Vai Ukrainas lēmums apturēt Krievijas gāzes tranzītu ietekmēs Latvijas energoapgādes drošību? 0
Latvijas energoapgādes drošību neietekmē Ukrainas lēmums apturēt Krievijas gāzes tranzītu, aģentūrai LETA norādīja Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM).
KEM akcentēja, ka Latvija, tāpat kā Lietuva un Igaunija, nozīmīgu daļu no patēriņam nepieciešamās dabasgāzes saņem no Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuves, kā arī no sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem.
Savukārt ietekme uz dabasgāzes cenām ir minimāla, proti, cenas svārstās no 48 līdz 51 eiro par megavatstundu (MWh), sacīja KEM pārstāvji.
Atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) informācijai Ukrainas pārtrauktais dabasgāzes tranzīts uz Eiropas Savienības valstīm nav atstājis nozīmīgu ietekmi uz energoapgādes drošību ne Eiropas Savienības valstīm, ne arī Ukrainā.
Tāpat EK uzsvērusi, ka ir pietiekamas jaudas, lai vajadzības gadījumā nodrošinātu papildu apjomus virzienā no rietumiem uz austrumiem, pauž KEM.
Jau ziņots, ka Ukraina 1.janvārī apturējusi Krievijas gāzes tranzītu, paziņojusi Ukrainas Enerģētikas ministrija.
Ministrija norādīja, ka šis lēmums pieņemts valsts drošības interesēs, un starptautiskie partneri par to ir laikus informēti.
31.decembrī beidzās Ukrainas uzņēmuma “Naftogaz” un Krievijas kompānijas “Gazprom” parakstītais piecu gadu līgums par Krievijas gāzes tranzītu caur Eiropu, un līgums netika pagarināts.
Krievijas gāze tika piegādāta Eiropai pa gāzesvadiem caur Ukrainu kopš 1991.gada. Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā Kijiva nolēma, ka līgumu par gāzes tranzītu nepagarinās. Krievijas enerģētikas grupa “Gazprom” paziņoja, ka gāzes eksports uz Eiropu caur Ukrainu apturēts no plkst.8 (plkst.7 pēc Latvijas laika).
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir paziņojis, ka Ukraina ir gatava uz Eiropas valstīm nodrošināt tranzītu tikai gāzei, kas nav Krievijas izcelsmes. Zelenskis iepriekš norādīja, ka Ukraina bija devusi Eiropas Savienībai (ES) gadu laika, lai sagatavotos. Eiropas Komisija (EK) paziņoja, ka Eiropas gāzes sistēma ir elastīga un pietiekami jaudīga, lai tiktu galā ar tranzīta pārtraukšanu caur Ukrainu.
“Komisija vairāk nekā gadu ir strādājusi pie tā, lai sagatavotos scenārijam bez Krievijas gāzes tranzīta caur Ukrainu,” ziņu aģentūrai AFP norādījusi EK.
Krievija joprojām var sūtīt gāzi uz Ungāriju, kā arī Turciju un Serbiju, izmantojot cauruļvadu “TurkStream” caur Melno jūru. Tādēļ Ukrainas lēmums, visticamāk, maz ietekmēs Ungāriju.
Ukrainas lēmums apturēt Krievijas gāzes tranzītu visvairāk ietekmēs Slovākiju, bet EK norādīja, ka, pateicoties rūpīgai plānošanai un alternatīvām piegādēm, šī lēmuma ietekme uz ES kopumā būs ierobežota.
