Vai Vācija laikā, kad krīt darba ražīgums un ir ekonomikas lejupslīde, var atļauties 4 dienu darba nedēļu? 28
Pateicoties augstākai produktivitātei, vācu strādnieki strādā mazāk nekā daudzi citi pasaulē. Neraugoties uz ekonomikas lejupslīdi un darbaspēka trūkumu, izskanējusi diskusija par darba laika samazināšanu vēl vairāk. Saskaņā ar jaunākajiem Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem vācieši 2021. gadā vidēji strādāja 1349 stundas uz vienu nodarbināto. OECD vidējais rādītājs bija 1716 stundas, bet grieķi strādāja 1872 stundas gadā, par to raksta Deutsche Welle.
Neskatoties uz to, ka vācieši darbam velta mazāk stundu gadā, valsts metālapstrādes darbinieku arodbiedrība IG Metall nesen nāca klajā ar priekšlikumu, kas saviem biedriem paredz vēl īsāku darba nedēļu, proti, četras dienas.
Pieņemot, ka algas būs pilnībā kompensētas, jebkurš darba ņēmējs atbalstītu šādu priekšlikumu. Bet – vai laikā, kad Vācijas ekonomika palēninās un trūkst kvalificētu darbinieku, vai vāciešiem nevajadzētu strādāt vairāk, nevis mazāk?
Pati OECD atzinusi, ka tās skaitļi ir neprecīzi un atšķirīgo laika atskaites standartu dēļ tos īsti nevar salīdzināt. Turklāt tas, ko cilvēki dažādās valstīs uzskata par darba laiku, var nebūt vienāds, teikts ziņojumā.
Darba tirgus eksperts Enzo Vēbers no Nodarbinātības pētījumu institūta (IAB) saka, ka OECD skaitļi parasti ir balstīti uz sabiedrības aptaujām, kas nozīmē, ka rezultāti galvenokārt ir atkarīgi no uzdotajiem jautājumiem un kādā secībā.
Vēbers atzīmēja, ka, piemēram, Vācijas sieviešu līdzdalības līmenis darbaspēkā ir ievērojami augstāks nekā citās valstīs. Tomēr, ņemot vērā, ka aptuveni puse sieviešu strādā nepilnu darba laiku, tas samazina vidējo gada darba stundu skaitu uz vienu cilvēku. “Tas nenozīmē, ka vācieši strādā mazāk, tieši otrādi. Tiek strādāts vairāk,” sacīja Vēbers.
Liels skaits strādājošu mammu ir nodarbinātas nepilnu darba laiku, samazinot Vācijas vidējo darba stundu skaitu uz vienu cilvēku.
Stundu skaitu, ko cilvēki pavada darbā, nevar aplūkot atsevišķi. Jautājums ir par to, ko viņi dara un cik produktīvi viņi ir? Vēbers sacīja, ka Vācijas strādniekiem produktivitātes reitingos veicas daudz labāk, lai gan Vācijas kā produktivitātes lielvaras “slavas laiki” jau sen ir pagājuši.
Produktivitātes aprēķināšana ir sarežģīts uzdevums, bet pamatā sadala izlaidi ar nostrādātajām stundām. Vēbers pašreizējo lejupslīdi saista ar enerģētikas krīzi.
Neraugoties uz augstākajām izmaksām, Vācijas uzņēmumi nodrošina savu darbaspēku pilnībā ar darbu, lai nākotnē izvairītos no trūkuma. Rezultātā kopējais darba stundu skaits paliek nemainīgs, savukārt izlaide samazinās augstāku enerģijas izmaksu dēļ.
Vēl viens Vācijas produktivitātes krituma iemesls ir valsts milzīgais zemo algu sektors, kurā produktivitāte parasti nav ļoti augsta.
Galvenais jautājums pašreizējās debatēs par četru dienu darba nedēļu ir tas, vai tā var uzlabot produktivitāti kvalificēta darbaspēka trūkuma apstākļos.
Atbalstītāji apgalvo, ka īsākas stundas var palielināt darbinieku motivāciju un padarīt viņus produktīvākus. Turklāt viņi saka, ka tas varētu piesaistīt cilvēkus, kuri nevēlas strādāt piecas dienas nedēļā, tādējādi radot vairāk kvalificētu darbinieku.
Kopš 2019. gada bezpeļņas organizācija 4 Day Week Global (4DWG) ir organizējusi izmēģinājuma programmas tādās valstīs kā Apvienotā Karaliste, Dienvidāfrika, Austrālija, Īrija un Amerikas Savienotās Valstis.
Saskaņā ar Jaunzēlandē bāzētās NVO datiem, šajās programmās ir piedalījušies vairāk nekā 500 uzņēmumu. Šķiet, ka rezultāti apstiprina cerības uz pozitīvu iznākumu. Tomēr Vācijas strādnieku reakcija uz četru dienu darba nedēļu joprojām ir dažāda, liecina ar Vācijas arodbiedrībām saistītā Hansa-Bēklera fonda veiktā aptauja.
Aptuveni 73% aptaujāto darbinieku teica, ka vēlas 4 dienu darba nedēļu, bet tikai tad, ja viņu atalgojums paliek nemainīgs. Apmēram 8% pieņemtu samazinātu atalgojumu, savukārt 17% pilnībā noraidīja īsāku darba laiku.
Vācijā 21. septembrī tika uzsākta 4 dienu darba nedēļu programma, aicinot uzņēmumus pieteikties 6 mēnešu testa periodam.
Enzo Vēbers apgalvo, ka izmēģinājuma projekts jau izceļ galveno problēmu šādiem projektiem. Viņš sacīja, ka tajā piedalīsies tikai uzņēmumi ar pozitīvu attieksmi pret īsāku darba nedēļu, kas nozīmē, ka lielākā daļa uzņēmumu paliktu nepārstāvēti.
Turklāt izmēģinājuma projekts paredz ne tikai samazināt darba laiku, bet arī mainīt procesus un organizatoriskās struktūras iesaistītajos uzņēmumos. Tāpēc jebkurš darba ražīguma pieaugums ne vienmēr var būt saistīts ar īsāku darba nedēļu, sacīja Vēbers.
IAB darba tirgus eksperts arī apšauba ideju par pozitīviem rezultātiem. Darba nedēļas samazināšana par vienu dienu, iespējams, palielinātu darbinieku ikdienas darba slodzi, vienlaikus samazinot saziņu un komandas darbu. “Uzņēmumi parasti nejūt sekas uzreiz, bet drīzāk vidējā termiņā,” sacīja Vēbers. Viņš norādīja uz 6 mēnešu projekta izstrādi, kas bija pārāk īss.
Holgeram Šēferam, ekonomistam no Vācijas Ekonomikas institūta (IW Cologne)liekas, ka nav pierādījumu, ka darba stundu samazināšana varētu būtiski palielināt produktivitāti. “Darba nedēļas samazināšana no piecām uz četrām dienām atbilst darba stundu samazinājumam par 20%. Lai kompensētu radušos ražošanas zaudējumus, būtu nepieciešams produktivitātes pieaugums par 25%, kas ir nereāli.”
