Vai upurēt salūtu zaļās idejas vārdā? 2
Nupat plašāk izskanējusi ziņa, ka Sigulda naktī grimstot tumsā. Ielu apgaismojuma samazināšana nakts stundās ir viens no videi draudzīgas saimniekošanas pasākumiem pašvaldībā, ar kuriem tā nāca klajā pagājušā gada nogalē.
Vietvalžiem padomā vēl daudz zaļu ieceru, tostarp – ievērojami samazināt uguņošanu visā novadā. Vai iedzīvotājiem tas būs pa prātam?
“Zaļā sēkla ir sēta,” par dabai draudzīgajiem un ekonomiski pamatotajiem risinājumiem, ar kuriem dome iedzīvotājus iepazīstinājusi gada nogalē, saka domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.
Apjomīgais pasākumu plāns nav tapis tukšā vietā, jo līdz šim jau ieviesta ne viena vien dabai draudzīga rīcība.
Par jaunajām iecerēm domnieki jūtas visai pārliecināti, iedzīvotāju aptaujas speciāli nav rīkotas, jo siguldieši sevi apliecinājuši kā videi draudzīgu sabiedrību. Viens no būtiskiem rādītājiem esot atkritumu šķirošana, kuru 19 tūkstošu iedzīvotāju novadā veic 74%.
Sigulda pagaidām ir viena no retajām pašvaldībām, kas pieņem videi draudzīgus lēmumus, negaidot norādes “no augšas”.
Vasarā ar drosmīgu paziņojumu kļūt par pirmo “zero waste” jeb bezatkritumu dzīvesveida pilsētu Latvijā sevi pieteica Cēsis, taču izskatās, ka siguldieši ar konkrētiem darbiem savus kaimiņus apsteidz.
Ar ko aizvietot uguņošanu
Jaungada salūts dzelzceļa stacijas laukumā ir vienīgais Siguldas novada domes sarīkojums, kurā notiek uguņošana, ne pilsētas un valsts svētkos, ne lielās sporta sacensībās u. c. raķetes par pašvaldības naudu gaisā vairs netiek laistas.
Atlicis vien gadumijas pasākums, kas allaž pulcē daudz siguldiešu –
pagājušajā gadā ieradās ap pieciem tūkstošiem cilvēku –, par kura īpašo vērtību U. Mitrevics nosauc kopības izjūtu.
Vai to vajadzētu upurēt zaļās idejas vārdā, viņš nav pārliecināts, drīzāk jārīko diskusija par uguņošanas alternatīviem variantiem, cerot, ka radoši uzņēmēji piedāvās videi draudzīgākus risinājumus.
Kā labu piemēru varot nosaukt pērn Siguldas pilsdrupās demonstrēto multimediālo brīvdabas uzvedumu “Sapnis” ar Elitas Patmalnieces gleznu projekcijām, izmantojot video, gaismas, lāzeru un skaņas tehniku.
Skaidrs, ka jaunās formas varētu izmaksāt vairāk par pieciem tūkstošiem eiro – tā ir summa, kas pērn tērēta salūtam –, taču ir vērts ieguldīt vairāk, lai svētki neatstātu aiz sevis piesārņotu vidi, nekaitētu cilvēku un dzīvnieku veselībai un labsajūtai.
Pašvaldība plāno aizliegt arī hēlija balonus un gaisa laternas –
kādu postu tās var radīt, apliecināja Jaungada nakts traģiskais notikums Vācijas pilsētā Krēfeldē, kur šādas izpriecas dēļ aizdegās zooloģiskā dārza mītne un aizgāja bojā vairāki desmiti dzīvnieku.
Siguldas pašvaldību iedvesmojis igauņu piemērs, kuri, atsaucoties uz iedzīvotāju vairākuma viedokli, Tartu, Otepes un Valgas pašvaldībās gadumijā salūtu vairs nerīko, tiesa, valdzēnieši ar prieku noskatījušies, kā ugunsbumbas laiž gaisā kaimiņi Valkā.
Par salūta nākotni Siguldā iedzīvotāji varēs paust viedokli aptaujā,
autorizējoties e-pakalpojumu portālā e.sigulda.lv speciāli izveidotā aptaujā un izvēloties atbilžu variantus, vai nepieciešams aizliegt uguņošanu tikai pašvaldības sarīkojumos vai arī privātos, vai ierobežot tos noteiktā diennakts laikā u. c.
Uz raķešu šaušanas aizliegumu visā novada teritorijā Siguldas domnieki īpaši necer, jo reiz jau viņu priekšlikums saņēmis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas noraidījumu – privāto uguņošanu varot tikai ierobežot laikā un telpā.
Svētkos – arī bez plastmasas traukiem
“Diskusija par salūtu vairāk ir simbolisks akts, kas parāda attieksmi pret zaļo domāšanu, ir daudz citu lietu, kas dabai kaitē daudz vairāk,” spriež U. Mitrevics un turpina, “nu kaut vai vienreizlietojamie plastmasas trauki; lapas, ko dedzinām rudenī; tūristu autobusi, kas stāvlaukumos stundām darbojas brīvgaitā u. c.”
Negaidot 2021. gadu, kad Latvijā tāpat kā visā Eiropas Savienībā noteikts vienreizlietojamo plastmasas trauku un galda piederumu aizliegums, Siguldā, jau sākot ar 15. janvāri, stājas spēkā noteikums, ka pasākumos, kas notiek pašvaldības publiskajā teritorijā, jānodrošina vairākkārt izmantojami vai videi draudzīgi vienreizlietojamie trauki un ēšanas piederumi, kā arī salmiņi, kokteiļu maisāmie kociņi, kafijas krūžu vāciņi u. c.
Pirmais sarīkojums, kas noticis pēc jaunajiem noteikumiem, bija 25. janvāra Ziemas garšu festivāls ar desmit gardēžu restorāniem.
Šogad Siguldas vides programmu izjutīs arī autovadītāji, jo stāvlaukumos parādīsies aizlieguma zīmes darbināt transporta līdzekļus tukšgaitā.
Tūrisma sezonā, kad pašvaldībā ik dienu iebraucot vairāki desmiti autobusu ar ekskursantiem, šoferi, gaidot grupu atpakaļ no ekskursijas, darbinot motoru, lai dzesētu salonu.
“Citviet Eiropā šāds noteikums nav nekas neparasts, laiks ieviest to arī pie mums,” nosaka domes vadītājs.
Lapu smogam siguldieši pielikuši punktu pērn, kad noteikts aizliegums tās dedzināt,
tā vietā nodrošinot iedzīvotājus ar 120 l lieliem plastmasas maisiem lapu savākšanai un laukumus ar konteineriem, uz kuriem tās nogādāt. Šogad vākšana notiks dabai vēl draudzīgāk – maisos, kas paši sadalās vidē.
Kad pašvaldība pabeigs zaļo atkritumu savākšanas laukuma būvniecību, lapas ceļos uz to, taču pusmiljonu vērtais projekts apstājies kreditēšanas ierobežojumu dēļ.
Nav jau tā, ka siguldieši visas domes zaļās idejas pieņem bez iebildumiem,
piemēram, par jau pieminēto lapu dedzināšanas aizliegumu notikušas visai karstas diskusijas, arī par ielas apgaismojuma samazināšanu nakts laikā atskan protesti.
“Bija uztraukums, ka izslēgsim visu apgaismojumu, taču mēs to tikai samazinām, atstājot gaismu nozīmīgākajos krustojumos, pie gājēju pārejām un uz ielām katrā trešajā laternā, ja atļauj sistēmas iestatījumi,” skaidro U. Mitrevics.
Domes vadība nešaubās, ka pašvaldībām jāuzņemas arvien lielāka atbildība par apkārtējās vides saudzēšanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm, vienlaikus dodot impulsu iedzīvotājiem un uzņēmējiem pagriezt domāšanu zaļās izvēles virzienā.
Uzziņa
Videi draudzīgi risinājumi Siguldā
* Uguņošanu novada dome rīko vienu reizi gadā gadumijas svētkos.
* Lielo svētku egli veido no mazām eglītēm, kas izcirstas zem elektrolīnijām.
* Atkritumu nodošanai ierīkoti 75 šķirošanas punkti ar 135 konteineriem stiklam un vieglajam iepakojumam, šogad piedāvās pārtikas atkritumu konteinerus, kā arī izvietos konteinerus tekstilam. Šķirošana notiek arī pašvaldības iestāžu iekštelpās.
* Šogad atklās Latvijā pirmo atkritumu pieņemšanas viedpunktu.
* Aizliedz vienreizlietojamo plastmasas trauku, galda piederumu, salmiņu u. c. lietošanu pašvaldības publiskajos pasākumos.
* Samazina ielas apgaismojumu diennakts tumšajā laikā.
* Aizliedz lapu dedzināšanu, nodrošina iespēju lapas vest uz atkritumu laukumiem.
* Atsakās no dzeramā ūdens piegādes plastmasas pudelēs, lai pašvaldības iestādēs dzeršanai izmantotu ūdeni no pilsētas ūdensvada.
* Pārbauda dabisko avotu ūdens kvalitāti, par to informējot iedzīvotājus.
* Plašāk izmanto elektronisko dokumentu apriti.
* Samazina sāls lietojumu uz ielām un ietvēm, tā vietā vairāk izmantojot smiltis;
* Aizliegs automobiļu stāvlaukumos darbināt motorus brīvgaitā.
* Apkurei pilsētā par kurināmo lielākoties izmanto šķeldu.
* Veicina daudzdzīvokļu namu siltināšanu arī ar pašvaldības finansiālu atbalstu.
* Izmanto pašvaldības darbā divus elektromobiļus, šogad tiem pievienosies velosipēdi.
* Regulāri informē un izglīto iedzīvotājus vides jautājumos.
Avots: Siguldas novada pašvaldība
