kompensē tikai 75% no ārstēšanā nepieciešamajām ļoti dārgajām zālēm? Turklāt pilnībā nekas netiek apmaksāts tiem, kuri slimību vēlas uzveikt ar homeopātiskiem preparātiem. Ministre atbildēja, ka saslimšana ar C hepatītu izvirzījusies priekšplānā, jo ļoti aktīvi darbojas slimnieku biedrība. Un arī farmācijas kompāniju interešu dēļ, jo medikamenti ir ļoti dārgi. “Šī viena medikamenta apmaksai vismaz 90% apmērā mums būtu papildus vajadzīgi 3,6 miljoni latu, ko esam jau prasījuši valdībai. Homeopātisko līdzekļu lietošanu valsts apmaksāt nevar, jo tie nav zinātniski pierādīti preparāti,” skaidro ministre.
Protams, neizpalika jautājums par obligāto veselības apdrošināšanas nodokli. Kāpēc atbalsts tam nav pašvaldību vēlēšanās startējošo partiju programmās? Un kāpēc valstij joprojām prioritāte nav primārā veselības aprūpe?
I. Circene: “Nodoklis ir valstisks jautājums, ne pašvaldību kompetence. Veselības nodoklis nav jauns nodoklis un nepalielina iedzīvotāju maksājumus ne par vienu santīmu. Tas visvairāk skars tos aptuveni 10%, kas strādā un ir apdrošināti Īrijā vai citur, jo Eiropa neļauj būt vienlaikus apdrošinātam vairākās valstīs.
Krīze palīdzēja sakārtot lietas, un gultu skaits slimnīcās samazinājās par 50%. Taču finansējums pieauga ģimenes ārstiem,” uzlabojumus primārās aprūpes jomā skaidroja Ingrīda Circene. Tāpat ieviesta piemaksa ģimenes ārstiem 50 latu apmērā par katru laikus atklāto onkoloģisko saslimšanu, lai motivētu ārstus strādāt vēl rūpīgāk.
Bet kāpēc ģimenes ārsti joprojām ir pret veselības nodokļa ieviešanu? Ministre domā, ka tas visdrīzāk saistīts ar to, ka daudziem ģimenes ārstiem ir “pierakstītie” pacienti, un nodoklis parādīs, kuriem tādi ir. “Mums, pēc tautas skaitīšanas datiem, ir divi miljoni šeit dzīvojošo, bet pierakstīto pacientu skaits ir par 140 tūkstošiem lielāks, un par tiem arī valsts maksā. Mēs piedāvājam šo naudu nesamazināt, bet gan palielināt maksājumu par reāliem cilvēkiem. Tad iegūtu tie, kam ir mazāk “pierakstīto” pacientu. Jaunais nodoklis palīdzēs sakārtot jomu, lai samazinātu rindas un palielinātu atalgojumu mediķiem,” skaidroja veselības ministre.
Vai no latiem gatavosim suvenīrus?
Uz diskusiju atbraukušās Lubānas skolotājas pastāstīja, ka trūkst argumentu, lai pārliecinātu skolēnus par eiro ieviešanas nepieciešamību Latvijā. Lai gan statistika un aptaujas rāda, ka skeptiski un pret ir gados veci cilvēki laukos, skolā veiktā aptauja liecina, ka no 30 vidusskolēniem tikai četri atbalsta eiro ieviešanu.
Finanšu ministra padomnieks Jānis Platais atzina, ka skaidrošana par eiro ieviešanas nepieciešamību vēl nav pietiekamā līmenī. Skaidrs esot viens – mums katram eiro ieviešana praktiski nemainīs neko, būs tikai nedaudz citādas naudaszīmes maciņā. Vai tādēļ celsies cenas?
“Es nevaru teikt, ka necelsies, bet tās celsies to pašu iemeslu dēļ, kāpēc tās pieaug arī latos. Kāpēc mums vajadzīgs eiro? Eiro ir vajadzīgs mūsu uzņēmējiem. Ja mūsu uzņēmēji šo iespēju izmantos, Latvijā ieguvēji būs visi. Eiro ieviešana nav laimes lācis, viss būs atkarīgs no tā, kā valdībai izdosies sadarboties ar uzņēmējiem,” skaidroja Platais.
Bet veselības ministre I. Circene skaidrošanu veica ar skaitļiem: “Tas nozīmē, ka, atmaksājot kredītu SVF, mēs ietaupīsim 80 miljonus latu gadā. Iedzīvotājiem šobrīd aizņēmumi ir vidēji 29 tūkstoši latu uz vienu mājsaimniecību. Pēc pārejas uz eiro katra mājsaimniecība ietaupītu 94 latus gadā. 70 miljonus eiro gadā ietaupīsim no valūtas konvertācijas.”
Tāpat radās jautājums par to, kāpēc lati ir jāpārkausē un jāiznīcina, jo daudz interesantāk un lietderīgāk būtu tos pārtaisīt par suvenīriem. Uz šo jautājumu atbildēja Z. Kalniņa-Lukaševica: “Diemžēl latus par suvenīriem mēs lietot nevarēsim, jo lats savu vērtību saglabās mūžīgi. Ja kāds jūsu mazbērns pēc 40 gadiem grāmatā atradīs noslēptu 10 latu banknoti, viņš to varēs aiziet un samainīt pret eiro. Tā ir atšķirība no iepriekšējām naudas reformām.”
Novadu 12. Grāmatu svētkus Madonā atbalstīja: Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Zemkopības ministrija, Jelgavas tipogrāfija, Latvijas Bērnu fonds, VAS “Latvijas dzelzceļš”, SIA “LDz Cargo”, SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” , Nacionālie bruņotie spēki, SIA “Balta Eko”, SIA “Drukātava”, Poligrāfijas infocentrs, SIA “VESTA-LK”, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Reformu partija, dr. Pāvils Vasariņš (Toronto), Mārtiņš Lasmanis (Zviedrija), Inese Vaidere, Jānis Lancers, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, Valsts kultūrkapitāla fonds, Madonas novada dome. Sadarbības partneris: “Lattelecom” Informatīvie atbalstītāji: “Latvijas Avīze”, reģionālais laikraksts “Stars”, www.madona.lv |
