Vai vakcinācijas centri bija izvēlēti pirms konkursa? Uzņēmējs norāda, ka iepirkuma prasības izslēdza konkurenci 30
Aprīļa vidū Latvija beidzot plāno saņemt pietiekami daudz vakcīnu, lai potēšanu sāktu masveidīgi. Daudzi no apturētajiem sporta un izstāžu biznesiem gribēja, lai vakcināciju organizē viņu telpās, taču izvēlējās divus.
Zaudētājiem iepirkuma norisē radušās aizdomas, ka amatpersonas savu izvēli izdarījušas vēl pirms konkursa un prasības pielāgotas diviem pasākumu organizatoriem “Atta” un “BT1”.
Līdz šim Latvijā injicēti tikai 100 000 Covid-19 vakcīnas devu. Otrajā ceturksnī Latvija cer saņemt jau 1,7 miljonus. Tā būs iespēja panākt pārējās Eiropas valstis, taču jābūt gataviem potēt, tiklīdz vakcīnas būs klāt. Valdības sēdē pagājušajā nedēļā nebija skaidrības, kā to izdarīt. Masu vakcinācijas vietas vēl nebija zināmas.
“Izskatām iespēju palaist divus lielākus centrus ar vēl nozīmīgi lielāku apjomu.” saka Edgars Labsvīrs, Vakcinācijas projekta biroja procesa koordinators (9. marta MK sēde).
“Šodien ir 9.marts. 1. aprīlis ir pēc trim nedēļām. Mēs nezinām, īsti kā būs piegādes, jūs runājat par otro, trešo aprīļa nedēļu. Manā skatījumā – elementāri, masu vakcinācijas centriem ir jābūt gataviem 1. aprīlī. Mums jābūt tiem centriem, kaut lai viņi stāv tukši, ja nav vakcīnu, bet dievs nedod to, ka uznāk vakcīnas un mēs vēl te kaut kur domājam, kur un kā tikt galā.” saka Krišjānis Kariņš, Ministru prezidents (Jaunā Vienotība).
Vakcinācijas punkti būs visā Latvijā teritorijā pašvaldību sporta centros un koncertzālēs. Bet Rīgā vēl nomās divus īpaši lielus privātus centrus. Tur katrā vakcinēs 20 tūkstošus cilvēku nedēļā. Nomas izvēlei apsvēra piecus objektus.
11.marta sēdē apspriestie privātie centri
• Volvo halle
• Izstāžu centrs Ķīpsala
• ”Atta Centre”
• ”Fantadroms”
• Skonto halle
Paši savu kandidatūru pieteica “Playoff” arēnas vadītāji. Šī vieta vakcinācijas plānotāju radaram bija paslīdējusi garām.
“Ik dienas, bez pārtraukuma drošos un modernos apstākļos vienuviet mēs jau aprīlī varam nodrošināt 34 vakcinācijas kabinetus, kur katrs no tiem ir vismaz 25 kvadrātmetrus liels.” teic Kristofers Ritovs, ”Playoff” arēnas valdes loceklis.
Zāles futbola arēna tika atklāta pagājušā gada rudenī, un pandēmijas dēļ tā īsti darbu nav sākusi. Halles komanda uzrunāja vairākus veselības centrus un ekspertus un kopā izdomāja, kā varētu potēt 62 tūkstošus cilvēku mēnesī. Plānu februārī nosūtīja visām atbildīgajām iestādēm un amatpersonām. Bija sarēķinājuši, ka varētu pat strādāt tikai par tarifu, ko valsts maksā vakcinācijas kabinetiem – vidēji 9 eiro par katru poti. Ritovs apgalvo, ka jēgpilna komunikācija ar valsts pusi tā arī nav notikusi.
Vakcinācijas birojs izlēmis atsevišķi nomāt vietas un atsevišķi – mediķus, kas tajās strādās. Tikai pagājušajā nedēļā “Playoff” izdevās pievērst Veselības ministrijas uzmanību, un saņemt uzaicinājumu piedalīties vakcinācijas vietu konkursā.
“Tirgus izpētē tiek prasīta vakcinācijas jauda no 160 līdz 320 vakcinācijas epizodēm stundā. Tam vajadzīgas astoņas komandas. Mēs varam redzēt septiņus futbola laukumus, un mēs redzam šo kafejnīcas zonu, mēs iegūstam astoņas vietas, kur strādāt. Katrs laukums ir 220 kvadrātmetru liels. Tas nozīmē, ka mēs, neko nepielāgojot, četriem brašiem puišiem pastrādājot četras stundas, pārnēsājot galdus un krēslus, ar iekārtošanas izmaksām nulle eiro 160 vakcinācijas epizodes stundā. 320 vakcinācijas epizodes stundā nozīmē, ka mums ir jādubulto šī te jauda, ko mēs izdarīsim, mēs pavisam vienkārši novilksim vienu metāla trosi, novilksim otru metāla trosi…” skaidro Kristofers Ritovs, ”Playoff” arēnas valdes loceklis.
Esošais iekārtojums zālē esot perfekts, lai ar minimāliem izdevumiem to pārtaisītu par vakcinācijas centru. Ritovs uzskata, ka citās hallēs būs lieli iekārtošanas izdevumi. Taču Veselības ministrijas eksperti apsekot potenciālās vakcinācijas vietas pirms lēmuma pieņemšanas nedevās.
Uz vakcinācijas centru konkursu pieteicās astoņas vietas. Izvēlējās lielākās: izstāžu zāli “BT1” Ķīpasalā un konferenču centru “Atta” Krasta ielā. Centrus nomās aprīlī un maijā, ja būs vajadzība, līgumus var pagarināt līdz augustam.
“Atta” ir Baltijā lielākais konferenču centrs. Par tā iznomāšanu valsts maksās 45 ar pusi tūkstošus eiro mēnesī. Vēl 12 tūkstošus centrs vēlas saņemt par telpu dezinfekciju un uzkopšanu.
Izstāžu zāle “BT1” pieteikusi vienu no izstāžu kompleksa ēkām par pārsteidzoši zemu cenu – 29 tūkstošiem, vēl pierēķinot aptuveni piecus tūkstošus par elektroenerģiju.
“Tā kā šī nepieciešamā kapacitāte ir attiecīgi tikai, kas ir lielāka 5000 kvadrātmetriem, šī zāle ir 6700 kvadrātmetri ar četriem ieejas blokiem, kas ir neatkarīgi viens no otra. Tad loģiskākais šis novietojums un pie piedāvātās telpas ir šīs,” Jānis Zvirbulis, izstāžu halles ”BT1” direktors.
“(NP: Viena lieta ir tās summas, ko viņi ir piedāvājuši par nomu, un tad ir pārējais, kas viņiem būs jāiekārto, jāievelk elektrība, jāieklāj virsmas.) Tieši tāpat kā visos pārējos pašvaldību centros, kur principā mēs ieejam tukšā vietā un pēc atsevišķa tehniskā raidera tiek iekārtotas šīs telpas. (NP: Uz kādu tad summu vai amplitūdu…) Es patreiz jums nepateikušu tāpēc, ka tieši tagad, tiklīdz būs pieņemts lēmums un mēs nokļūsim tajās telpās iekšā, tad attiecīgi tiek pēc tās shēmas, kas ir standarta shēma, kādiem visiem šiem centriem ir jāizskatās, tad attiecīgi tiks arī plānots un tiks rēķināts, un tad jau mēs tālāk informēsim, cik katrs centrs ir izmaksājis,” atklāj
Eva Juhņēviča, Vakcinācijas projekta biroja vadītāja.
Plašāk “Nekā personīga” sižetā:
