Vai vecāki vēlas aktīvi iesaistīties izglītības problēmu risināšanā? 0
Agita, 8. un 10. klases skolnieku māmiņa: “Uzskatu, ka skolēnu vecākiem jābūt iespējai iesaistīties savu bērnu izglītības sistēmas, prasību un likumdošanas noteikšanā.
Vienlaikus izglītība nav joma, kur es ticu vairākuma demokrātijas varai, jo lauvas tiesa vecāku vienmēr padosies vājāko skolēnu vēlmēm. Parasti mans viedoklis ir pretējs lielākās daļas vecāku viedoklim, jo žēlojos, ka maniem bērniem skolā klājas nevis pārāk grūti, bet gan pārāk viegli. Turklāt te nav runa par to, ka bērni skolā negūst pietiekami daudz zināšanu, bet gan par to, ka viņi nav pilnvērtīgi nodarbināti un, beidzot skolu, nav gatavi patstāvīgai dzīvei. Pretēji lielai daļai sabiedrības uzskatu arī, ka skolās atsevišķas klases un grupas jāveido spējīgākajiem skolēniem un tiem, kuriem mācības padodas grūtāk. No savas pieredzes atceros, ka mani ļoti nomāca, kad klasesbiedru dēļ nācās desmitiem reižu klausīties skaidrojumu tam, ko biju jau apguvusi. Mani bērni šodien saka to pašu. Negatīvu attieksmi pret mācībām tas rada pat zinātkārākajiem un talantīgākajiem skolēniem.”
Eduards, 3. klases skolnieka tēvs: “Jaundibinātais vecāku forums ir tikai neliela nevalstiska organizācija un nevar pretendēt uz visas sabiedrības interešu aizstāvību. Neticu, ka jaunā organizācija spēs beidzot atrisināt galveno izglītības sistēmas problēmu – satura neatbilstību reālās dzīves un pat augstskolu prasībām. Šī organizācija varētu kalpot Robertam Ķīlim par sabiedroto cīņā ar pedagogiem un citiem pieredzējušiem izglītības darbiniekiem, lai pamatotu un realizētu liberālās izglītības reformas Latvijā. Visdrīzāk, pateicoties tām, kvalitātes pieauguma vietā valsts apmaksātajās skolās vairosies privāto izglītības iestāžu skaits un prestižs, līdzīgi, kā tas jau noticis Amerikas Savienotajās Valstīs.”
Anna, 6. un 9. klases skolēnu māmiņa: “Dodot lielāku teikšanu vecākiem par to, kas un kā jāmāca skolās, visdrīzāk iesim izglītības programmas vienkāršošanas ceļu. Arī man kā mātei bieži ir žēl skatīties uz savu sagurušo bērnu, kurš sēž nolīcis pār mācību grāmatām tā vietā, lai spēlētu bumbu pagalmā. Zinu arī, ka lielākā daļa teorētiskās mācību vielas, visticamāk, vēlāk dzīvē viņam nenoderēs, tomēr saprotu, ka, lai viņš izaugtu par gudru, domājošu cilvēku, nepietiek tikai iemācīt viņam vienkāršākās prasmes. Atceros, ka reiz izglītības sistēmas reformatori jau gribēja atteikties, piemēram, no valodas gramatikas mācīšanas, tās vietā lietojot principu “kā runā, tā raksta”. Tam bija ne mazums atbalstītāju vecāku vidū, kuri paši bija pārlieku slinki, lai mācītos un lietotu gramatiski pareizu latviešu valodu. Nedrīkst ļaut vaļu šādām iniciatīvām.”
Uzziņa 12. maijā pirmo reizi kopā sanāca pirmais Latvijas Vecāku forums, kurā 130 vecāki vienojās par būtiskām pārmaiņām izglītībā, kuras nepieciešams ieviest jau tuvākajā laikā: 1) nepieciešams izveidot vecāku līdzdalības un sadarbības platformu skolas, pašvaldību un valsts līmeņos, mainot likumdošanu un nodrošinot izglītošanās iespējas arī vecākiem; 2) jāsaprot, cik lielā mērā izglītības standarts pašlaik saistīts ar reālo dzīvi un kā tie sasaistāmi, kā arī jāpārskata tagadējā vērtēšanas sistēma un kritēriji skolās; 3) jāievieš reāls “nauda seko bērnam” finansēšanas princips, precīzi nosakot izglītības pakalpojuma grozu vienam bērnam. |
