2. Karstā nolasīšana (angliski – hot reading) – tā tiek izmantota gadījumā, ja par konkrēto personu iepriekš ir zināmi kādi fakti, bet cilvēks pats par tiem nav informēts. Mūsdienās ļaudis paši šo uzdevumu padara vieglu, par sevi daudz izstāstot sociālajos kontos. 0
3. Pašpiepildošais pareģojums. Ja cilvēks tic astrologa vai zīlnieka teiktajam, viņam ir tendence piepildīt šo pareģojumu. Citiem vārdiem sakot, cilvēks apzinīgi izpilda viņam “uzdoto” – atrod laimi ārzemēs, studē jomā, kas ir sirdslieta, apprecas, rada bērnus, nopērk privātmāju.
4. Cilvēka selektīvā atmiņa. Cilvēkiem ir tendence atcerēties lietas, kuras piepildījušās, bet aizmirst tās, kas nav bijušas precīzas. Ja astrologs būs pateicis desmit detaļas, no kurām īstenojušās četras, cilvēks atcerēsies tās četras un citiem stāstīs tieši par tām.
5. Interpretēšana. Nākotnes pareģotāji izmanto dažādas universālas frāzes. Ja nākotnē prognozētas finansiāla rakstura problēmas, tad tas var būt tikpat labi maka zaudējums, nepiešķirta prēmija, neveiksmīgs pirkums, kā arī uzņēmuma bankrots. Līdz ar to iespēja, ka pareģojums piepildīsies, ir ļoti liela, turklāt cilvēks par to, visticamāk, pastāstīs saviem tuviniekiem un draugiem. Cilvēki, kuri tic, vērā ņem to informāciju, kas apstiprina viņu ticību, un ignorē to, kas noliedz.
Latvijas sabiedrība – maģiski domājoša?
Procentuāli cilvēku skaits, kas aizraujas ar astroloģiju, numeroloģiju u.tml. pseidozinātnēm, Latvijā pielīdzināms Krievijai un pat dažubrīd to apsteidz. Psihoterapeita Artūra Utināna pētījumā par maģisko un kritisko domāšanu medicīnu studējošo vidū (kur salīdzināti studenti Latvijā un ASV) secināts, ka, runājot par tradicionālajām reliģijām, Amerikas Savienoto Valstu studentu ticība ir lielāka nekā latviešu studentu. Taču māņticības ziņā (tai skaitā ticība pseidozinātnēm un paranormālajam, ar to domājot ticību citplanētiešu darbībai uz zemes, Lohnesa ezera briesmonim, arī sazvērestības teorijām, piemēram, ka 30 cilvēku īpaši slepena brālība valda pār pasauli) latviešu studenti vairāk tic paranormāliem fenomeniem nekā ASV studenti.
Vai izglītības līmenis ietekmē maģisko domāšanu?
Lai arī pasaules kontekstā esam izglītoto valstu vidū, aiz sevis atstājot Āfrikas valstis, Ķīnu, Latīņamerikas valstis, Indonēziju, Eiropas kontekstā esam ar salīdzinoši zemāku izglītības līmeni. Pētījumi rāda: tiem, kam ir augstāks izglītības līmenis, procentuāli mazāk tic dažādām lietām un parādībām. Tajā pašā laikā jāteic, ka izglītības līmenis nav vienīgais faktors, kas ietekmē ticības un māņticības intensitāti. Ticības pakāpi, tāpat kā reliģiozitāti, var noteikt ģenētiskie faktori. To iespaido arī sociālie un audzināšanas, kā arī stresa faktori. Cilvēka smadzenēs veidojas iedzimtas dispozīcijas, kur viena informācija tiek uzskatīta par interesantāku un svarīgāku nekā cita.
Stress un māņticība
Jo vairāk stresa cilvēka dzīvē, jo lielāka iespēja, ka viņš būs ticīgs, jo ticīgums (arī māņticība) ir viens no izdzīvošanas mehānismiem. Ne velti ir teiciens, ka “ierakumos ateistu nav”. Savukārt krieviem ir teiciens – “kamēr zibens neiespers, tikmēr nepārkrustīsies”. Šis jautājums ir pētīts daudzās primitīvās tautās, un atklāts, ka bīstamākās situācijās tiek veikti maģiski rituāli, vienkāršākās – ne. Ir arī pierādīts, ka cilvēkam palielinās ticība, ja viņš ir piedzīvojis dzīvības briesmas. Runājot Latvijas kontekstā, sociālekonomiskā situācija mums šobrīd ir tāda, ka cilvēki jūtas ļoti nedroši un nepasargāti. Iedzīvotāju ikdienā ir daudz stresa un baiļu, kas ir lieliska augsne māņticībai.
