Vai varai Latvijā būtu jāmācās no zviedriem? 0
“LA” speciālkorespondents turpina pētīt un ziņot par Zviedrijas preses subsīdiju sistēmu .
“Pateicoties preses subsīdijām, esam vairāk radoši un inovatīvi,” atzīst Zviedrijas otra lielākā laikraksta “Svenska Dagbladet” komunikāciju vadītājs Bjorns Hīgstets. Preses subsīdiju nauda lielākiem laikrakstiem devusi iespēju investēt žurnālistikā, bet reģionāliem laikrakstiem tā veido būtisku budžeta daļu.
Attīsta žurnālistiku
Ar B. Hīgstetu tiekos skandināvu mediju koncerna “Schibsted” ēkā, kur tagad atrodas laikraksta redakcija. Tā kā skandināvu koncerns savulaik iegādājies Latvijas interneta portālu “TVnet”, intervija notiek Latvijas vārdā nosauktā sarunu telpā.
Preses subsīdiju daļa laikrakstam veido piecus līdz desmit procentus no tā gada apgrozījuma. Taču arī par šo procentuāli nelielo palīdzību laikrak- stā priecājas, jo to iespējams ieguldīt žurnālistikas attīstībā, kā arī gados, kad laikrakstam nav gājis labi ar ienākumiem, tā palīdzējusi stabilizēt finanšu stāvokli.
“Daudzi kritizē preses atbalsta sistēmu, sakot, ka tā redakcijas dara pasīvas, taču mēs domājam, ka tieši tā mums palīdz attīstīties un radīt labāku produktu,” argumentē B. Hīgstets. Viņš teic, ka ar šo naudu laikraksts var attīstīt darba kārtības jeb pētniecisko žurnālistiku un būt dinamisks cīņā ar konkurentu “Dagens Nyheter”, kurš subsīdijas nesaņem.
Laikrakstā liela nozīme ir plānošanai, un mūsdienās “Svenska Dagbladet” žurnālisti vairāk strādā pie padziļinātām tēmām un subsīdijas padarījušas darbu izmaksu ziņā efektīvāku. “Tas ir labas plānošanas jautājums. Subsīdijas dod iespējas pētnieciskajai jeb darba kārtības noteikšanas žurnālistikai. Mēs nosakām politisko darba kārtību – kas rakstīts mūsu laikrakstā, tam jāseko politiķiem un arī mūsu konkurentiem. Ikviens kvalitatīvais laikraksts konkurē par labāko žurnālistiku. Konkurence padara mūsu produktu labāku,” teic B. Hīgstets.
Tā kā “Svenska Dagbladet” atrodas “Schibsted” paspārnē, patlaban tam ir mazāk rūpju par izdzīvošanu un lielākas iespējas subsīdiju līdzekļus novirzīt attīstībai. Tomēr 90. gados subsīdijas palīdzējušas laikrakstam izdzīvot. “Pieci procenti no apgrozījuma nav liela nauda, taču tā bieži bijusi izšķiroša,” atceras kādreizējais “Svenska Dagbladet” galvenais redaktors Mats Svēgforšs, kas šajā amatā bijis no 1991. līdz 2000. gadam. “Subsīdijas redakcijas vadība var izmantot savām vajadzībām, piemēram, par šo naudu es varētu nosūtīt korespondentu izpētes rakstam uz Latviju,” piebilst M. Svēgforšs. Viņš uzsver, ka no konkurenta “Dagens Nyheter” izskanējusi kritika, ka subsīdijas iznīcināšot brīvo mediju tirgu Stokholmas reģionā.
“Tehniskajā ziņā preses subsīdiju sistēma ir labi veidota. Strādājot “Svenka Dagbladet”, jāteic, ka no politiķu puses nav bijis mēģinājuma ietekmēt laikraksta saturu,” atceras M. Svēgforšs.
Interneta mediju kritikas izdevuma “Medievärlden” galvenais redaktors Aksels Andens domā, ka bez subsīdiju sistēmas Zviedrijas preses vide nebūtu tik krāsaina, jo tagad tajā var atrast arī nelielus kreisi un uz vides aizsardzības tēmām orientētus laikrakstus, kā arī labēji ekstrēmus izdevumus. Tāpat viņš uzskata, ka no preses subsīdiju sistēmas ieguvēji ir arī laikraksti, kas nesaņem valsts atbalstu, jo tiem ir jāveido konkurence.
Lētāk uzdāvināt planšetdatoru
Būtiskāk preses subsīdiju sistēma ietekmē reģionālo laikrakstu finanšu stāvokli. Zviedrijas avīžnieki pat nosauc laikrak- stus, kuros 40 procentus no ikgada apgrozījuma veido subsīdiju līdzekļi. Pašreizējā bezpartijiskā Preses subsīdiju padomes locekle, kādreiz Viduszviedrijas reģionālā laikraksta “Dala-Demokraten” galvenā redaktore Sofija Olsone – Olsena atceras, ka no 1998. līdz 2004. gadam, kad viņa strādājusi laikrakstā, tas saņēmis ap 15 miljoniem kronu gadā un šie līdzekļi veidojuši apmēram 15 līdz 20 procentus no laikraksta finansēm. “Tā bija ļoti nozīmīga mūsu ienākumu daļa. Laikrakstam būtu grūti izdzīvot bez subsīdijām. Tagad manam bijušajam laikrakstam klājas grūti, jo tas nav spējis pielāgoties mūsdienu situācijai,” teic S. Olsone-Olsena. Subsīdiju nauda tolaik noderējusi, lai segtu laikraksta ikdienas izdevumus. “No šīs naudas mēs uzturējām savu avīzi. Maksājām algas žurnālistiem, jo laikrakstam nebija daudz reklāmu. Par subsīdiju naudu pirkām arī materiālus laikrakstam, kā arī varējām iegādāties jaunus datorus, telefonus, automašīnas un arī degvielu redakcijas transportam. Katru gadu mums bija finanšu pārpalikumi trīs līdz četru procentu apmērā,” atceras S. Olsone-Olsena.
Jau tolaik laikrakstam būtiskus izdevumus radījuši izplatīšanas izdevumi, jo Viduszviedrijā uz attālām vietām bijis jānogādā pie abonentiem arī pāris avīžu eksemplāru. Pašlaik S. Olsone-Olsena strādā vakara laikrakstā “Aftonbladet”, kuru var nopirkt kioskos, taču piegāde arī ir ļoti dārga. “Ja no tipogrāfijas jūs dodaties dziļāk laukos, tie ir 600 līdz 700 kilometri līdz kioskam. Mēs aizvedam uz attālu vietu piecas laikraksta kopijas, bet pārdotas tiek trīs. Viens šāds brauciens ir viena planšetdatora vērts, tādēļ mēs lielu uzsvaru liekam uz interneta platformu attīstību. Lētāk mums būtu iedot saviem lasītājiem planšetdatoru par brīvu nekā vest laikrak-stus ar automašīnu,” sacīja S. Olsena-Olsone. Tāpat arī viņa uzskata, ka starp izplatītājiem valda slepena vienošanās jeb kartelis, par to liecinot tas, ka izplatītāji savā starpā nekonkurējot ar cenām.
Jāņem vērā interneta laikmets
Varbūt arī Latvijā būtu vērts ieviest aprakstīto atbalstu presei, pārņemot labākos elementus no zviedru pārbaudītās pieredzes. “Sistēma pilnībā derētu Baltijas valstīm. Ar Latvijas situāciju neesmu iepazinies. Jaunas demokrātijas, kā Latvija, varētu iegūt no tās, jo sistēma veicinātu viedokļu daudzveidību. Ja jūs šo sistēmu ieviestu tieši tādu kā Zviedrijā, jums nebūtu nekādu problēmu ar ES konkurences likumiem, jo Zviedrijas sistēma ir apstiprināta no ES puses, kuras noteikumi ir ļoti strikti,” teica B. Hīgstets. Zviedrijas mediju vides pārstāvji uzskata – ja Latvijā ieviestu preses subsīdiju sistēmu, tai būtu jāņem vērā interneta loma.
“Latvijā var ieviest preses atbalsta sistēmu, bet, ņemot vērā mūsdienu situāciju, tai jābūt vairāk vērstai uz laikrakstu interneta versijām. Iespējams, risinājums būtu likt lielāku uzsvaru uz izplatīšanas daļu. Ja Latvijā ieviestu atbalsta sistēmu, iespējams, komerctelevīzijas cīnītos pret to. Zviedrijā sistēmas sakarā ir daudz cīņu – starp laikrakstiem un komerctelevīzijām reklāmu dēļ un starp laikrakstiem, kas saņem un kas nesaņem subsīdijas. Tas rada sliktu noskaņojumu tirgū,” teica A. Andens. Par Zviedrijas pieredzi, atbalstot presi, ir interesējušies Lielbritānijas avīžnieki.
Zviedru avīžnieki uzskata, ka būtiskāki ir ieguldījumi žurnālistikā no subsīdiju naudas. “Zviedrijā varbūt vajadzētu jaunu preses subsīdiju veidu. Būtu labi, ja, redakcijām sasniedzot noteiktu žurnālistu apjomu, piemēram, 50, varētu segt 75 procentus no žurnālistu darba izmaksām, lai veicinātu kvalitatīvu žurnālistiku. Šāda pieeja būtu ar lielāku intervenci mediju vidē no ārpuses. Pašlaik ne tikai otrajā vietā Zviedrijā esošais laikraksts ir apdraudēts, bet arī pirmais,” skaidroja M. Svēgforšs. Pašlaik Zviedrijā notiek diskusijas par to, kā preses atbalsta sistēma izskatīsies nākotnē, un lielā mērā šīs pārdomas saistītas ar interneta pieaugošo lomu mediju vidē (par to sērijas nobeiguma rakstā).
Vēl par šo tēmu: Skandināvi palīdz savai presei
Turpinājums seko Otrdien, 19. februārī, “LA” lasiet par to, kā zviedru avīžnieki plāno laikrakstu interneta versijām noteikt abonēšanas maksu. |
