Mana vedekla – veģetāriete. Vai tas nevar kaitēt gaidāmajiem bērniem? 0
“Mana vedekla ir veģetāriete. Vai, neēdot gaļu, ir iespējams uzņemt visas organismam nepieciešamās vielas? Kā šāds dzīvesveids varētu atsaukties uz pēcnācējiem?” Ārija Liepiņa Cēsu rajonā
Atbild “Wellslim centra” uztura speciāliste Guna Rijkure:
“Gaļas galvenā uzturvērtība ir dzelzs un olbaltumvielas, kuru sastāvā ir neaizvietojamās aminoskābes. Dienā uz vienu svara kilogramu nepieciešams viens grams olbaltumvielu, ko var nodrošināt arī ar augu izcelsmes produktiem, piemēram, kartupeļiem un dārzeņiem.
Neēdot gaļu, ir apgrūtināta dzelzs uzņemšana, bez kuras nevar veidoties sarkanās asins šūniņas eritrocīti, kas piegādā skābekli šūnām. Samazinoties to daudzumam, rodas mazasinība. Izteikta dzelzs deficīta pazīme ir nespēks un reiboņi.
No augu izcelsmes produktiem šīs uzturvielas uzsūcas aptuveni par 16 – 20 procentiem sliktāk nekā no gaļas. Daudz dzelzs ir arī pupās, zirņos, lēcās, sojā, auzu pārslās, ogās, īpaši zemenēs un avenēs, sēnēs, spinātos un Briseles kāpostos. Tās uzsūkšanos veicina C vitamīns, bet kavē stipra kafija un tēja.
Pirms bērniņa ieņemšanas būtu jāapmeklē ģimenes ārsts, jāpārbauda asins aina, nosakot dzelzs un hemoglobīna līmeni asinīs, vai netrūkst B12 vitamīna un folijskābes, kas nepieciešama asins šūnu un mazuļa pilnvērtīgai attīstītībai.
Sākot gaidīt pēcnācēju, sievietēm, kuras neēd gaļu (un arī citām topošajām māmiņām), ieteicams trīs mēnešus lietot grūtniecēm paredzētos vitamīnus.
Lai gan veģetāriešu zarnu trakts ar laiku pielāgojas šādiem ēšanas paradumiem un spēj nodrošināt B grupas vitamīnu sintēzi, nereti tos nepieciešams lietot papildus.
Vīramātei nevajadzētu uztraukties par to, ka vedekla ir veģetāriete. Arī sievietes, kuras neēd gaļu, ja vien nepieļauj dzelzs deficītu organismā, laiž pasaulē veselus mazuļus.”
