Tvitera paaudze ar rāciju. Ko pusaudžiem dod aizsardzības mācība? 10
Četrpadsmit Latvijas vidusskolām, kur programmā ir valsts aizsardzības mācība, oktobra sākumā pievienojās arī Rīgas Valsts tehnikums (RVT) – pirmā profesionālās izglītības iestāde, kurā notiek šādas nodarbības. Kāpēc jūs to darāt?
– Kāpēc lai to nedarītu? – atjautā Ilgvars Forands, RVT direktora vietnieks izglītības attīstības jautājumos. Izlikuši afišu, ka ir šāda iespēja, un pieteikušies 19 jaunieši. Viņi ir gatavi ik otrdienu pēc stundām vēl stundu gaidīt līdz valsts aizsardzības nodarbībām. Tās ir gan izzinošas, gan sniedz iespēju turpināt mācības Aizsardzības akadēmijā, un kur nu vēl romantika nometnēs un sadarbība izdzīvošanai mežā. Bet kamēr RVT vēl tikai iešūpojas, dosimies uz Alūksnes novada vidusskolu, kur valsts aizsardzības mācību kā profesionālu orientāciju vidusskolēni apgūst jau piekto gadu. Rezultāts – seši absolventi turpina ceļu Bruņotajos spēkos, policijā, zemessargos, robežsargos. Šādas mācības skolās nerodas no zila gaisa.
– Pirms pieciem gadiem 9. klasē bija daudz puišu. Ko tiem piedāvāt? Jāaplūko vietējie resursi! Alūksnē atrodas Bruņoto spēku vienība. Tātad ir gan mācību spēki, gan tehniskā bāze, kur apgūt valsts aizsardzības mācību. Vidusskolēni nezina, kur iet studēt, arī mēs nezinām, kādus speciālistus Latvijai vajag. Tāpēc jāmēģina jauniešus gatavot dzīvei. Skaidrs, ka ne visiem patīk valsts aizsardzības mācība. “Neiešu, nepatīk, negribu!” – atceros, tā teica divi brāļi, mugurām kopā sastājušies. Taču, beidzot 12. klasi, šī programma patika tik ļoti, ka viens iestājās Zemessardzē, – stāsta direktore Ilze Līviņa. Jautāju, kāpēc valsts aizsardzības mācību apgūst tik maz skolās.
– Jādomā valstiski, nevajag “štancēt” vienas programmas visās skolās. Jaunieši, kas vēlas apgūt valsts aizsardzības mācību, var doties uz skolām, kur šī programma jau darbojas. Mums ir arī internāts. Turklāt vietējie resursi – Zemessardzes 31. Aizsardzības pret masveida iznīcināšanas ieročiem (31. AMII) bataljons un Kājnieku skola, – stāsta Ilze Līviņa. Un galvenais resurss – valsts aizsardzības mācības pasniedzējs virsseržants Andris Čečiņš, 31. AMII bataljona virsseržants. Viņš pat no puišiem, kas nejaudā no rīta uz skolu piecelties, spēj izveidot staltus un disciplinētus vīrus. Nav arī brīnums, jo līdztekus militārajai pieredzei viņam ir Rīgas Pedagoģijas vadības augstskolas diploms, bez tā nekāda mācīšana skolā nesanāk. Šajā sakarā virsseržantam Čečiņam ir ideja – pedagoģijas augstskolās ieviest programmu – Valsts aizsardzības mācības skolotājs. Tad pirmspensijas vecuma karavīri varētu piemācīties pedagoga prasmes un būt labu labie valsts aizsardzības mācības skolotāji.
Nevis “kaujas mašīnas”, bet…
– Mans mērķis nav taisīt “kaujas mašīnas”. Ne visi dienēs Bruņotajos spēkos, zemessargos, robežsargos, bet zināšanas ikvienam noderēs civilajā dzīvē. Svarīgi arī, kā mācīt. Nevis es te vienīgais gudrais un man ir taisnība, bet gan – skolēnam ir viedoklis, man ir viedoklis. Darām, kā uzskata par pareizu skolēns, pārliecināmies, ka nav labi, meklējam citu variantu, – stāsta virsseržants Čečiņš, bet direktore Ilze Līviņa šeit saskata ko vairāk – jauno kompetencēs balstīto izglītību, kad pasniedzējs līdzdarbojas un audzina ar savu piemēru. Tas tiesa, atrodoties Čečiņam blakus, gribas iztaisnot pie datora nolīkušo muguru un runāt skaļi un skaidri. Izrādās, ne tikai skaidri runāt, valsts aizsardzības mācībā apgūst arī spēju strukturēt domu īsi un kodolīgi, lai varētu ziņot pa rāciju. Vai tad tas jāmāca tvitera lietotājiem? Tas tomēr esot citādi, jo pa rāciju jāziņo tā, lai arī citi saprastu, pasmejas virsseržants Čečiņš.
