Vai valsts kolonizēs augstskolas? Iecerētās izmaiņas augstskolu pārvaldībā izpelnās bargu kritiku 1
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai būs vajadzīgas vismaz trīs sēdes, lai izlemtu, vai virzīt izskatīšanai 1. lasījumā strīdīgos grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz gan noteikt dažādus augstskolu tipus, gan ieviest augstskolās padomes ar dažādām pilnvarām.
Šo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto un valdības apstiprināto likumprojektu jau iepriekš bija kritizējuši augstskolu pārstāvji, taču nu kritiķu pulkam pievienojies Saeimas Juridiskais birojs.
Tā pārstāve Lilita Vilsone trešdien ieteica deputātiem nevirzīt Augstskolu likuma grozījumus skatīšanai pirmajā lasījumā, minot daudzas neskaidrības un arī konceptuālas problēmas, ko juristi saskata iecerētajā normatīvajā dokumentā.
Pirmkārt, L. Vilsone piebiedrojās jau iepriekš augstskolu pārstāvju teiktajam, ka iecerētās izmaiņas augstskolu pārvaldībā būtiski samazinās to autonomiju.
“Vai vispār augstskolām ir plānots saglabāt pašpārvaldes funkcijas?” vaicāja L. Vilsone.
Šobrīd augstskolās svarīgākos jautājumus lemj Satversmes sapulce, ko ievēl pati augstskolas saime, bet pēc reformas stratēģiskus lēmumus pieņems padomes, kurās gan būs arī augstskolu pārstāvji, taču lielākā daļa būs ārēji eksperti, kas atlasīti valdības noteiktā kārtībā un ko iecels ministrija, kuras pārraudzībā ir augstskola.
Problēma ir arī padomes pilnvarās. Iepriekš IZM pārstāvji apgalvoja, ka augstskolas stagnē tāpēc, ka tajā nav nodalīta lēmējvara no izpildvaras.
Nu Saeimas juriste saskata, ka arī padomēm tiks piešķirtas gan lēmējvaras, gan izpildvaras funkcijas. Piemēram, tās ne tikai iecels rektoru, bet arī lems par augstskolu budžetu un uzraudzīs tā izpildi. “Padome būs ārējs orgāns, kas regulēs iekšējus jautājumus,” secinājusi L. Vilsone.
Viņa salīdzināja augstskolas ar pašvaldībām: arī augstskolas līdz šim pārvaldījušas savu mantu, atbildīgajam ministram bija gan tiesības iejaukties, ja saskatīti kādi pārkāpumi, taču nepilnības bija jānovērš pašai augstskolai, ārēji spēki tās vietā neko nevarēja darīt. Nu šis princips tikšot pārkāpts un “augstskolas autonomija tiks ietekmēta”.
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis piebilda, ka “augstskolu autonomija kļūšot koloniāla”. Proti, sīkus jautājumus tās gan varēs izlemt pašas, bet nozīmīgajās lietās tām vairs nebūs teikšanas.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska iebilda: autonomija nozīmējot to, ka atbildība par augstskolu darbību tiek dalīta starp pašu augstskolu un valsts institūcijām, beidzot likumā tas tikšot skaidri nodalīts.
Pieminēto Satversmes sapulci augstskolas līdz šim nemaz neesot pilnvērtīgi izmantojušas. Piemēram, daudzas funkcijas tā nodeva senātam, kas ir šaurāka institūcija.
Izmaiņas likumā paredz arī padomju ieviešanu privātajās augstskolās, kas iepriekš nebija plānota. Kāpēc tā un vai šo padomju veidošanas principi būs atšķirīgi, I. Šuplinska nevarēja paskaidrot.
Ministre tikai solīja, ka privātajām un valsts augstskolām nebūs vienāds pārvaldības modelis.
IZM Augstākās izglītības, inovāciju un zinātnes departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs piebilda, ka privātās augstskolas īpašnieks pats varēs lemt, vai padome vajadzīga.
Kāpēc dalīs tipos?
Otrkārt, Saeimas juriste norādīja, ka nav saprotams, kāds mērķis ir augstskolu sadalīšanai dažādos tipos. Kā zināms, IZM iecere paredz sadalīt Latvijas augstskolas universitātēs, lietišķo zinātņu augstskolās un mākslas augstskolās.
L. Vilsone vērtēja, ka likumprojekts neparedz būtiskas atšķirības starp pēc nosaukuma dažādajām augstskolām. Tāpat nav saprotams, kas notiks ar augstskolām, kas neatbildīs nevienam no tipiem, turklāt kritērijos nav ietverts, kā izvērtēt, vai katra konkrētā augstskola valstij vispār vajadzīga.
Iepriekš saistībā ar augstskolu tipoloģiju no izglītības politikas veidotāju puses izskanējuši mājieni, ka augstskolu klasifikācija nepieciešama finansējuma dēļ, proti,
valstij nav tik daudz resursu, lai visas augstskolas atbalstītu vienlīdz dāsni.
Taču skaidrības par to, kā augstskolai piešķirtais tips ietekmēs tās finansējumu, nav. Kad komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens vaicāja, kad šī skaidrība varētu būt, I. Šuplinska atbildēja: “Varbūt uz otro lasījumu.” Tātad strīdi par finansējumu varētu sākties tikai tad, kad likumprojekts jau būtu pusceļā uz galīgu apstiprināšanu.
Treškārt, likuma grozījumos pieminēts kāds augstskolu iekšējās pārvaldības modelis, bet nav skaidrs, kas ar to vispār domāts.
Grozījumi esot juceklīgi
Kopumā juriste secināja, ka “grozījumi nevis stimulēs augstskolu darbību, bet ir juceklīgi un daudz jautājumu raisoši”, tāpēc nav izskatāmi 1. lasījumā. Viņai piekrita ne tikai augstskolu pārstāvji, bet arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis.
Toties I. Šuplinska uzskata, ka likumā nemaz nav jāatbild uz visiem jautājumiem. Ja augstskolu darbību likumā pārāk sīki regulē, to darbība ir smagnēja, pietrūkst fleksibilitātes.
Atbildes uz daļu jautājumu varētu arī rasties reformas laikā, klāstīja ministre. Jāpiebilst, ka ārvalstu investoru padome atšķirībā no pašmāju uzņēmēju pārstāvjiem IZM ieceres atbalsta.
Nākamnedēļ likumprojekta apspriešana turpināsies.
