Vai uzņēmēji jāglābj iedzīvotājiem? 16
“Esmu ierindas pircējs, iepērkos “Rimi”, “Maxima” un “Supernetto” veikalos. Vēl neesmu pamanījis norādes uz Latvijas produkta izcelsmi. Manuprāt, kampaņu “Latvijas labums” vajadzēja rīkot jau daudz agrāk. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera vēsta, ka, pērkot par 10% vairāk vietējos pārtikas produktus, no valsts neaizbrauks 20 000 cilvēku. Kāpēc tad mēs neaicinājām Latvijas produktus pirkt tad, kad cilvēki sāka no valsts braukt projām?” spriež veikalā satiktais Jānis, kurš ir valsts ierēdnis.
Lai gan pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rosinātās atbalsta kampaņas vietējiem produktiem “Latvijas labums” aizritējušas jau vairāk nekā desmit dienas, tomēr vairāki lielveikalu tīkli aizvien vērtē iespēju izvietot akcijas atpazīstamības zīmes tirdzniecības vietās.
Norāžu uz “Latvijas labumu” nebūs
Apmeklējot veikalus Rīgā, Saulkrastos un Zvejniekciemā, šonedēļ kampaņas atpazīstamību ieraudzīju vien dažos. Turklāt, piemēram, Zvejniekciemā pazīstamajā veikalā “Mezgls” pārdevēja par notiekošo kampaņu nemaz nezināja, norādot, ka atšķirības zīmes ir jāpiegādā piegādātājiem, nevis pašam tirgotājam. Vairāku uzņēmēju pārstāvji pastāstīja, ka norāžu pie produktiem plauktos nebūšot.
“Latvijas labums” norādi pie produktiem neredzēsim “Mego”, “IKI” un “Vesko” veikalos. Šo veikalu mārketinga projektu vadītāja Agnese Jansone teic, ka šās grupas veikalos norāžu par izcelsmi pie Latvijā ražotajiem produktiem nebūšot. “Akcijā iesaistīsimies nākamajā nedēļā, un katrā no vairākiem simtiem veikalu izvietosim vienu plakātu par šo akciju,” viņa saka.
“Sky Baltija” tirdzniecības un mārketinga direktore Evija Andrijonoka teic, ka šās grupas četri veikali, kas sevi pozicionē ar augstas kvalitātes produktiem, ar mārketinga aktivitātēm kampaņā nepiedalīšoties. “Mēs neaizraujamies ar piekariņiem un plakātiem. Akcentējam to, ka pārdodam tādus produktus, kādu citiem pārdevējiem nav. Nebūs tā, ka turpmāk nebrauksim pirkt produktus citās valstīs,” tā “Sky Baltija” pārstāve. Šai veikalu tīklā visi svaigie produkti esot ražoti galvenokārt Latvijā. “Ideoloģiski neesam pret kampaņu “Latvijas labums”,” taisnojas E. Andrijonoka.
Veikalu tīklā “Top” atgādinājumu par kampaņu šonedēļ redzēt nevarēja. Rīgā, veikalā Tērbatas ielā 33/35, nekādu norāžu uz akciju nav. Uzņēmuma mārketinga daļas vadītāja Ilona Bukša teic, ka grupas valdes locekļi par piedalīšanos kampaņā “Latvijas labums” lemšot pēc atgriešanās Rīgā. “Šī kampaņa ir vairāk vajadzīga tiem tirgotājiem, kas Latvijas produktu pārdošanā ir mazāk aktīvi nekā mēs. “Top” veikalos divas trešdaļas no produktu sortimenta ir Latvijā ražotie produkti, bet piena produktu īpatsvars veido 90% īpatsvaru,” pauzi attaisno I. Bukša.
Lielākās ķēdes gatavojas
Rīgā “Rimi” veikalā “Galerija “Rīga”” atradu vienu norādi uz akciju “Latvijas labums”. Tā bija izvietota pie dārzeņu un augļu stenda. Dace Valnere, “Rimi” veikalu tīkla sabiedrisko attiecību pārstāve, akcijas “Latvijas labums” atpazīstamības zīmju neesamību veikalos skaidro ar akcijas pēkšņo rīkošanu. “Jau kādu laiku un patlaban mūsu veikalos pie dārzeņiem un augļiem atrodas norāde “Audzēts Latvijā”, bet pie piena produktiem un citiem svaigajiem produktiem – norāde “Pērc vietējo”. Nākamo nedēļu laikā pāriesim uz norādēm “Latvijas labums”. Pie kasēm uz ekrāniem būs redzams akcijas sauklis,” tā D. Valnere.
Veikalu “Prizma” mārketinga speciāliste Māra Trēziņa teic, ka uzņēmums piedalīšoties “Latvijas labums” akcijā. Patlaban notiekot drukājamo vizuālo materiālu izvērtēšana. Nākamo nedēļu laikā tos drukās un izvietos veikalos. “Visticamāk, pēc divām nedēļām veikalos izvietosim plakātus un īpašās norādes pie produktiem,” sola M. Trēziņa.
Veikalu tīkla “Maxima” pārstāvis Jānis Beseris teic, ka “Maxima” īstenošot kombinēto Latvijas produktu atbalsta kampaņu. Proti, pie Latvijas produktiem tāpat kā patlaban palikšot norādes “Atbalstām LV produktus”, bet “Maxima XX” un “Maxima XXX” veikalos pie kasēm uz ekrāniem rādīs kampaņas logo un uz durvīm būs akcijas plakāti.
Neizpratni izraisīja “Elvi” veikalu Rīgā, Brīvības ielā 92, un veikala Saulkrastos apmeklējums. Uz lielām cenu zīmēm zaļā fonā redzams, ka notiek “savējo akcija”. Šās akcijas produktus pārdot par samazinātām cenām. Tomēr mazliet pārsteidz, ka “savējie” produkti ir, piemēram, Ungārijas arbūzi, Spānijas melones un turpat blakus Latvijā audzētie kāposti. “Elvi” lepojas, ka “Latvijas labums” pie cenu zīmēm parādījās jau pirmajā dienā, taču tā pārstāvis Gints Lazdiņš pēc “LA” nosauktajiem piemēriem atzina, ka izvietošana kavējas, jo uz franšīzes līguma attiecībām darbojas ap simts veikalu. “Paredzam, ka līdz šīs nedēļas beigām lielākoties visos veikalos “Elvi” būs redzamas “Latvijas labuma” zīmes un citi informējošie elementi, sola SIA “ELVI Latvija” komercdirektore Laila Vārtukapteine.
Arī patriotismam ir cena
Veikalā satiktā Smaida Kušķe, pensionāre no Baltezera, atzina, ka pirkuma izvēlē īpašajām norādēm nozīmes nebūs. “Mana pensija ir 248 eiro – mazāka nekā iztikas minimums, tāpēc produktus, izņemot augļus un dārzeņus, izvēlos pēc mazākās cenas principa. Lietuvas piena produkti ir lētāki nekā Latvijā ražotie, tāpēc pērku tos. Pensionāram ir jāsavelk gali kopā,” tā S. Kušķe. Arī raksta sākumā citētais ierēdnis Jānis piesaka: “Ja mūsu valstī ražotais produkts būs vismaz par 20% dārgāks nekā ievestais, tad izvēlēšos lētāko.”
Līdzīga pieeja ir bankas darbiniecei Anetei Dzērvei. “Produktu izcelsmi var izlasīt uz cenas zīmes, un es to daru. Mani interesējošiem pārtikas produktiem izcelsmes valsti zinu tāpat. Visticamāk, cilvēku pirktspējas dēļ kampaņai “Latvijas labums” nebūs lielas ietekmes uz pārdoto Latvijas produktu daudzumu. Es arī esmu patriote. Cenšos pirkt produktus par cenu, kas atbilst to vērtībai. Ja vietējais produkts ir par vienu diviem eiro dārgāks nekā ievestais, tad izvēlos ievesto. Nekad gan neizvēlos no citām valstīm ievestos tomātus un gurķus.”
VIEDOKLIS
Dzintra Švarcbaha, Latvijas Tehnoloģiskā centra projektu vadītāja: “Es ikdienā strādāju ar Latvijas uzņēmējiem un zinu, cik daudz darba ieguldīts katra jauna pārtikas produkta izstrādē. Protams, kā patriotei gribētos vienmēr izvēlēties tieši Latvijas preci… Bet ir grūti pirkt kādus konkrētus produktus tikai tāpēc, ka tie ir Latvijas, ja, piemēram, kaimiņvalstu analogi ir cenas ziņā izdevīgāki un reizēm pat, jāatzīst, kvalitatīvāki vai garšīgāki. Jā, man patīk aizbraukt uz vietējo tirdziņu un iegādāties vietējos augļus un dārzeņus, bet veikalā es izvēlos to preci, kuru tajā brīdī vēlos, vai kuras cena šķiet izdevīgāka. Kādas īpašas akcijas mani neietekmē, un nedomāju, ka izvēlēšos kādu produktu tikai tāpēc, ka tam ir kāds akcijas simbols. Gribu teikt, ka Latvijas lauksaimniecības un ražošanas glābšanu nedrīkst kraut uz iedzīvotāju pleciem, sak, redz, mēs sarīkojām akciju, bet cilvēki nepērk Latvijas preci – atbildība veiksmīgi novelta uz iedzīvotāju pleciem: viņi, izrādās, nav patrioti un nevēlas atbalstīt vietējos ražotājus. Domāju, ka Latvijai, tāpat kā citām civilizētām valstīm, vajadzētu stimulēt savu ražošanu valstiskā līmenī ar nodokļu atlaidēm, dodot priekšroku iepirkumos utt. Kāpēc visa atbildība jau atkal jānovirza uz iedzīvotāju?”
