Ieva Kustova: Pērn vidējais latvieša auto vecums 14 gadi. Vai tuvākajos gados brauksim zaļāk? 28
Ieva Kustova, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Zaļajam arī noteikti ir vismaz 50 nokrāsu, bet lai par kuru toni būtu runa – teikt, ka mūsu valsts brauc zaļi, tuvākajos gados noteikti nevarēsim. Vidējais vieglo auto vecums 2021. gada sākumā Latvijā bija 14,4 gadi.
Ar to jāsaprot, ka liela daļa autoparku ir vēl krietni vecāka. Šis fakts jau liecina par visai ievērojamu negatīvu ietekmi uz vidi. Turklāt dīzeļdegviela ir visbiežāk izmantotais degvielas veids Latvijā visās transportlīdzekļu grupās. Lielāko daļu transporta emisiju rada vieglie auto – teju divas trešdaļas. Un diemžēl elektroauto vēl joprojām ir retums – to īpatsvars neveido pat 0,3% no kopējā autoparka.
Šajā jomā Latvija nav unikāla. Nesen publicētajā “KPMG Net Zero Readiness Index” tika salīdzināts 32 valstu progress siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, kas ir būtiskākais solis klimata pārmaiņu bremzēšanai, un ir novērtēta to gatavība un spēja līdz 2050. gadam sasniegt šo gāzu nulles emisiju līmeni. Pētījumā iekļauta arī transporta komponente. Lai gan ir valstis, kam ir ievērojami labākas pozīcijas transporta jomas zaļināšanā, šis indekss liecina, ka lielākā daļa valstu tomēr vēl nav noteikušas precīzus datumus, lai aizliegtu transportlīdzekļu ar iekšdedzes dzinēju pārdošanu, vai arī cīnās ar šādu darbību politiskajām un ekonomiskajām sekām.
Norvēģija ir pirmrindniece transporta zaļināšanas jomā. Tā jau noteikusi, ka 2025. gadā tiks aizliegta transportlīdzekļu ar iekšdedzes dzinējiem tirdzniecība, un par prioritāti izvirzījusi stimulus elektrisko transportlīdzekļu ieviešanai, vienlaikus veicot ievērojamas investīcijas sabiedriskajā transportā. Taču, lai gan valstī ir samērā plašs uzlādes infrastruktūras tirgus, tas aizvien cīnās, lai apmierinātu pieprasījumu pēc uzlādes stacijām, uzsverot atbalsta infrastruktūras pieejamības nozīmi dekarbonizācijas centienos.
Nenoliedzami, katrai valstij ir savas starta pozīcijas, tomēr ir likumsakarīgs aktivitāšu kopums, kas jāīsteno. Lai sekmētu autoparka zaļināšanu un klimata mērķu sasniegšanu, primāri nepieciešama koordinācija un rīcība valsts pusē – gan attiecībā uz sabiedrisko transportu, gan privāto.
Kā jau minēju – lielākās emisijas rada tieši privātais autoparks. Lai sekmētu pāreju uz videi draudzīgāku transportu, kas nerada emisijas vai rada tās ievērojami mazāk, nepieciešami stimulējoši atbalsta mehānismi, piemēram, elektromobiļu iegādei. Tie var izpausties kā valsts subsīdija vai cita veida atbalsts, lai izvēli par labu videi draudzīgam auto būtu izdarīt finansiāli vieglāk. Savukārt juridiskajām personām efektīva būtu motivācijas pakete ar noteiktiem nodokļu atvieglojumiem.
No šā gada sākuma Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, ir ieviests finansiāls atbalsts elektroauto iegādei, un domājams, ka tas daļai autopircēju, kas domā par jaunas automašīnas iegādi, ļaus izdarīt izvēli par labu videi draudzīgākam transportam. Šī iniciatīva tiek vērtēta pretrunīgi, tomēr citu valstu pieredze liecina, ka šāds atbalsts sekmē izmaiņas autoparkā.
Visbeidzot – infrastruktūra. Ir būtiski, lai visā valsts teritorijā būtu nodrošināts pietiekami plašs un efektīvi pieejams uzlādes staciju pārklājums. Bez tā grūti iedomāties plašāku videi draudzīga transporta attīstību. Bez elektroauto uzlādes tīkla, kurā paredzētas 139 ātrās uzlādes stacijas visā Latvijā, jādomā arī par jau esošo tradicionālo privāto degvielas uzpildes staciju tīklu.
Taču, lai privātais sektors veiktu nozīmīgas investīcijas DUS pielāgošanā alternatīvajām degvielām, tām arī nepieciešams vai nu valsts atbalsts, vai vismaz skaidrs rīcības plāns valsts pusē, ka veiktās investīcijas atmaksāsies, jo alternatīvi darbināmu transportlīdzekļu pilsētu ielās un uz valsts ceļiem kļūs arvien vairāk.
Pie šāda secinājuma nonācām arī sadarbībā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL) kopīgi veiktajā pētījumā. Tajā 39% aptaujāto uzņēmumu norādīja, ka tieši ilgtermiņa redzējums par prioritārajām jomām un valsts iesaisti ir tas, ka tiek sagaidīts no lēmumu pieņēmējiem, lai nākotnē Latvija kļūtu ilgtspējīgāka.
Noslēgumā – par mūsu pašu izvēlēm ikdienā. Sekmīga pilsētplānošana un piemērota infrastruktūra ir atslēga jūtamai iedzīvotāju paradumu maiņai. Tomēr nenoliedzami jau tagad mums katram kā indivīdam ir jāpārskata savi ikdienas paradumi pārvietošanās jomā – kopā braukšana, sabiedriskais transports, velo, kad ir tam piemēroti apstākļi, pārvietošanās ar kājām. Vēl ne visur un ne vienmēr, tomēr iespējas optimizēt savu izvēli zaļajā virzienā ir katram.
* ESG pakalpojumu vadītāja, KPMG Latvijā
