Krievi koncentrē milzu spēkus “knaibļu operācijai”. Kas notiks ar ukraiņu pretuzbrukumu? Slaidiņš par situāciju frontē 150
Tiek runāts, ka Ukraina pretuzbrukumā nav vēl iesaistījusi savus galvenos spēkus. Kad tas varētu notikt TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” skaidro NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
Tas notiks tiklīdz tiks izsists robs Krievijas galvenajā aizsardzības līnijā, kurai ukraiņi jau ir pietuvojušies. Tāpat jāgaida, kamēr daudz maz tiks atmīnēta teritorija, lai tur var izvērst tanku spēkus. Tad tā būs šo vienību zvaigžņu stunda.
Viņš gan piebilst, ka jāskatās, ko darīs Krievijas grupējums, kas koncentrējies ziemeļaustrumos.
“Ja krievi izdomās sist tagad, tad, protams, situācija mainīsies kardināli. Ukrainai būs vairāk jādomā par aizsardzību,” Slaidiņš sacīja.
Viņš norāda, ka tas jau ir apsvērts: “Bahmutā galvenais bija izsist krievus no svarīgajām pozīcijām – no augstienēm.”
Jautāts, vai tas, ka krievi šobrīd koncentrē savu karaspēku ap Bahmutu, Marinku – visā šajā līnijā, vērsts uz to, lai ukraiņi būtu spiesti pārgrupēt savējos no dienvidiem, Slaidiņš atbild apstiprinoši: “Protams, tiklīdz krievu vilciens sāks kustēties, skaidrs, ka ukraiņu uzbrukums apstāsies.”
Šis varētu būt masīvs, spēcīgs Krievijas uzbrukums, kad ukraiņiem vienlaicīgi domāt par aizsardzību un veikt uzbrukuma operācijas, būs ļoti sarežģīti.
Līnijā Svatova – Kremina – Bahmuta šobrīd koncentrējies 180 000 liels krievu karaspēks. NBS majors uzsver, ka šeit krievu plānos ir “knaibļu operācija”, lai aplenktu Ukrainas spēkus.
Jau vēstīts, ka pašreizējais Ukrainas spēku operāciju temps neliecina par to, ka situācija ir nonākusi strupceļā un ka Ukraina nevar atgūt lielāko daļu savu teritoriju, uzskata ASV Kara studiju institūta (ISW) eksperti.
Institūts atgādina, ka Ukrainas spēki veica lēnas un pakāpeniskas kampaņas, lai bloķētu Krievijas spēku koncentrācijas rajonus Hersonas apgabalā, un veica ierobežotus sauszemes uzbrukumus Dņepras upes labajā krastā no 2022.gada augusta līdz novembrim, līdz beidzot novembra vidū piespieda krievus atkāpties no labā krasta.
Vienlaikus ISW atzīmēja, ka Krievijas ziemas-pavasara ofensīva beidzās pēc nedaudz vairāk nekā mēneša, nepanākot progresu gar Luhanskas un Harkivas apgabalu robežu.
Ukraiņu pretuzbrukumu Hersonai veidoja samērā straujas virzīšanās posmi un ilgi sagatavošanās periodi, kaujas, kuru mērķis bija novājināt krievu spēkus, un ierobežoti ieguvumi, kas galu galā novājināja krievu pozīcijas upes rietumu krastā.
Pašreizējā Ukrainas pretuzbrukuma gaita nav tik dramatiska un ātra kā tā, kuras laikā tika atbrīvota liela daļa Harkivas apgabala, bet ir daudz veiksmīgāka nekā izgāztā Krievijas ziemas-pavasara ofensīva. Kopumā pēc tempa un sākotnējās virzības tas vairāk līdzinās lēnākajam, bet veiksmīgākajam Hersonas pretuzbrukumam, norāda ISW.
