Kas iepazinis garīgo saikni caur seksu, no tās neatsakās 0
Manuprāt, šajā jautājumā ir zināma nenoteiktība. Lai uz to atbildētu viennozīmīgi “jā” vai “nē”, ir nepieciešami skaidri kritēriji “mīlestībai” un “labam” seksam. Galu galā, katrs pats sev atzīst – vai tā bija mīlestība, vai sekss bija labs. Kopumā es teiktu, ka nobriedušām personībām, tādām, kas jūt savu ķermeni un savas seksuālās vajadzības, skaidri zina, kas viņam ir kas. Jaunībā bieži sekss “ietver” arī tādus aspektus kā partnera pieņemšana caur seksu (pat bez miesas baudas), paša identitātes jautājumus – “Kas es esmu, kā sieviete/vīrietis, ko es varu, vai esmu pievilcīga” u.c. Tad mīlestība ir dominējošā vērtība, jo īpaši meitenēm.
Man tuvs Austrumu skatījums uz seksuālām attiecībām. Viņiem tas ir jautājums par veselību, un, otrkārt, jautājums par garīgo izaugsmi.
Tikai caur pretējā dzimuma partneri cilvēks var iepazīt un bagātināt sevi enerģētiski un garīgi. Ja nav otra pieņemšanas un cieņas, nevar būt ne runas par savstarpēju apmaiņu augstākajā plaknē. Un tad cilvēki paliek tikai dzīvnieku līmenī. Es nesaku, ka tas ir labi vai slikti. Atkal, katrs pats izvēlas ceļu. Bet tie, kuri jau iepazinuši garīgo saikni caur seksu, nekad no tās neatsakās.
