Vai un kāpēc Latvijas lauksaimniekiem būtu jāpiesaista viesstrādnieki? Atbild zemkopji un ierēdņi 2
Uldis Graudiņš, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”
Koronavīrusa pandēmijas ārkārtējās situācijas tika slēgtas valstu robežas, netika izsniegtas darba atļaujas, tostarp arī sezonas strādniekiem lauksaimniecības nozarē.
Tomēr ogu raža gatavojas, vietējo darbinieku nepietiek, bet drošības par palīgiem no citām valstīm aizvien nav.
Biedrības Zemnieku saeima, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija bažas par šo situāciju maijā izteica arī vēstulē valdības vadītājam un ministriem.
Saimniekiem un ierēdņiem vaicājām, vai un kāpēc Latvijai ir jāpiesaista viesstrādnieki, tostarp no trešajām valstīm.
Ieva Rutkovska, Kauguru pagasta ZS Vītoliņi saimniece: – Piena ražotāju saimniecībās jau patlaban darbojas viesstrādnieki, tomēr tendence pieaistīt viņus nav plaši izplatīta. Mums ir vajadzīgi cilvēki, kuri vēlas strādāt ar dzīvniekiem.
Latvijas sabiedrība kļūst aizvien turīgāka, vietējie cilvēki nevēlas fermā darboties brīvdienās un svētku dienās. Viesstrādnieki šādus nosacījumus neizvirza.
Patlaban rodas iespaids, ka viņi ir sociāli labāk aizsargāti nekā vietējie cilvēki, un tas nav godīgi pret latviešu darbiniekiem un pret mūsu kolēģiem. Piena ražošanā redzam arī tendenci, ka cilvēku darbu nomaina roboti.
Ja darbinieks no citas valsts būs labāk novērtēts nekā vietējais strādnieks, tad robotu pārdevēji savu produktu varēs vieglāk pārdot.
Vai tas ir tas, kas mums vajadzīgs?
Māra Rudzāte, SIA Arosa R saimniece: – Sezonas viesstrādnieku ierašanās Latvijā uz ogu ražas vākšanas laiku nav nekas jauns, Latvijā nepietiek vietējo darbinieku. Saimniecības kļūst lielākas un spēcīgākas.
Mums krūmmelleņu audzēšanas saimniecībā vajag 200 ogu lasītājus, tikpat daudz arī kaimiņu saimniecībai. Nav garantijas, ka vietējie cilvēki strādās tik ilgu laiku.
Līdz šim nevienu vietējo darbinieku neesam atraidījuši, tomēr Latvijas cilvēki nevar un nevēlas strādāt fiziski smagu darbu 8–9 stundas dienā. Vācija un citas valstis jau pirms mēneša vienojās par viesstrādnieku ievešanu.
Mums ir ierosinājums: atļaut vest no Ukrainas tādus darbiniekus, kuri saņēmuši ārsta izziņu par koronavīrusa neesamību.
Latvijā viņiem vajadzētu veikt analīzes. Šīs izmaksas mēs aicinātu segt Latvijas valstij. Tā būtu cieņas parādīšana uzņēmējiem.
Mums ir vajadzīgi vismaz 40 Ukrainas viesstrādnieki, kas veido aptuveni vienu trešdaļu no kopējā sezonas darbinieku daudzuma. Šie cilvēki Latvijā tikpat kā nekontaktējas ar vietējiem.
Pēc katras krūmmelleņu porcijas savākšanas viņi dezinficē rokas. Viesstrādniekiem līdz jūnija beigām ir jāaizsūta uzaicinājums, mēs esam samaksājuši 60 eiro par katru no viņiem.
Šiem cilvēkiem ir vajadzīgas darba vīzas uz trīs mēnešiem, tomēr Latvijas vēstniecība Ukrainā nedarbojas un tās nevar izsniegt. Mēs valstij neprasām naudu. Ja nevarēsim viņu darbu izmantot, raža aizies bojā.
Iespēju vasarā piepelnīties lauksaimniecībā izmanto Latvijas skolnieki, studeni, skolotāji un citu profesiju pārstāvji, tostarp arī cilvēki ar īpašām vajadzībām.
Augusta beigās, kad mūsu raža vēl nav novākta, viņiem ir savi darbi – jāvāc raža savos dārziņos, jāgatavojas skolai. Sezonas strādnieki atkarībā no čakluma pelna līdz 30 eiro dienā.
Madara Puķe, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Sabiedrisko attiecību vadītāja: – Patlaban ir atļauts aicināt un nodarbināt lauksaimniecībā viesstrādniekus no trešajām valstīm.
Viņu uzaicināšanas nosacījumos salīdzinājumā ar aizvadīto gadu izmaiņu nav – darba devējam jāmaksā vidējā alga valstī, izņemot lauksaimniecībā, mežsaimniecībā vai zivsaimniecībā nodarbinātos, kuriem var maksāt vidējo algu nozarē.
Darba devējam ir jāpublicē sludinājums par brīvu darba vietu, pēc 10 dienām var formēt ielūgumu viesstrādnieka uzaicināšanai.
2018. gadā Latvijā strādāja 176 sezonas viesstrādnieki. Visvairāk no Ukrainas (90%), kā arī no Baltkrievijas un Uzbekistānas. 2019. gadā Latvijā strādāja 329 sezonas viesstrādnieki. No tiem 169 personas no Ukrainas, 95 personas no Uzbekistānas un 42 personas no Kirgizstānas.
2020. gadā izsniegta 51 sezonas darba atļauja, tostarp 41 Uzbekistānas pilsonim, 8 Ukrainas pilsoņiem, 2 Azerbaidžānas pilsoņiem.
Darba vīzas noformēšanas process ir šāds: desmit darba dienas vakances publicēšana, piecas darba dienas ielūguma noformēšana (2 darba dienas, ja sezonas strādnieks jau agrāk bijis nodarbināts Latvijā), 15 dienas – vīzas saņemšana. Šo laiku nevar un nav paredzēts saīsināt.
Jānis Eglītis, zemkopības ministra biroja vadītājs: – Viesstrādnieku jautājums Latvijai šajā gadā ir īpaši svarīgs. Ļoti daudz mūsu valsts pilsoņu pandēmijas laikā ir zaudējuši darbu, turklāt viņu kļūst aizvien vairāk.
Šajā situācijā mēs nekādā gadījumā nedrīkstam atbalstīt lētā darbaspēka ieplūšanu Latvijā. Mūsu valsts tautsaimniecībai patlaban vissvarīgāk ir mazināt bez darba palikušo pašu valsts cilvēku daudzumu, sildīt ekonomiku un ražot produktus ar augstu pievienoto vērtību.
Agrāko gadu pieredze rāda viesstrādnieku niecīgo pienesumu Latvijas tautsaimniecībai. Mūsu uzņēmējiem ir jādarbojas tā, lai viņi varētu saviem darbiniekiem piedāvāt konkurētspējīgu atalgojumu.
Tas ļaus noturēt cilvēkus Latvijā. Sauklis Pērc vietējo! būtu jāattiecina arī uz darbaspēku.
Indulis Jansons, LPKS VAKS valdes priekšsēdētājs: – Mūsu kooperatīva biedriem viesstrādnieki nav vajadzīgi, saimniecības vietējiem cilvēkiem maksā pietiekami labas algas.
Es neesmu sajūsmā par viesstrādnieku piesaisti Latvijas tautsaimniecībai, tomēr parakstīju vēstuli ministriem un Ministru prezidentam. Iemesls ir, ka vairākās nozarēs vietējo darbinieku nepietiek.
Man ļoti nepatīk, ka Latvijā ir daudz darba devēju, kuri uzskata – viņi nodrošina labu darbu un maksā labu algu.
Savukārt darba ņēmēji par šādu piedāvājumu neko īpaši daudz nepaveic. Ir jāceļ darba ražīgums, tad varēs cilvēkiem maksāt atbilstošu atalgojumu. Jāmainās ir gan darba devējiem, gan arī darba ņēmējiem.
Ginta Apsīte, Mālpils SIA Megas-Z valdes locekle: – Audzējam zemenes jau 30 gadus, patlaban 26 ha platībā – 13 ha gatavojas vasaras ogas un 13 ha zemenes ar vēlāku ienākšanās laiku.
Lai nolasītu zemeņu ražu viena ha platībā, ir vajadzīgi vismaz 15 sezonas darbinieki trīs mēnešu periodā. Tātad aprēķins ir vienkāršs – jāpiesaista 150 darbinieki un viņi tiktu nodarbināti 70–80 dienas.
Nodarbinātības valsts aģentūras sistēmā martā ievietojām sludinājumu ar vakancēm, kurā norādītā bruto alga ir 900 eiro mēnesī. Gaidījām zvanus no iespējamajiem kandidātiem, tomēr īpašu interesi nenovērojām, saņēmām pa vienam diviem zvaniem nedēļā.
Protams, ar to nepietiek. Patlaban saprotam – situācija nav mainījusies, tā ir tāda pati kā agrāk.
Sezonālais darbs interesē vien ļoti maz bez darba palikušo cilvēku. Ogu vākšana prasa fizisku izturību. Oga negaida, kad atnāks lasītājs, pircējs būs pateicīgs tikai par kvalitatīvi nolasītu, svaigu un nepārgatavojušos zemeni.
Latvietim tā ir viena no iecienītākajām ogām, tāpēc tai ir jābūt ar kvalitātes zīmi. Ir jāsaprot, ka arī ogu vākšana, tāpat kā to kopšana, ir nopietns, grūts un ļoti atbildīgs darbs.
Cerējām, ka ar mobilo mājiņu ciematiņu izveidi problēma ar darbiniekiem pazudīs, tomēr tā nenotika. Nākamā iespēja bija viesstrādnieki. Protams, tas mums bija liels izaicinājums.
Tagad sakām lielu paldies par šo iespēju, jo saprotam – tā ir vienīgā iespēja, ar kuras palīdzību Latvijā var pastāvēt lielas saimniecības.
Latvijas zemnieks audzē Latvijas ogu Latvijas tirgum, un Latvijas iedzīvotājs saņem to, svaigi plūktu.
Ir divas ražas vākšanas iespējas: čaklu darbinieku rokas un traktortehnika ar lapu savācēju, kas nopļauj lapas un ogas tālākai utilizācijai.
Lai dievs stāv mums visiem klāt un nekad otrā nosauktā iespēja nevienam nebūtu jāpiedzīvo, bet, ja nu tomēr, tad zaudētājs bez ogu audzētāja būs arī ogu patērētājs.
Uzņēmējs vienmēr cenšas rast risinājumu, viņš riskējot attīsta savu uzņēmējdarbību. Arī zemnieku saimniecības ir tie paši uzņēmēji, viņi nes valstij pienesumu ar savu darbību.
Pateicoties Latvijas valdības lēmumiem par nodokļu atvieglojumiem, tas ir, 5% PVN, 15% sezonas laukstrādnieku nodoklis, kā arī iespējai nodarbināt viesstrādniekus, mēs esam paplašinājuši zemeņu laukus.
Pandēmija skāra visu pasauli, tomēr valstis domā par zemnieku atbalstīšanu un ražas vākšanu. Piemērām Vācija, Francija, Polija un Anglija.
Pēc šo valstu vadītāju uzsaukumiem savas valsts iedzīvotājiem glābt ražu atsaucība bija neliela.
Iepriekš nosaukto valstu valdības nenovērsās no lauksaimnieku problēmām un steidzami risināja jautājumu, izdeva vīzas viesstrādniekiem, kas brauc uz lauku saimniecībām.
Krīzes laikā redzam, ka cilvēki neraujas uz jebkuru dzīves piespēlētu darbu, ja tā vietā var izmantot pieejamos pabalstus. Protams, arī Latvijas zemnieks grib būt sadzirdēts, tāpēc meklējam risinājumu.
Latvijas Augļkopju asociācija apsprieda radušos situāciju ar ogu audzētājiem un vērsās pie LOSP. Tapa vēstule, ko nosūtīja Zemkopības ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Ministru prezidentam Kariņa kungam.
Mūsu saimniecībai ir iestrādes ar Ukrainas pilsoņu piesaisti ražas vākšanai. Ražu no laukiem vācam kopā jau ceturto gadu, plecu pie pleca, domstarpību starp tautībām nav, ir kultūra un saticība, kā arī atbildības izjūta.
Viesstrādnieki nostrādā savu nolīgto laiku, nomaksā nodokļus, iepērkas Latvijas veikalos un atgriežas pie ģimenēm Ukrainā.
Viņiem patīk mūsu valsts ar mūsu cilvēkiem, tāpēc darbinieki pie mums piepelnīties atgriežas arī nākamajos gados. Patlaban tas ir vienīgais veids, kā varam novākt izaudzētās ogas.
Mūsu secinājumi: lai kā mēs pūlētos iedomāties, ka, iespējams, kādreiz pienāks laiki un varēs iztikt bez darbaspēka piesaistes no citām valstīm, tas tomēr ir un paliks tikai sapnis.
Sekosim citu valstu labajam piemēram, atvērsim vīzu centrus, lai varam ēst pašu valstī augušu svaigu dārzeni vai ogu, nevis desmit dienas vestu taras kastēs.
Dzintra Lejniece, Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja: – Cūkkopībā ir reģioni, kur vajadzīgi gan specializēto, gan arī tā saukto parasto darbu veicēji.
Ir Latvijā cūku audzētāji, kuri jau patlaban izmanto viesstrādnieku darbu.
Pērn aptaujājām nozares saimniekus un secinājām, ka sezonas strādniekus visvairāk vajag meliorācijas grāvju kopšanai, sējumu ravēšanai un akmeņu vākšanai.
Cūkkopbas nozarē salīdzinājumā ar valstī vidēji maksātajām algām maksā labi, tomēr vietējos darbiniekus piesaistīt izdodas ne vienmēr. Var piedāvāt darbu viesstrādniekiem saprāta robežās un kontrolēti. Citas iespējas nav.
