Kristīne Vasaraudze no Jēkabpils: “Manuprāt, Latvijas sabiedrība ir pietiekami atsaucīga un sniedz palīdzību brīžos, kad kāds to lūdz. Taču cilvēkiem pietrūkst pašiniciatīvas palīdzības sniegšanā. Pati esmu gan palīdzējusi kaimiņiem, gan piedalījusies dažādās labdarības aktivitātēs. Labdarības akcijās, piemēram, “Paēdušai Latvijai”, darbojos kā brīvprātīgā.

Lasītākie

“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu

Kokteilis

Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot

TV24

“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu

Lasīt citas ziņas

Uzskatu, ka līdzcilvēku atbalstam ir liela nozīme, jo tas dod apziņu, ka neesi viens, un, ja notiks nelaime, kāds tev palīdzēs izķepuroties. Palīdzībai nav jābūt lielai, pietiek ar to, ka palīdzības lūdzējs neizjūt vienaldzību no apkārtējo puses.”

Baiba Skutele no Rīgas: “Lai arī mana ikdiena ir pārpildīta ar dažādiem notikumiem, vienmēr atrodu laiku, lai kādam palīdzētu. Dažkārt pietiek, ja vienkārši uzsmaidi garāmgājējam vai palīdzi pensionāram šķērsot ielu. Uzskatu, ka mūsdienās sabiedrība aizvien vairāk palīdz līdzcilvēkiem, jo ir sapratusi, ka tikai tādā veidā iespējams uzlabot vidi, kurā dzīvojam.”

Tālu ceļu veikuši! Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā

VIDEO. Par slepkavību aizdomās turētais mēģina aizbēgt no nopratināšanas telpas, sienā izdauzot caurumu

Sprūds: Uzbrukumā ANO miera uzturēšanas spēku bāzei Libānā Latvijas karavīri nav cietuši

Aiva Kuzmina no Krapes: “Ja man būtu vairāk līdzekļu, biežāk sniegtu finansiālu palīdzību līdzcilvēkiem. Mūsu valstī palīdzības sniegšana ir diezgan pretrunīga – no vienas puses, ir apbrīnojami, ka dažādu organizāciju rīkotajās labdarības akcijās izdodas savākt vairāk līdzekļu, nekā konkrētajā brīdī tiek lūgts. No otras puses, ir situācijas, kad nākas saskarties ar absolūtu vienaldzību pret citu nelaimi. Cilvēki pēc dabas ir egoisti, tāpēc līdzcietība allaž jāatmodina.”

Ģirts Apsītis no Ventspils novada: “Labprāt biežāk palīdzētu citiem, taču bieži vien attur bērnībā dzirdētais no vecāku un radinieku puses. Proti, ir jārēķinās ar to, ka es kādam palīdzēšu, bet, kad man pašam būs slikti, neviens roku nepasniegs. Lai cik skarbi izklausītos, šādu principu cenšos ieaudzināt arī saviem bērniem. Neesmu kategoriski noskaņots pret ziedošanu un citām palīdzības akcijām, taču vienmēr paturu prātā, ka pirmām kārtām jāpalīdz sev un saviem tuvākajiem.”

Mārīte Grāve no Krāslavas: “Bieži vien svarīgāk par tiešu palīdzību ir nelikt šķēršļus otra ceļā, pateikt labu vārdu vai sniegt vērtīgu padomu. Tas tiešām liek saņemties. Ziedojumu akcijās gan nepiedalos, jo tām ir bezpersonisks raksturs. Uzskatu, ka mūsu sabiedrībā ir fantastiski cilvēki, kuri nekad neatteiks palīdzību, ja otrs to lūgs. Taču vairāk ir tādu, kuri orientēti uz personīgā labuma gūšanu un dzīvo ar apziņu, ka valstij jābūt galvenajam palīdzības orgānam. Mēs ik mēnesi vismaz trešo daļu savu ienākumu atdodam valstij, cerot uz sava veida drošības spilvenu nebaltās dienās. Diemžēl ne vienmēr varam būt droši, ka atbalstu saņemsim.”