Vai tuvākajā laikā Eiropai nāksies atturēties no “zaļā kursa”? 0
Beidzamajā laikā daudz runāts par Eiropas “zaļo kursu”, taču šobrīd var nākties šo tēmu pārskatīt, ņemot vērā aktuālos notikumus pasaulē. Tā bija viena no tēmām, par ko TV24 raidījumā “Nedēļa. Post Scriptum” runāja Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.
“Mēs, protams, varam runāt par “zaļu” Eiropu, bet, ja jums ir jāizvēlas, vai salt, vai iedarbināt ogļu staciju vai dedzināt Igaunijā iegūtu degslānekli, tad ir pilnīgi skaidrs, kur mēs esam,” saka R.Zīle.
Protams, pašlaik Eiropā šī doma skan citādāk, bet, piemēram, Vācijai un Itālijai ir ierobežotas iespējas ātri dabasgāzi aizvietot ar ko citu, ar videi draudzīgiem resursiem, tāpēc nav daudz variantu. Ir jāmeklē risinājumi, ko šajā jomā darīt tuvāko 3 gadu laikā.
Taču ir arī kāda cerīga ziņa par dabasgāzi, kas skar arī Latviju: “No Norvēģijas uz Poliju no 2023. gada vasaras sāks darboties Eiropas finansēts cauruļvads, kam ir 10 miljardu kubikmetru jauda, kas nāks uz Poliju. Būs arī savienojums ar Lietuvu. Tas nozīmē, ka arī no Polijas šī gāze var plūst līdz INčukalnam un tālāk arī mums ir savienojums ar Somiju un Norvēģiju.”
Raidījuma vadītāja norāda, ka līdz ar to droši vien tas nozīmē, ka mums ir svarīgi izturēt nākamo ziemu. R.Zīle piekrīt, piebilstot, ka arī aiznākamā ziema var būt grūta – būs jāmaina paeradumi. “Naftas produkti būs dārgi, nevarēsiet braukt tā, kā esat ieraduši, cenas vienkārši būs lielas. Nebūs tā, ka naftas nav. Nafta ir globāls produkts. Krievijai ir zināma tirgus daļa, un sarunas ar OPEC valstīm nenorit tik vienkārši, vismaz mēnesi viņi nepalielinās nekādas piegādes pasaulei, kas, protams, ietekmēs cenas uz augšu,” norāda deputāts.
Kopumā gan R.Zīle norāda, ka tas viss ir sīkums, salīdzinot ar to, ko šobrīd piedzīvo Ukraina: “Mums ir jārēķinās, ka mūsu dzīves līmenis pazemināsies, bet tas nav tas trakākais. Ja mēs salīdzinām ar to, kas notiek Ukrainā, tad par ko mēs vispār runājam?”
