Vai vajadzīgas darba burtnīcas 0
Turpinot 10. augustā publicētajā Vilņa Purēna vēstulē “Ko īsti vēlas tiesībsargs?” tēmu, jautāju bērnu māmiņām, “Latvijas Avīzes” lasītājām un mājaslapas “LA.lv” sekotājām sociālajā tīklā “draugiem.lv/latvijas avize”, kā viņas vērtē tiesībsarga teikto, ka vecākiem nebūtu jāpērk darba burtnīcas.
Liene Kapacina: “Es uzskatu, ka darba burtnīcas skolās ir nepieciešamas. Ar to palīdzību bērns vieglāk var apgūt mācību priekšmetus. Un būtu ļoti apsveicami, ja valsts bērnus atbalstītu ne tikai ar darba burtnīcām, bet arī ar citām nepieciešamajām skolas lietām.”
Anita Vītoliņa, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste: “Dažkārt darba burtnīca maniem bērniem bija palikusi neaizpildīta visa mācību gada garumā. Bērni tajās ieraksta tikai dažus vārdus, jo teksts jau ir dots. Tie ir lieki izdevumi – vai valstij, vai vecākiem – nav svarīgi, kas burtnīcas pērk. Ja bērni pildītu uzdevumus stundu laikā parastā burtnīcā, viņiem būtu vairāk jādomā un skolotājs varētu labāk novērtēt skolēna prasmes, piemēram, pareizrakstību.”
Daina Kārkliņa, mūziķe: “Man liekas, ka darba burtnīcas noteikti vajadzīgas viena iemesla dēļ – lai bērni nepazaudētu iemaņas rak-stīt ar roku. Ja darba burtnīcas būs digitalizētā formātā, tiks pazaudēts kaut kas ļoti būtisks. Pirmkārt, rakstība ar roku iemāca pacietību, otrkārt, rokraksts ir kaut kas īpašs, kas manā bērnībā tika izkopts skolā. Tas audzināja raksturu. Uzskatu, ka valstij būtu jānodrošina mācību līdzekļi līdz pat vidusskolas beigām, līdzīgi, kā tas ir pie mūsu kaimiņiem igauņiem. Es ļoti ceru, ka arī mūsu izglītības sistēmā līdz tam nonāksim.”
Diāna Ivanova: “Ir mācību priekšmeti, kur šīs burtnīcas ir noderīgas, bet ir tādi, kur mierīgi var iztikt bez tām. Manuprāt, darba burtnīcas atvieglo skolotājiem dzīvi – mazāk jāgatavojas stundām, jo nav pašiem jāsastāda uzdevumi. Taču burtnīcas ir ļoti dārgas, tāpēc jādomā varianti, kā ietaupīt. Dažkārt gadās, ka burtnīcas netiek izmantotas maksimāli un gada beigās nākas mest ārā burtnīcas, kurās aizpildītas tikai dažas lapas. Tādos gadījumos lētāk nopirkt vienu burtnīcu uz visu klasi un vajadzīgās lapas kopēt.”
Maija Akmene, bibliotekāre: “Vajadzētu veidot tādas burtnīcas, kuras būtu vairākas reizes izmantojamas un lietojamas skolu bibliotēkās. Tās varētu finansēt valsts. Tā kā visu mūžu strādāju bibliotēkā, mans bērns izaudzis un izskolojies līdz pat maģistram, izmantojot bibliotēkā jebkuram pieejamus materiālus.”
Dace Ozola, pārdevēja konsultante: “Manuprāt, bērniem ir vajadzīgas darba burtnīcas, jo pirms pārbaudes darbiem un kontroldarbiem viņi ieskatās arī šajās burtnīcās un atkārto apgūto vielu. Valsts varētu veikt daļēju darba burtnīcu finansējumu, piemēram, maznodrošinātajām un daudzbērnu ģimenēm. Man pašai ir viens bērns, kas mācās 6. klasē. Īpašas grūtības nejūtu, runājot par mācību materiālu iegādi.”
