Vai valsts maksā par slimu tuvinieku aprūpi? 1
Pašlaik gatavoju dokumentus, lai nokārtotu invaliditāti – praktiski neko izdarīt pati vairs nespēju, tik tikko varu pārvietoties ar diviem kruķiem. Mani ikdienā apkopj un visu nepieciešamo izdarīt palīdz meita. Dzirdēju, ka invalīdu aprūpētājiem valsts maksā. Vai šādu maksu varētu saņemt arī mana meita vai man jāņem sveša aprūpētāja, kurai valsts par to maksās? Vaira Kristalte Rīgā
Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā referente Elvīra Grabovska atgādina: lai saņemtu sociālās aprūpes pakalpojumus (tostarp mājās), ar iesniegumu jāvēršas dzīvesvietas sociālajā dienestā. Iesniegumā jāapraksta problēma un vēlamais risinājums, kā arī jāiesniedz:
• iztikas līdzekļu deklarācija, kas noteikta normatīvajos aktos par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu, ja pieprasīta sociālā palīdzība vai sociālā pakalpojuma izmaksas sedz no pašvaldības budžeta;
• ģimenes ārsta izziņa par veselības stāvokli (izziņā jānorāda funkcionālo spēju traucējumu smaguma pakāpe un tas, ka pacientam nav medicīnisko kontrindikāciju – plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības, seksuāli transmisīvās slimības, lai saņemtu aprūpi mājās, pakalpojumu grupu mājā, pusceļa mājā, dienas aprūpes centrā un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā);
• citi dokumenti, kuri pamato attiecīgā sociālā pakalpojuma nepieciešamību.
Sociālais dienests pārbauda saņemto informāciju, novērtē cilvēka vajadzības, materiālos un personiskos resursus un lemj par pakalpojuma sniegšanu, piedāvājot piemērotāko atbilstoši pašvaldības saistošajos noteikumos paredzētajam. Pašvaldības savu iespēju ietvaros piedāvā vai nu profesionālu aprūpi mājās, vai arī sniedz atbalstu ģimenei, lai tā varētu aprūpēt savu tuvinieku.
Ja klientam piedāvā aprūpes pakalpojumus mājās, viņa un apgādnieku pienākums ir par tiem samaksāt. Ja klients vai viņa apgādnieki to nespēj, pakalpojumu apmaksā no pašvaldības budžeta.
Cilvēkiem, kuriem noteikta I grupas redzes invaliditāte vai I un II grupas invaliditāte noteiktu slimības vai anatomisku defektu vai garīgās veselības traucējumu dēļ, ir tiesības saņemt asistenta pakalpojumu. Tad cilvēkam vai viņa likumiskajam pārstāvim jāvēršas pašvaldības sociālajā dienestā un jāiesniedz:
• iesniegums par pakalpojuma piešķiršanu, norādot personas datus, vēlamo stundu skaitu nedēļā un konkrētu nedēļas dienu vai dienas, kad pakalpojums nepieciešams, vēlamo pakalpojuma sniedzēju, ja personai tas ir zināms, kā arī to, vai personai nepieciešams nodrošināt nokļūšanu līdz pakalpojuma sniegšanas vietai un atpakaļ;
• pārstāvību apliecinošs dokuments, ja dokumentus iesniedz personas likumiskais pārstāvis;
• Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas atzinums par pakalpojuma nepieciešamību;
• ja pakalpojums nepieciešams, lai persona varētu piedalīties regulārās brīvā laika aktivitātēs, nokļūt darbavietā, izglītības iestādē, dienas aprūpes centrā vai pie cita rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēja, papildus jāiesniedz institūcijas apliecinājums par cilvēka dalību noteiktās aktivitātēs, nodarbinātību vai izglītības iegūšanu attiecīgajā iestādē.
Sociālais dienests viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas brīža pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu, nosakot stundu skaitu nedēļā un ilgumu (vienreizējs, uz vienu mēnesi, vairākiem mēnešiem, līdz gada beigām vai vienu gadu). Pēc lēmuma pieņemšanas sociālais dienests slēdz līgumu ar cilvēku un pakalpojuma sniedzēju, nosakot pakalpojuma apjomu, tā sniegšanas ilgumu un kārtību, abu pušu tiesības, pienākumus un atbildību, norēķinu kārtību un citus būtiskus jautājumus.
No valsts budžeta pabalstu invalīdam izmaksā, ja nepieciešama īpaša kopšana smagu funkcionālu traucējumu dēļ. Pabalsta apmērs ir 100 latu. Atzinumu par šāda pakalpojuma nepieciešamību izsniedz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.
Tiesības saņemt pabalstu ir I grupas invalīdam, kuram nepieciešama īpaša 24 stundu palīdzība, uzraudzība vai kopšana neatkarīgi no palīglīdzekļu lietošanas, un I grupas invalīdam, kura pašaprūpes, mobilitātes un mājas dzīves aktivitāte (atbilstoši speciālajam Bartela indeksam) ir zemāka par septiņiem punktiem vai vismaz viena no aktivitātēm – ēšana, zarnu trakta kontrole, urīnpūšļa kontrole un tualetes lietošana – ir vērtējama ar nulli punktu.
