Vai uzrakt dobes siltumnīcā pirms iestājas aukstums? 1
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Kā labāk rīkoties pirms ziemas siltumnīcā? Vai augsni ielabot un apstrādāt tagad, vai tomēr pavasarī?” – jautā Bruno Rīgā.
“Vissliktākais siltumnīcas augsnei ir novākt ražu, augu atliekas un vairs nelikties par stādu māju zinis līdz pavasarim. Arī vienkārša augsnes uzrakšana dod vairāk sliktuma, nekā labuma,” skaidro agronoms Māris Narvils.
Ja ārā temperatūra ir ap 5 grādi, tad zem plēves – ap 10 grādu, un mitrums no augsnes turpina izgarot, īpaši, ja tā ir uzirdināta. Ja augsne līdz pavasarim pārvērtīsies putekļos, to atdzīvināt būs ļoti grūti.
Pirms kaut ko dara, jānovērtē augsnes mitrums. Ja tā jau tagad izžuvusi un nav laistīšanas ietaišu, dobes bagātīgi salaista ar lietusūdeni, iztukšojot pirms sala pilnās mucas.
Piesedz un ielabo
Vienkāršākā siltumnīcas augsnes apstrādes un ielabošanas metode ir mulčas – lapu, komposta, salmu, kūdras – kārtas uzbēršana dobēm. Taču to klāj tikai tad, kad augsne ir salaistīta mitra. Mulča saglabās ūdeni augsnē. Zem seguma vēl ilgi – līdz pamatīgam salam – turpināsies dažādi dzīvības procesi, un mulča pamazām sadalīsies, bagātinot augsni. Lai tas notiktu straujāk, dobes pirms mulčēšanas var aplaistīt ar biokompostētāju.
Ja krājumos ir kūtsmēsli, tos var ierakt dobēs un tad augsni nomulčēt. Organiskais mēslojums lēnām sadalīsies un līdz stādīšanas laikam augsnē būs pašā labumā. Papildu vērtību augsne iegūs arī no mulčas kārtas.
Ja mēslu nav, bet gribas augsni ielabot, vēl var pagūt iesēt zaļmēslojumam baltās sinepes vai rudzus. Ja novembris būs tik silts, kā sola, augi sadīgs (straujāk dīgst sinepes). Zaļā velēna būs kā mulčas slānis un mēslojums vienlaikus. Der ielāgot, ka augsne gūst labumu ne tikai no tām augu daļām, kas virszemē, bet arī no sakņu sistēmas, kas satīklos substrātu.
Mazgā un dezinficē
Ja laiks pieturas silts, var nomazgāt plēves segumu, ja tas vēl nav izdarīts. Šim nolūkam labi der zaļās ziepes, vājš kālija permanganāta (zilo graudiņu) šķīdums, tiem būs arī dezinficējošs efekts.
Var mazgāšanas ūdenim pieliet ekoloģiskos trauku mazgāšanas līdzekļus. Pēc šādas apstrādes siltumnīcu var izsmidzināt ar kādu varu saturošu preparātu (tikai ne ar bordo šķīdumu, jo tas atkal nokaļķos tīro plēvi zilibaltu).
Sērot siltumnīcas vairs netiek uzskatīts par sevišķi labu metodi. Šādā agresīvā apstrādē tiek bojātas metāliskās konstrukcijas daļas un nomirst viss: gan nevēlamie augu ienaidnieki, gan labvēļi. Turklāt nelielās siltumnīcās, kur visas durvis un logi kopš pavasara vaļā, dažādi kaitēkļi un slimību ierosinātāji var brīvi iekļūt no āra tik un tā.
Padoms!
Arī ziemā siltumnīcā vajadzīga ventilācija (kondensāts un mitrums sevišķi postīgs ir koka konstrukciju būvēm ar plēves segumu), tādēļ jumta lūkai vai durvīm atstāj spraudziņu gaisa apmaiņai. Tas arī vajadzīgs, lai dobēm uzbērtais mitrais mulčas slānis vai sējumi nesāktu pelēt.
