Zigfrīds Dzedulis: Vēl viens mēģinājums piespiest iedzīvotājus deklarēties Rīgā 8
Rīgas pašvaldība no nākamā gada cels nekustamā īpašuma nodokli. Septiņas līdz astoņas reizes lielāks nodoklis būs jāmaksā par dzīvokļiem un dzīvojamiem namiem, kuros neviens nav deklarējis savu pastāvīgo dzīvesvietu. Nodokļa kāpums sevišķi varētu skart to Rīgas centra namu īpašniekus, kuriem piederošie nami nav sadalīti atsevišķos dzīvokļu īpašumos.
Pēc pašvaldības aplēsēm, galvaspilsētā esot ap 39 000 tukšu dzīvokļu un ap 6000 tukšu namu. Bet tādu izšķērdību ar dzīvojamo fondu pašvaldība, lūk, nevarot pieļaut.
Zinot, ka pēdējos gados dzīvokļu īres tirgus galvaspilsētā ir ienesīgs un plaukstošs, īpaši laikā, kad baņķieriem hipotekāro kredītu devējiem vēl nebija skaidrības, kā Saeimā izgrozīs Maksātnespējas likumu, ir ļoti jāšaubās, vai šie dzīvokļu un namu tūkstoši patiešām stāv tukši. Visticamāk, tie lielākoties ir izīrēti un apdzīvoti. Bet, lai izīrētājiem nebūtu jāmaksā valstij desmit procenti no īres ienākumiem, izīrēti ar nekur nereģistrētiem līgumiem vai tikai vienojoties mutiski. No šī skatpunkta veroties, nekustamā īpašuma nodokļa krasa paaugstināšana varētu paskubināt šajos it kā tukšajos dzīvokļos līdz gada beigām kādam deklarēt savu pastāvīgo dzīvesvietu. Īpašniekam, kam pieder vairāki izīrēti dzīvokļi, pašiem piedeklarēties visos nebūs iespējams. Šī iespēja būtu jāpiedāvā īrniekiem. Par pamatu deklarēšanai viņiem būs vajadzīgs zemesgrāmatā reģistrēts īres līgums. Bet tas savukārt nozīmētu, ka izīrētājiem būs jāsāk maksāt valstij minētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis no īres ienākumiem. Rīgas mikrorajonā par tukšu, ap 50 kvadrātmetru divistabu dzīvokli un tam piekrītošo 38 kvadrātmetru zemes domājamo daļu šogad bija jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis 56 eiro, bet nākamgad būs jāmaksā gandrīz 300 eiro. Izīrētājiem būs steigšus jālemj, kurš par šādu dzīvokli turpmāk maksās teju pieckārt lielāko nodokli. Un kas būs izdevīgāk – maksāt nodokli pašvaldībai vai 10 procentus no īres ienākumiem valstij.
Nekustamā īpašuma nodokļa krasas paaugstināšanas iemesls, šķiet, šoreiz nebūs vien gādība par īpašumu uzturēšanu, kas, protams, arī ir vajadzīga. Tas ir plāns, kā panākt Rīgā pastāvīgo dzīvesvietu deklarējušo skaita palielinājumu, kas pašvaldības budžetā tādējādi ienestu lielāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu. Krietni lielāku par aptuveni 24 miljoniem eiro, ko pašvaldība cer ieņemt no palielinātā nekustamā īpašuma nodokļa. Viens mēģinājums, ieviešot atšķirīgu maksu sabiedriskajā transportā Rīgā deklarētajiem un pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, šogad izgāzās. Finanšu ministrs Jānis Reirs toreiz kraso biļešu cenu pieaugumu Rīgas sabiedriskajā transportā nosauca par loģisku iznākumu pašvaldības ilgstošajai visatļautībai un dzīrēm par nodokļu maksātāju naudu. Šis varētu būt otrs mēģinājums aizpildīt briestošos caurumus Rīgas pašvaldības budžetā un turpināt dzīres.
