Vai vairs palīdzība maz tad būs nepieciešama? Bērnu slimnīcā uz psihiatra vizīti rindā jāgaida no pusgada līdz gadam 0
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centrā (BJPVC) uz psihiatra vizīti rindā vidēji jāgaida no pusgada līdz gadam, šodien diskusijā “Bērnu mentālā veselība: gaidot rindā pēc atbalsta” norādīja Bērnu un pusaudžu resursu centra (BPRC) valdes loceklis, psihiatrs Ņikita Bezborodovs.
BJPVC tiek šķiroti nosūtījumi, jo tie satur vienīgo ģimenes ārstu informāciju, kas par bērniem pieejama. Daļa psihiatra pakalpojumus saņem mēneša laikā. Savukārt neakūtu situāciju gadījumā bērns “iekrīt “gaidīšanas rindā””, klāstīja psihiatrs.
Bezborodova vērtējumā situācija ar ģimenes ārstiem ir ļoti raiba – ir ārsti, kas ir ieinteresēti un zinoši un veic pareizus nosūtījumus, savukārt daļa prakšu ir pārslogotas un nepietiekama laika un zināšanu dēļ nespēj adekvāti izvērtēt bērna mentālās grūtības.
“Nav vienota standarta vai pārliecības, ka šobrīd visi ģimenes ārsti varētu adekvāti izvērtēt bērna mentālo stāvokli”, norādīja speciālists.
Kopumā Bezborodovs situāciju ar mentālās veselības pakalpojumu pieejamību vērtē kā daudz labāku nekā pirms desmit gadiem – gan BKUS, gan arī BPRC ir kāpinājušas pakalpojumu kapacitāti, bet diemžēl psihiskās palīdzības pieprasījums aug straujāk par kapacitāti.
Daļēji tas skaidrojams ar to, ka jaunākiem cilvēkiem vairs nav bailes vērsties pēc palīdzības un ap šo jautājumu ir mazāka stigma, atzina Bezborodovs. Vienlaikus tas rada arī papildu noslodzi, jo nereti dažiem bērniem nemaz nav bijusi vajadzīga tieši bērnu psihiatra konsultācija, bet gan pakalpojumi, par kuriem būtu jāinformē izglītības iestādei. Piemēram, dažiem ir runas vai rakstības problēmas, kas nav tiešā psihiatra komptencē. Tāpēc būtiski koordinēt resursus un veicināt sadarbību, jo nav tā, ka palīdzība nebūtu pieejama, norādīja psihiatrs.
“Šobrīd izveidojusies situācija, kurā pakalpojumu koordinatora loma ir vecākiem, no kuriem ir atkarīgs, vai bērnam būs piekļuve atbalstam,” pauda speciālists.
Viņaprāt, daļu problēmu varētu risināt, ja skola uzņemtos lielāku atbildību mentālā atbalsta nodrošināšanā, jo ģimenēm ne vienmēr ir pieejamie resursi, lai piedāvātu atbalstu. Līdztekus arī pati izglītības sistēma rada lielas grūtības, jo tās modelis domāts “standarta bērnam, kas neeksistē,” uzskata psihiatrs.Tāpēc nereti arī bērnus ar izcili augstām prasmēm skar trauksme un depresija.
Psihiatrs nevar bērnam palīdzēt pret vardarbību un bulijingu skolā, ja bērns turpina apmeklēt iestādi – grupas problēmas nevar risināt individuāli, sacīja speciālists, atzīmējot, ka grupu problēmas būtu jārisina visas skolas vadības līmenī, iesaistot darbiniekus, un šis jautājums jārisina sistēmiski, jo tas ir ārpus veselības aprūpes iespējām.
Viņš atzina, ka
līdzīgas problēmas ir visur Eiropā, taču Latvija varētu pārņemt veiksmīgus starptautiskus risinājumus, piemēram, izveidot vienotu pakalpojumu datubāzi,
kurā būtu pieejama informācija par mentālās palīdzības resursiem un to saņemšanas vietām.
Viņaprāt, šādu datubāzi varētu izveidot nevalstiskās organizācijas, bet to uzturēšana ilgtermiņā pieprasa milzīgus resursus, ko uzturēt var tikai valsts institūcija.
Vecāku aptaujas par bērnu mentālās veselības pieejamību rezultāti liecina, ka visgarākās rindas ir pēc tādiem mentālās veselības pakalpojumiem kā psihiatra un neirologa, informēja Latvijas Bērnu atbalsta fonda (LBAF) vadītājs Kaspars Markševics.
LBAF vadītājs uzsvēra, ka aizvien biežāk ikdienas darbā tiek saņemti lūgumi palīdzēt, taču vajadzības pārsniedz atbalsta nodrošināšanas iespējas.
Aptaujā noskaidrots, ka
katrs desmitais vecāks novēro savam bērnam mentālās problēmas – visbiežāk jeb 53% gadījumu tie ir dusmu uzplūdi, tāpat bieži novēro arī uzmanības un koncentrēšanās problēmas.
Vienlaikus 13% vecāku atzīst, ka bērnam mentālo problēmu dēļ pasliktinājusies miega kvalitāte.
Markševics akcentēja, ka jākliedē mīts, ka ar mentālām grūtībām sirgst tikai pusaudži. Aptaujas rezultāti liecinot, ka mentālas grūtības vecāki bērniem novērojot jau no agras mazotnes – to apstiprina 37% aptaujāto vecāku.
Galvenā problēma pakalpojumu pieejamībā saistīta ar to, ka vecākiem bieži trūkst plāna terapijas turpināšanai. Nereti tiek domāts, ka ar desmit terapijas vizītēm pietiek, lai bērns būtu “izārstēts”, lai gan realitātē ar to nepietiek, norādīja fonda pārstāvis.
LBAF plāno ar vēstuli vērsties Labklājības ministrijā, aktualizējot galvenās problēmas – ģimenes ārstu pārslodzi, speciālistu un atbalsta sistēmas nepietiekamību, sadarbības trūkumu starp politikas veidotājiem un īstenotājiem, kā arī pakalpojumu nepieejamību, īpaši reģionos.
Jau vēstīts, ka sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana, lai no valsts pieprasītu bērnu psihiatrijas, diagnostikas un rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības uzlabošanu Latvijā.
Iniciatīvas autori vēlas, lai Latvijā tiktu uzlabota bērnu psihiatrijas, diagnostikas un rehabilitācijas pakalpojumu pieejamība, samazinot gaidīšanas rindas un nodrošinot pakalpojumu pieejamību. Iniciatīvā izteikta prasība palielināt bērnu psihiatru un citu garīgās veselības speciālistu skaitu, lai būtiski saīsinātu gaidīšanas laiku rindās, kā arī nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi valsts apmaksātiem bērnu psihiatrijas, diagnostikas un rehabilitācijas pakalpojumiem, neatkarīgi no reģiona un vecāku finansiālajām iespējām.
Izteikta prasība arī nodrošināt, ka izmeklējumu rezultātos vecākiem ir skaidras norādes vai vismaz rekomendācijas par turpmākajiem soļiem ārstēšanas procesā, lai nenāktos “minēt un atkal meklēt speciālistu, kas izskaidrotu turpmākos nepieciešamos soļus”, kā arī izveidot atbalsta sistēmu vecākiem, kas sniegtu informāciju par rindas statusu un piedāvātu nepieciešamo emocionālo un praktisko palīdzību, gaidot līdz speciālista konsultācijai.
