Vai var izlikt no dzīvokļa bijušo vīru? 20
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Vīrs savā laikā divistabu dzīvokli uzdāvināja man, jo palika bez darba. Kopīgu bērnu mums nav, ir tikai no pirmās laulības – man viena, viņam divas meitas. Visus rēķinus maksāju es. 2017. gadā viņa dzeršanas dēļ laulība tika šķirta, taču viņš palika dzīvot pie manis, bet dzeršana turpinājās. Vai man ir tiesības izlikt viņu no dzīvokļa? Ausma Siguldas novadā
Var brīvi rīkoties ar īpašumu
Zvērināta advokāta Rinalda Buša palīdze Ērika Gribonika skaidro – saskaņā ar Civillikuma 1038. pantu un Dzīvokļa īpašuma likuma 9. panta 1. punktu dzīvokļa īpašniekam attiecībā uz dzīvokļa īpašumu ir pilnīgas varas tiesības, arī tiesības to valdīt un lietot, iegūt no tā labumu, izmantot pēc sava ieskata un lietot jebkādā veidā, ciktāl netiek pārkāpts likums un netiek radīti traucējumi citiem dzīvokļu īpašniekiem. Tādējādi, ja īpašumtiesības uz dāvinājumā saņemto dzīvokli ir nostiprinātas zemesgrāmatā un attiecībā uz šo nekustamo īpašumu nav noteikti apgrūtinājumi, uzlikumi vai saistības, ar to var brīvi rīkoties.
“Lai persona, kas nav dzīvokļa īpašnieks, varētu mājoklī apmesties uz dzīvi, nepieciešams tiesiskais pamats, proti, attiecīgais nekustamais īpašums personai pieder, ir noslēgts īres vai nomas līgums vai lietošanas tiesības iegūtas, pamatojoties uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata. Nekustamais īpašums ir atbrīvojams jebkurā gadījumā, kad zudis tiesiskais pamats tajā apmesties uz dzīvi. Līdz ar to, šķirot laulību un nenodibinot citu pamatu lietošanas tiesību iegūšanai, bijušajam laulātajam vairs nav tiesību uzturēties nekustamajā īpašumā, kas tam nepieder. Attiecīgajā gadījumā papildus minētajam īpaša uzmanība pievēršama arī tam, vai nekustamā īpašuma dāvinājuma līgumā saskaņā ar Civillikuma 1928. panta pirmo daļu nav nostiprināts personālservitūts par nekustamā īpašuma lietojuma tiesībām dāvinātājam (dāvinājums ar uzlikumu),” stāsta juriste.
Var prasīt atbrīvot īpašumu
Viņa vērš uzmanību arī uz Civillikuma 1039. pantā noteiktajām īpašnieka tiesībām aizliegt jebkurai citai personai lietot vai izmantot tā lietu.
Īpašniekam ir tiesības lūgt atbrīvot nekustamo īpašumu personām, kuras to apdzīvo bez tiesiska pamata.
Ja persona atsakās pārtraukt aizskārumu, īpašnieks, pamatojoties uz Civillikuma 927. un 1039. pantu, var prasīt aizskāruma novēršanu, kā rezultātā īpašniekam tiek atdots valdījums, tas ir, lieta nonāk atpakaļ netraucētā nekustamā īpašuma īpašnieka lietošanā, ceļot negatoro prasību tiesā. Tiesai prasāms atbrīvot un nodot nekustamo īpašumu, izliekot no tā jebkuru personu, kas tajā apmetusies bez tiesiska pamata, kā arī tajā atrodošās šo personu mantas.
Gadījumā ja tiesa prasību apmierina, taču persona to labprātīgi nepilda, pēc labprātīgas sprieduma izpildes un pārsūdzēšanas termiņa notecēšanas var vērsties tiesā ar lūgumu par izpildu raksta izdošanu. Spriedums un izpildu raksts nododami piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam, kas praktizē nekustamā īpašuma atrašanās vietas teritorijā. Tādā gadījumā sprieduma izpildi nodrošina zvērināts tiesu izpildītājs sadarbībā ar pašvaldības policiju.
UZZIŅA
Ja tiesības uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā un īpašumam nav apgrūtinājumu un uzlikumu, īpašnieks ar to var brīvi rīkoties pēc saviem ieskatiem.
