Levits par to, vai uz Krievijas iedzīvotājiem attiecas kolektīvās vainas uzņemšanās par notiekošo Ukrainā 158
Vai uz Krievijas iedzīvotājiem attiecas kolektīvās vainas uzņemšanās par notiekošo Ukrainā? TV24 raidījumā “Nedēļa. Post Scriptum” komentāru sniedz Valsts prezidents Egils Levits.
Viņš atklāj, ka, uzstājoties Bundestāgā, uzsvēris vācu pagātnes pārvarēšanas politikas nozīmi, lai Vācija atkal varētu atdzimt kā demokrātiska valsts. Tāpat, lai varētu atdzimt arī vienota Eiropa.
Levits norāda, ja Vācija pēc Otrā pasaules kara, pat neskatoties uz zaudējumu, būtu palikusi ar to pašu ideoloģiju, kas bija hitleriskās Vācijas laikā, “nebūtu Eiropas Savienības (ES), jo neviens ar viņiem nerunātu.”
Pagātnes pārvarēšanas politika ir patiešām izšķiroša, lai sabiedrība var atkal atdzimt, skaidro Levits, piebilstot, ka tas nav nemaz tik vienkārši.
“Krievijas sabiedrībai pēc šī kara būtu ļoti nopietni un ilgstoši jāstrādā šī kara, šīs pagātnes pārvarēšanai,” Valsts prezidents uzsver.
Viņš norāda, ka individuāli cilvēks, protam, atbild katrs par sevi, bet mēs redzam, ka Krievijas prezidents nav viens, kas atbalsta karu Ukrainā: “Izskatās, ka tā tomēr ir sabiedrības liela, droši vien lielākā daļa, kas atbalsta šo agresīvo, koloniālistisko, rasistisko krievu imperiālismu, krievu imperiālisma ideoloģiju. Tas traģiskais ir tas, ka mēs redzam, ka ir iespējams dažos gados šādu ideoloģiju pārnest uz sabiedrības lielāko daļu.”
Levits akcentē, ka pirms Hitlers nāca pie varas Vācijā nemaz nebija tik daudz nacistu, taču viņa valdīšanas laikā lielākā daļa vāciešu atbalstīja nacistu ideoloģiju.
“Mēs redzam, ka samērā īsā laikā arī Krievijas sabiedrība ir akceptējusi šo ideoloģiju, šo imperiālistisko ideoloģiju,” Valsts prezidents atzīst.
Viņš norāda, ka Krievijai pie tā būs nopietni jāstrādā, uzsverot, ka individuāli katrs cilvēks atbild par sevi, bet sabiedrība nevar izbēgt no kopējās atbildības, kā tas bija, piemēram, ar vāciešiem.
