Vai varam pretoties nolemtībai? Valmieras teātrī iestudēta “Vaidelote” 1
24. martā Valmieras teātra Lielajā zālē pirmizrādi piedzīvos Aspazijas luga “Vaidelote” režisores Ineses Mičules režijā. Pēdējo reizi iestudēta Valmieras teātrī pirms 90 gadiem, tā ir ne tikai Aspazijas lugas atgriešanās uz Valmieras teātra skatuves, bet vienlaikus arī Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gadam veltīto izrāžu cikla noslēdzošais darbs.
Lugas pirmizrāde notika 1894. gada 19. janvārī Rīgas Latviešu teātrī, kļūstot par tā laika vispopulārāko un visvairāk iestudēto Aspazijas darbu. Izrādes komponists bija Jāzeps Vītols. 1927. gadā uz Nacionālās operas skatuves pirmizrādi piedzīvoja Jāzepa Mediņa opera “Vaidelote”. 20. gadsimtā nozīmīgākā Aspazijas lugas versija tika uzvesta 1958. gadā Dailes teātrī Eduarda Smiļģa režijā ar Viju Artmani galvenajā lomā, 1981. gadā to Liepājas teātrī iestudēja Oļģerts Kroders, bet 1989. gadā Edmunds Freibergs – Nacionālajā teātrī.
“Vaidelote” ir viena no četrpadsmit Aspazijas lugām, kurā autore attēlo krāšņu Lietuvas senatnes ainu. Šoreiz to iestudē Jaunajā Rīgas teātrī sociāli aso izrādi “Muša” un nupat Māras Zālītes dramatisko poēmu “Pilna Māras istabiņa” režisējusī Inese Mičule, kurai šī būs sestā izrāde Valmieras teātrī. Galvenās varones – Mirdzas – atveidotāja Inese Pudža 2011/.2012. gada sezonā par Jūlijas jaunkundzes lomu ieguva “Spēlmaņu nakts” balvu kā Gada jaunā skatuves māksliniece. Savukārt Asju spēlē Māra Mennika, kas pēdējā laikā visspilgtāk atklājusies kā Vasa Žeļeznova pēc M. Gorkija lugas izrādē “Dzimta”.
– Interesanti, vai senajā Lietuvā tiešām bija tādas vaidelotes, svētās uguns sargātājas, kam liegtas jebkādas laulību veida attiecības, vai arī tam nav nekāda vēstures pamata un viss ir Aspazijas sapņu un vīziju lidojums?
Inese Mičule: – Protams, nekad nevaram zināt, kā vēsturē īsti bija, nekam nav 100% pierādījumu, taču mitoloģijas enciklopēdijā teikts, ka senajā Lietuvā bija vaidelotes, krīvi, svētnīcas, dievības…
