Atis Klimovičs: Vai tuvojas noslēgumam Gruzijas sapnis? 0
Loks pamazām tuvojas savam loģiskajam noslēgumam, valdošajai partijai “Gruzijas sapnis” (“GS”) aizvien vairāk sevi diskreditējot, krietni reālāka izskatās varas maiņa.
Šādam spriedumam pamatu devuši beidzamās nedēļas notikumi Gruzijas galvaspilsētā, kuros uzskatāmi nodemonstrēta lielas iedzīvotāju daļas neuzticēšanās valdošajam spēkam.
Viss iesākās ar “GS” ārkārtēji nepārdomāto atļauju Krievijas Valsts domes deputātam, komunistiskās partijas pārstāvim Sergejam Gavrilovam iesēsties Gruzijas parlamenta spīkera krēslā un krievu valodā vadīt Starpparlamentu pareizticīgās asamblejas sēdi, kurā piedalījās 25 valstu pārstāvji.
Pirmie, nobloķējot tribīni, reaģēja opozīcijas pārstāvji, bet jau pēc tam, viņu uzaicināti, pie parlamenta sapulcējās vairāki tūkstoši cilvēku. Ar to “GS” kļūdas nebeidzās, jo pret demonstrantiem tika lietots ārkārtējs un nesamērīgs spēks, izmantojot stekus, ieročus ar gumijas lodēm, asaru gāzi. Pēc viena otra aculiecinieka teiktā, policija rīkojusies nežēlīgi, uzbrūkot daudziem, kas vienkārši atradušies šajā vēsturiskajā vietā, kur pirms 30 gadiem tāpat miermīlīgiem demonstrantiem uzbruka PSRS okupācijas armija. Situācijas normalizēšanai valdošā partija ziedoja parlamenta spīkeru, kas steigšus paziņoja par atkāpšanos, taču ar to nebija pietiekami.
“GS” īstenais vadītājs, no Krievijas atbraukušais vai speciālā uzdevumā uz dzimteni nosūtītais miljardieris Bidzina Ivanišvili paziņojis par vēl vienas protestētāju prasības uzklausīšanu. Nākamās parlamenta vēlēšanas 2020. gadā vairs nenotikšot saskaņā ar mažoritāro sistēmu, bet gan pilnībā pēc proporcionālās sistēmas.
Ja tā būs, viegli prognozēt, ka Gruzija var iegūt darboties pilnībā nespējīgu likumdevēju iestādi.
Piemēra pēc apdomāsim, kas notiktu pie mums, ja vēlēšanās tiktu atcelta līdzšinējā piecu procentu barjera.
Iespējams, daudziem un visdrīzāk tieši pašai Gruzijas valdošajai partijai nepatīkamu pārsteigumu sagādājusi Kremļa reakcija. Uzreiz pēc incidenta ar krievu deputātiem un viņu steidzīgas izvadīšanas atpakaļ uz dzimteni Maskava pasludinājusi jaunu embargo gruzīnu precēm un avioreisu atcelšanu.
Zinošus politikas pazinējus tas nav pārsteidzis. Maskavai, pēc viņu domām, nav pieņemama sēdēšana uz diviem krēsliem – tā iespējams raksturot B. Ivanišvili politiku beidzamo gadu laikā. Vārdos tā bijusi uz Rietumiem vērsta, bet reālajos darbos viņš valsti mērķtiecīgi griezis Maskavas virzienā. Labi redzams, kā beidzamajos gados pieauguši abu valstu saimnieciskie kontakti. Kopš nākšanas pie varas “GS” vārdos regulāri akcentējis savu prorietumnieciskumu, jo pretēju pozīciju vienkārši nesaprastu lielākais vairums Gruzijas pilsoņu.
Labi zināms, ka Gruzijas sabiedrībā nav domstarpību par kursu uz Rietumiem un arī attieksmi pret agresoru Krieviju, kas okupējusi 20% šīs Dienvidkaukāza valsts teritorijas.
Šķiet, tieši tas varētu būt galvenais iemesls Kremļa dusmām, jo kļuvis acīmredzami, ka B. Ivanišvili nav izdevies noregulēt sabiedrības domas pareizajā virzienā.
Kārtējie asumi Maskavas un Tbilisi attiecībās liek nodoties minējumiem, kādi notikumi gaidāmi tuvākajā laikā – vai tiks lietotas tikai saimnieciskas sankcijas izmantoti arī bruņoti līdzekļi.
Tāpat arī nav skaidrs, cik tālu ar savām prasībām gatavi iet protestētāji Tbilisi centrā. Čečenijas vietvaldis Ramzans Kadirovs jau paguvis izpausties, ka līdz Groznijai esot vien 240 kilometru. Beidzamie notikumi Tbilisi un Maskavas reakcija mudina uzdot jautājumu – kādi ir Kremļa tālejošie mērķi Gruzijā. Un ne tikai tur – arī citās kādreiz Krievijas okupētās valstīs.
