Vai ukraiņi var savā labā izmantot laikapstākļus? Skaidro Slaidiņš 124
Nedēļas sākumā Krievijas dienvidos un Ukrainā plosījās pamatīga vētra. NBS majors, Zemessardzes štāba priekšnieks Jānis Slaidiņš skaidro, vai ukraiņi var savā labā izmantot šādus laikapstākļus?
Slaidiņš norāda, ka laikapstākļi ietekmē gan aizsardzības, gan uzbrukuma operācijas. Kājiniekiem traucē dubļu jūra, sniegs. Turklāt nav iespējams sakoncentrēt tik daudz karavīru, lai šādos apstākļos varētu veikt uzdevumu.
NBS majors pastāsta, ka grūtības skārušas arī ukraiņus: “Ierakumi ir appludināti. Iespējams, ir sagrautas aizsardzības līnijas šīs vētras dēļ.”
Viņš uzsver, ka tagad svarīgākais ir maksimāli ātri savest visu kārtībā.
Jautāts, vai vētra Melnajā jūrā kavē Krievijas karaspēka uzbrukumu, viņš skaidro, ka tās flote ir samazinājusi operācijas Melnajā jūrā vētras dēļ. Vētra bija tik spēcīga, ka Krievijai bija jāatgriež tās raķešu nesēji bāzē.
Krimā atrodas Saki aviācijas bāze no kurienes Krievijas spēki operē. “Tas, protams visu iespaido,” viņš atzīst.
Jau vēstīts, ka vētra Krievijas dienvidos, Ukrainā un Moldovā ar stipru vēju, sniegputeni un plūdiem pirmdien prasījusi vismaz 13 cilvēku dzīvības un atstājusi gandrīz divus miljonus bez elektrības, paziņoja varas iestādes.
Krievijas medijos par “gadsimta vētru” nodēvētā stihija kopš svētdienas plosījās Dagestānas Republikā, Krasnodaras novadā un Rostovas apgabalā, kā arī Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās – Doneckas, Luhanskas, Hersonas, Zaporižjas apgabalos un Krimas pussalā.
Krievijas Enerģētikas ministrija paziņoja, ka elektroapgādes pārtraukumi skāruši 1,9 miljonus cilvēku.
Krievijā un tās okupētajā Krimā gājuši bojā četri cilvēki, Moldovā – četri cilvēki, bet Ukrainā, neskaitot Krimu – vismaz pieci cilvēki.
Ukrainā gandrīz 1500 pilsētas un ciemi palika bez elektrības, un vietām uzsniga līdz 25 centimetru biezs sniegs. “Diemžēl ir daži nāves gadījumi. Visaugstākais upuru skaits ir Odesas apgabalā – pieci cilvēki,” paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Krievijas Melnās jūras piekrastes rajonos bija augsti viļņi, bet vēja ātrums vietām pārsniedza 140 kilometrus stundā (39 metrus sekundē).
Krasnodaras novadā tika atrasti divi bojāgājušie, un valsts mediji ziņoja, ka Kerčas šaurumā starp šo novadu un Krimu gājis bojā jūrnieks. Dzīvību zaudēja arī kāds vīrietis Krimas dienvidu piekrastē, kurš bija izgājis ārā palūkoties uz viļņiem, paziņoja Krievijas ieceltā Krimas gubernatora Sergeja Aksjonova padomnieks.
Krasnodaras novadā vairākus cilvēkus ievainoja vētras nogāzti koki, bet Vitjazevā pie kūrortpilsētas Anapas uzskrēja uz sēkļa kravas kuģis “Blue Shark” ar Belizas karogu. Kaspijas Cauruļvadu konsorcijs nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ apturēja naftas iekraušanu tankkuģos.
Krimas piekrastes autostrāde, kas savieno Eipatoriju un Simferopoli, daļēji tika slēgta applūšanas dēļ. Tika apturēta prāmju satiksme no Sevastopoles. Vētras laikā gāja bojā apmēram 500 jūras dzīvnieki Sevastopoles akvārijā.
Moldovas dienvidaustrumos Koškalijas ciemā tika atrasti divu cilvēku līķi automašīnā, kas bija aprakta sniega kupenā. Kruglikas ciemā valsts austrumos atrada mirušu 48 gadus vecu vīrieti. Separātiskās Piedņestras republikas Grigoriopoles pilsētā vētra prasīja vēl viena vīrieša dzīvību.
Ukrainā laikapstākļi vissmagāk skāra Odesas un Mikolajivas apgabalus dienvidos, kā arī Kijivas un Dņipropetrovskas apgabalus valsts vidienē. Odesā varas iestādes palīdzēja 1624 ieputinātiem cilvēkiem.
