Vai var gadīties, ka nepamanām infarktu? 8 ieteikumi, lai nepalaistu to garām 0
Miokarda infarkts ir viens no biežākajiem nāves cēloņiem gan Latvijā, gan citviet pasaulē.
“Lielākajā skaitā gadījumu cilvēki no tā būtu varējuši tikt pasargāti, ja savlaicīgi tiktu noteikti kardiovaskulārie riska faktori un tie ārstēti”, skaidro kardiologs Dr. Roberts Feders.
Tāpat ārsts uzsver, ka “ļoti svarīgi pieminēt faktu, ka Latvija pieder pie reģiona ar ļoti augstu kardiovaskulāro risku (līdzīgi kā Kirgizstāna, Uzbekistāna, Ēģipte, Krievija un Turkmenistāna). Tāpēc mūsu valsts iedzīvotājiem būtu jo īpaši jāpievēršas slimību profilaksei un regulāri jāpārbauda savs veselības stāvoklis.
Sirdslēkmi jeb infarktu izraisa pēkšņa asinsvada nosprostošanās, kā rezultātā sirds muskulis vai tā daļa netiek pienācīgi apgādāta ar asinīm.
Draudošu infarktu parasti varam atpazīt pēc šādām pazīmēm (trauksmes signāliem):
1. stipras sāpes krūtīs, kas ilgst vairāk nekā piecas minūtes un kuras var izstarot uz roku, lāpstiņu, kakla rajonu, žokli vai arī lokalizējas vēdera augšdaļā.
2. Ja sāpes krūtīs parādās pie minimālas slodzes vai pilnīga miera apstākļos, tad nekavējoties sauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību 113!
3. šaurības sajūta krūtīs, stipras spiedošas un dedzinošas sajūtas krūtīs, apgrūtināta elpošana;
4. slikta dūša, nelabums un bailes;
5. vājums (pat bez sāpēm), samaņas zudums;
6. bāla sejas ādas krāsa, auksti sviedri;
7. pamošanās naktī ar sāpēm krūtīs ir īpaši nozīmīgs simptoms;
8. izteiktas elpošanas grūtības.
Kardiologs Dr. Roberts Feders atgādina, ka “bieži sievietēm ir tipiskāki simptomi un reizēm kā vienīgos simptomus novēro tikai elpas trūkumu, sliktu dūšu, vemšanu, muguras sāpes vai sāpes vēdera augšdaļā”. Tas ir iemesls, kāpēc sievietēm infarkti bieži tiek atklāti par vēlu.
Sirdslēkmes pazīmju atpazīšana var glābt dzīvības.
Neatliekamās palīdzības sniegšanā katra minūte ir zelta vērtē, jo sirdslēkme jebkurā laikā var izraisīt dzīvībai bīstamas sirds aritmijas (kambaru fibrilāciju) un izraisīt sirds audu neatgriezenisku bojāeju. Tikai neatliekamās palīdzības ārsts var novērst draudošu pēkšņu sirds nāvi. Un tikai infarkta ārstēšana klīnikā var glābt sirdi no nopietniem paliekošiem bojājumiem (piemēram, sirds mazspējas).
“Ir pieci infarkta riska faktori: smēķēšana, augsts asinsspiediens, diabēts, augsts holesterīna līmenis un ģenētiska nosliece. Ikvienam, kam ir viens vai vairāki no šiem punktiem, jāveic rūpīga pārbaude, jāsamazina riska faktori un jāārstē diagnosticētās sirds kaites”, tā Dr.Feders.
Veselīgs dzīvesveids un regulāras profilaktiskas pārbaudes pie ārsta (kardiologa, internista vai ģimenes ārsta) ir īpaši efektīvas, lai samazinātu risku saslimt ar koronāru sirds saslimšanu, kas savukārt var izraisīt sirds infarktu. Pietiekama fiziskā aktivitāte, veselīgs uzturs, laba stresa pārvaldība un liekā svara samazināšana pozitīvi ietekmē kardiovaskulāro risku.
Īpaši svarīgi ir nesmēķēt! Sabalansēts uzturs ar daudz augļiem un dārzeņiem ir labs profilaksei divējādi: tas palīdz uzturēt lipīdu līmeni asinīs normas robežās un regulēt ķermeņa svaru.
Dr. Roberts Feders līdz šim ir guvis nozīmīgu darba pieredzi Vācijā un tur arī pierādījis sevi kā zinošs un spēcīgs kardiologs. Studējis medicīnu Rīgas Stradiņa Universitātē un Vācijā, Charité Universitātē, bet kopš 2011. gada praktizēja Berlīnē.
Tieši Vācijā pilnībā izgājis kardioloģijas un internās medicīnas rezidentūru.
Strādājot Charité Universitātes klīnikā, Deutsches Herzzentrum Berlin un Vivantes klīnikā Berlīnē, guvis pieredzi darbā ar ļoti smagiem saslimšanas gadījumiem.
Dr. Roberts Feders ir arī iztulkojis un izdevis latviešu valodā pazīstamā vācu medicīnas autora Gerda Herolda „Iekšķīgās slimības” grāmatas kardioloģijas daļu.
