Vai vajadzēja palikt mājās? Keris par mediķu tikšanos kongresā, kas izraisīja sašutumu sabiedrībā 6
Valdis Keris, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Izlasot “Latvijas Avīzē” š. g. 2. decembrī rakstu “Policija pievēršas mediķu arodbiedrībai”, pārņēma sajūta, ka tā veidošanā roku pielikusi Patiesības ministrija (Dž. Orvela romānā “1984” – iestāde, kas pārrauga ziņu dienestu), tendenciozi atspoguļojot Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) 7. kongresu.
Īsumā raksta saturu varētu pārstāstīt tā: arodbiedrība ārkārtējās situācijas laikā rīko kongresu, tāpēc ir tik slikta, ka pie darba nācies ķerties policijai; kongresā netika ievērota ne epidemioloģiskā drošība, nedz arī demokrātija.
Vai patiešām kongress bija lieks un delegātiem vajadzēja palikt mājās? Atcerēsimies, ka nevar palikt mājās veselības aprūpes darbinieki. Tāpat nevar attālināti aprūpēt klientus sociālās aprūpes darbinieki.
Tāpēc viņi jo vairāk pelnījuši savu darba tiesību aizstāvību labākajā veidā, kādu arodbiedrība var sniegt.
Taču, lai aizstāvība būtu likumīga, likumā noteiktajā termiņā pilnvaras uz to jāapstiprina arodbiedrības biedru pilnsapulcei, šajā gadījumā – kongresam.
Viena no biedru tiesībām ir piedalīties kongresā klātienē, un tas ir skaidri pateikts Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā. Šāda tiesība nav nedz likumdevēju kļūda, nedz pārpratums. Tā sakņojas demokrātijas pamatos.
Protams, ka biedru tiesības ir jānodrošina, ievērojot nepieciešamo drošību. Tas tika darīts: kongresā attālināti piedalījās daudz lielāks delegātu skaits nekā klātienē, nepiederošas personas netika ielaistas, vairākās vietās bija novietoti roku dezinfekcijas līdzekļi, uz vienu delegātu bija vairāk nekā 10 m2 telpas, tika lietoti mutes un deguna aizsegi utt.
Ne velti policijas kontrole klātienē apstiprināja LVSADA priekšsēdētājam, ka iebildumu nav. Taču atkārtotas kontroles ierašanās (jo esot saņemts jauns signāls) jau vedināja domāt, ka kāds “labvēlis” par katru cenu cenšas izjaukt biedrību un nodibinājuma likuma prasīto arodbiedrības pilnvaru leģitīmu atjaunināšanu.
Minētā iespēja ir reāla, jo LVSADA konsekventi realizētā biedru interešu aizstāvība ir kā dadzis acī pašreizējai Veselības ministrijas vadībai un tās satelītiem.
Publicētais apgalvojums “Kongress un pārvēlēšanas nebija ārkārtēja lieta, bez kā nevarētu elpot. Galvenais taču ir tas, ka mediķiem ir jārāda piemērs apkārtējai sabiedrībai, bet te notiek tieši pretējais” neatbilst patiesībai divu iemeslu dēļ.
Pirmkārt, elpot jau varētu, bet likumīgi aizstāvēt biedru intereses – vairs ne. Otrkārt, kongress notika, ievērojot spēkā esošo normatīvo aktu (tajā skaitā – Covid-19 infekcijas izplatības un seku pārvarēšanas jomā) prasības.
Tāpat neatbilst patiesībai apgalvojumi par to, ka kongresā tikpat kā nebija demokrātijas, netika pieļautas diskusijas pirms LVSADA priekšsēdētāja ievēlēšanas un tie mediķi, kuri piedalījās klātienē, pārkāpa epidemioloģisko drošību.
Pretējo apstiprina kongresa pārskata ziņojumi, delegātu uzstāšanās debatēs, jautājumi, balsojumi un kongresa ieraksts datu nesējos. Atliek cerēt, ka abi delegāti, kuri minēto mēlnesību pauduši, izpildīs publiski pausto apņemšanos turpmāk LVSADA rindās vairs nedarboties.
