Valsts valodas centra direktors profesors Māris Baltiņš uzskata – vispirms jāvērtē, vai ļaudīm savās pastkastītēs vispār būtu jāsaņem jebkāda reklāma jebkādā valodā, ja viņi nav izteikuši vēlmi to saņemt. Šādi tiek nevajadzīgi iztērēts milzīgs papīra daudzums. Nākamais jautājums – kāpēc valstī, kurā ir viena valsts valoda, daudzas pašvaldības, uzņēmumi, kuros ir liela valsts kapitāldaļa, izplata informāciju divās valodās?! Jāatzīst, patlaban Latvijā pastāv dīvaina juridiska situācija – tiesiskā regulējuma normas nosaka, kā jāizskatās plakātiem pie sienas utt., bet neregulē, ko drīkst ievietot pastkastītēs. Tās juridiski netiek uzskatītas par plašai sabiedrībai pieejamu vietu, līdz ar to uz tām neattiecas likuma normas. Lai risinātu šo situāciju, Valsts valodas centrs ir rosinājis grozījumus spēkā esošajos normatīvajos aktos attiecībā uz atbildību, tostarp, par pastkastītēs ievietoto informāciju. 15

Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta vadītāja, direktora vietniece Ingrīda Bērziņa piebilst – valsts valodas lietojuma ziņā informatīvos materiālos dažkārt grēko arī valsts un pašvaldību iestādes, lai gan Valsts valodas likums strikti nosaka konkrētus gadījumus, kuros drīkst sniegt informāciju ne tikai valsts valodā, bet arī svešvalodā. Reizēm gadās, ka institūcijas šo likumu staipa un interpretē pārlieku plaši. Tas nav pieļaujams. Attiecībā uz privātām organizācijām un privātpersonām patlaban likums ir daudz maigāks – tas ļauj līdztekus valsts valodai sniegt analogu informāciju svešvalodās. Likums neļauj valstij pārlieku iejaukties privātajā biznesā. Taču arī privātiem uzņēmumiem paralēli latviešu valodai kāda svešvaloda nebūt nav jālieto obligāti. Valsts valodas centra inspektori cenšas panākt, lai privātbiznesa pārstāvji, sniedzot iedzīvotājiem informāciju, biežāk lieto tikai valsts valodu un iztiek bez svešvalodām.

Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta vadītāja, direktora vietniece Ingrīda Bērziņa piebilst – valsts valodas lietojuma ziņā informatīvos materiālos dažkārt grēko arī valsts un pašvaldību iestādes, lai gan Valsts valodas likums strikti nosaka konkrētus gadījumus, kuros drīkst sniegt informāciju ne tikai valsts valodā, bet arī svešvalodā. Reizēm gadās, ka institūcijas šo likumu staipa un interpretē pārlieku plaši. Tas nav pieļaujams. Attiecībā uz privātām organizācijām un privātpersonām patlaban likums ir daudz maigāks – tas ļauj līdztekus valsts valodai sniegt analogu informāciju svešvalodās. Likums neļauj valstij pārlieku iejaukties privātajā biznesā. Taču arī privātiem uzņēmumiem paralēli latviešu valodai kāda svešvaloda nebūt nav jālieto obligāti. Valsts valodas centra inspektori cenšas panākt, lai privātbiznesa pārstāvji, sniedzot iedzīvotājiem informāciju, biežāk lieto tikai valsts valodu un iztiek bez svešvalodām.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.