Vai ukraiņu iebrukums Kurskā varētu kļūt par pagrieziena punktu karā vai militāru murgu abām pusēm? 129
Kamēr Ukrainas spēki paplašina kontroli pār Krievijas teritoriju, tikmēr Kijivas armija zaudē pozīcijas Donbasā. Kurskas iebrukumam var būt vai nu nozīmīga politiska loma kara iznākumā, vai arī tas varētu kļūt par militāru murgu abām pusēm, tā vēstī ārvalstu medijs “Euronews“.
Šķiet, ka krievi un ukraiņi cīnās divās paralēlās dimensijās: abas karojošās armijas pretendē uz militāriem panākumiem divos dažādos reģionos. Lai gan šķiet, ka ukraiņu iebrukums Krievijas rietumu teritorijā Kurskā arvien pieaug, krievi ir tuvu tam, lai sasniegtu savu mērķi Donbasā pēc tam, kad viņi ieņēma Niu-Jorkas (Niu-York) pilsētu un virzās uz galveno Pokrovskas transporta mezglu.
Kurskas apgabalā Ukrainas spēki cenšas ieņemt Korenovu. Šīs pilsētas krišana ļautu viņiem stiprināt savu aizsardzību Krievijas teritorijā un izveidot saskaņotu “buferzonu”, lai aizsargātu Harkovu un citas ziemeļu pilsētas. Šāda buferzona, ko prezidents Volodimirs Zelenskis ir norādījis kā iebrukuma galveno mērķi, ukraiņiem būtu liels operatīvais panākums.
Abu pušu atšķirīgie mērķi noved pie dažādiem panākumu rādītājiem: Kijivas amatpersonas rūpīgi seko līdzi to militāro kontrolē esošo Krievijas teritorijas kvadrātkilometru skaitam, savukārt Krievijas spēku mērķis ir demontēt Ukrainas nocietinājumus, kas kopš 2014.gada tika uzcelti Donbasā, ziņo “Euronews”.
Abas ofensīvas notiek arī dažādos ātrumos: Ukrainas virzība Kurskas apgabalā pašlaik ir ātrāka nekā Krievijai Donbasā, un, lai gan Ukraina var būt spiesta tur atkāpties, tā jau ir bojāta transporta infrastruktūra, kas varētu vēl vairāk kavēt Krievijas virzību uz priekšu.
Ukrainas negaidītā ofensīva Kurskā lika uzraukt uzacis izbrīnā visā pasaulē, un šī uzbrukuma patiesais mērķis joprojām ir noslēpumā tīts. Daži eksperti uzskata, ka Kijiva, uzsākot šo uzbrukumu, varētu būt domājusi par ASV vēlēšanām.
“Viens no šīs ukraiņu operācijas skaidrojumiem ir sviras iegūšana, jo tuvojas vēlēšanas ASV,” tā sacīja Somijas militārais analītiķis no Prāgas Kārļa Universitātes Joni Askola (Joni Askola). “Daudzi Ukrainas partneri un sabiedrotie, iespējams, sāk virzīt šo sarunu ideju, un Ukraina vēlas saglabāt kontroli pār šo procesu, ja viņi būtu spiesti sākt sarunas.”
“Tātad, ieņemot zemi Krievijas teritorijā, viņi [ukraiņi] saglabā kontroli pār šo procesu, un tādejādi samazina iespēju, ka viņi tiks piespiesti iesaistīties kādās sarunās,” piebilda Askola. Visu acis tuvākajos mēnešos pievērsīsies ASV prezidenta vēlēšanām, un to iznākumam būs tieša ietekme uz Rietumu pasaules lomu Krievijas karā pret Ukrainu, raksta “Euronews”.
Eksperti uzskata, ka gadījumā, ja Rietumu sabiedrotie izdarītu spiedienu uz sarunām, ukraiņiem bija nepieciešams dūzis azotē, ko viņi varētu prezentēt visām pusēm, neatkarīgi no tā, vai tie ir partneri vai agresori.
Vēl viens iebrukuma mērķis Kurskā bija izvilkt Krievijas karaspēku no dienvidaustrumu frontes. Tomēr novērotāji izteikušies, ka līdz šim Maskava, šķiet, nav būtiski samazinājusi savu militāro klātbūtni Donbasā un Kijiva faktiski ir devusi rīkojumu civiliedzīvotājiem evakuēt Pokrovskas pilsētu, kas, iespējams, ir nākamais Krievijas mērķis.
Vai pēc līdzšinējiem relatīvajiem panākumiem Kurskā Ukrainai varētu rasties kārdinājums pārcelties uz priekšu un atvērt jaunu fronti pie jūras dienvidos? Ukrainas speciālie spēki ir izrādījušies diezgan prasmīgi ūdens operācijās, nodarot milzīgus postījumus Krievijas flotei un tās piekrastes objektiem, īpaši jau Krimā. Kijivas sabiedrotie ir arī palielinājuši savu amfībiju arsenālu, nodrošinot Zviedrijai, Somijai un citām valstīm ieročus un ātrumlaivas.
“Loģistikas ziņā šī [frontes atvēršana Krimā] varētu būt diezgan sarežģīta un prasītu daudz darbaspēka, pontonu un citu dārgu materiālu,” sacīja Askola. “Arī Dņepro upes šķērsošana Hersonas apgabalā varētu būt risinājums, taču arī tas prasītu daudz līdzekļu,” viņšpiebilda.
Neatkarīgi no turpmākajiem soļiem Ukraina ir pārņēmusi kontroli pār Krievijas teritoriju. Šī ir pirmā reize kopš 1941. gada, kad ārvalstu armija ir pārkāpusi Krievijas zemi, kas var atstāt ilgstošu ietekmi uz Ukrainas sabiedroto un pašu Krievijas iedzīvotāju prātiem, pat ja Kijiva galu galā būs spiesta atkāpties.
Ukrainas prezidents Zelenskis sacīja, ka iebrukums Kurskā ir pierādījis, ka Kremļa iespējamās tā sauktās sarkanās līnijas pretdarbībai ir blefs, piebilstot, ka Ukrainai nebūtu bijis nepieciešams fiziski iebrukt Krievijas teritorijā, ja tās sabiedrotie nebūtu aizlieguši tai izmantot savus ieročus, lai dotu triecienus Krievijas mērķiem no tālienes.
Ukraina, visticamāk, iznīcināja svarīgos Seima tiltus Kurskā ar Rietumu piegādātajām vadāmajām bumbām, kuras nometa padomju laikā ražotas Ukrainas lidmašīnas, tā “Euronews” norāda Askola. “Lai gan ir maz ticams, ka viņi ir izmantojuši nesen piegādāto F-16, lai uzbruktu tieši tiltiem, mēs nevaram izslēgt, ka F-16, kas bruņota ar AMRAAM pretgaisa raķetēm (air-to-air missiles), varētu būt izmantota, lai aizsargātu “Sukhoi27” MiG-29 (no Krievijas pārtvērēju lidmašīnām) darbību,” viņš sacīja.
Kijivai tās ofensīvā esot palīdzējis arī Brīvās Krievijas leģions — Ukrainā bāzēta Krievijas pilsoņu paramilitārā vienība, kas iebilst pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīmu un tā iebrukumu Ukrainā.
“Tādas operācijas kā Kurskas iebrukums šobrīd un arī, piemēram, Prigožina apvērsuma mēģinājums pagājušajā gadā, ir piemēri, kas parāda, ka Krieviju tiešām ir grūti kontrolēt. Un Putina režīmam neveicas vai vismaz tam nav izdevies kontrolēt Krieviju, kā tas cenšas attēlot pasaulei un saviem iedzīvotājiem,” sacīja Askola.
Līdz šim Kremlis lēnām ir veicis pastiprinātu aizsardzību pret Ukrainas uzbrukumiem savā teritorijā, taču nekas būtisks vēl nav izpaudies. Tomēr daudzi analītiķi neizslēdz Krievijas atriebību ar jauniem spēkiem, kas var ietvert pat kārtējo militāro rezervistu mobilizāciju. “Krievija potenciāli varētu mobilizēt vēl 300 000 cilvēku,” sacīja Askola. “Un tam, protams, būtu liela nozīme. Īstermiņā tas būtu ļoti slikti Ukrainai. Ilgtermiņā tas faktiski varētu paātrināt Putina krišanu Krievijā,” viņš teica.
