Vai valstij būtu jāiesaistās lielo uzņēmumu glābšanā? 0
Ināra Šure, Latvijas Pārtikas uzņēmuma federācijas padomes priekšsēdētāja: “Valsts pamatuzdevums nav glābt grūtībās nonākošos privātos uzņēmumus, jo katrs uzņēmējs, iesaistoties uzņēmējdarbībā, uzņemas zināmus riskus, tostarp finanšu riskus.
Manuprāt, valstij nevajadzētu dāvāt atsevišķiem uzņēmumiem kaut kādas ekskluzīvas privilēģijas – iesaistoties tā glābšanā, jo tas rada lielākas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem tirgus spēlētājiem. Par to, vai atbalstīt “Liepājas metalurgu”, var spriest un lemt tikai personas, kuras ir kompetentas un zinīgas par patieso finanšu situāciju uzņēmumā. Ikviens cits vērtējums būs ļoti vispārīgs un vairāk balstīts uz emocijām, kam šādā situācijā nav vietas.”
Juris Gulbis, SIA “Lattelecom” valdes priekšsēdētājs: “Uz šo jautājumu nav vienas atbildes, kas derēs visiem gadījumiem. Lieliem uzņēmumiem ar sarežģītu struktūru jau šobrīd ir skaidri izveidoti pārraudzības mehānismi, kas ļauj pārraugošajām struktūrām sekot līdzi notikumiem uzņēmumā, arī informācijai par uzņēmuma plānu izpildi un finanšu situāciju. Svarīgi pirms jebkādu lēmumu pieņemšanas veikt ļoti rūpīgu situācijas izvērtējumu, gan pārdomājot iespējamos ekonomiskos riskus, kādi var iestāties, sniedzot vai nesniedzot atbalstu, gan izvērtējot iespējamos zaudējumus no nodokļu ieņēmumiem katrā scenārijā.”
Inta Ozoliņa, SIA “Tolmets” valdes priekšsēdētāja: “Protams, jāvērtē katrs konkrētais gadījums atsevišķi, taču kopumā uzskatu, ka valstij jārada normāla vide uzņēmējdarbībai – jāstrādā pie nodokļu, infrastruktūru, sistēmu veidošanas, bet pārējais gan vairs nav valsts pienākums. Jebkuram lielam uzņēmumam jāzina divas lietas – ko tas var saražot un ko var pārdot. Problēmas jāmēģina risināt laikus. Krīze uzņēmumā neiestājas vienā mirklī. Jebkura saimniece, cepot maizi, domā, vai būs, kas to apēd, tāpat jebkuram uzņēmumam, pirms ražot produktu, jāaptver, vai būs, kas to pērk. Valsts jau var sniegt atbalstu, taču nevar palīdzēt saražoto pārdot. Tāpēc valdībai mērķtiecīgi jāraugās, vai un cik tālu tā drīkst “Liepājas metalurgam” palīdzēt. Varbūt valstij labāk būtu jādomā, kā palīdzēt cilvēkiem, kuri šādās un līdzīgās situācijās paliek bez darba, nevis glābt postā ejošu uzņēmumu. Iespējams, uzņēmumam pilnībā jāpārprofilē darbības virziens, taču tas nav valsts uzdevums.”
Juris Biķis, AS “Latvijas finieris” padomes priekšsēdētājs: “Uzskatām, ka valstij noteikti ir jāinteresējas un jārūpējas par saviem uzņēmumiem – vispirms jārada atbalstoša biznesa vide un jāizskata arī citas iespējas, kā veicināt to konkurētspēju pasaules tirgū. Taču ir pārāk maz informācijas, lai komentētu iespējamo valsts atbalstu “Liepājas metalurgam”.”
Lija Strašuna, ”Swedbank” vecākā ekonomiste: “Valstij nav jāizglābj visi uzņēmumi, kas saskaras ar finansiālām grūtībām. Te izšķiroši, cik liels un ekonomikai nozīmīgs ir konkrēts uzņēmums, kā arī tas, kāpēc un kādas problēmas tas ir piedzīvojis. Šis lēmums vienmēr ir sarežģīts un neviennozīmīgs. Galu galā – kāpēc nodokļu maksātājiem būtu jāmaksā par kāda uzņēmuma nesaimniecisku vai neefektīvu darbību, pat ja tajā strādā daudz darbinieku? Tomēr publiski pieejamā informācija nav pietiekama, lai spriestu par to, cik daudz “Liepājas metalurga” finansiālās problēmas meklējamas menedžmenta vai akcionāru rīcībā un cik daudz ārējo faktoru sakritībā. Katrā ziņā valstij vērts atbalstīt uzņēmumu tikai tādā gadījumā, ja ir konkrēts un reālistisks plāns tālākai darbībai – kas ir maināms/optimizējams uzņēmuma izdevumos, vai ir iespēja piesaistīt jaunu investoru, kāda gaidāma pieprasījuma attīstība, kā arī gatavība arī no akcionāru puses iesaistīties uzņēmuma glābšanā ar papildu finanšu līdzekļiem.”
Fakti * Akciju sabiedrība “Liepājas metalurgs”, kas ir lielākais darba devējs Liepājā un nodarbina aptuveni 2300 cilvēku, nonākusi finanšu grūtībās, strādā ar nepilnu jaudu un plāno samazināt darbinieku skaitu par 8 – 10%.
Reklāma
* Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts norādījis: lai “Liepājas metalurgs” saņemtu valdības atbalstu, tam jāizpilda pieci nosacījumi, tostarp uzņēmuma darbības stabilizēšanā jāiegulda 25 miljoni latu. * Ja “LM” nevarēs veikt kārtējo kredītmaksājumu 5 468 130 LVL apmērā, to darīs Valsts kase, atzinis finanšu ministrs Andris Vilks. * Lielākie “LM” akcionāri ir Sergejs Zaharjins (49%), Iļja Segals (21%) un Kirovs Lipmans (20%). Avots: LETA |
