Vai tūļājamies ar revakcināciju? Francijā trešā deva senioriem, Lietuvā – ārstiem, Austrijā “Astra/Zeneca” vakcinētajiem 115
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Veselības ministrija (VM), ņemot iepriekšējā valdības sēdē izvirzīto uzdevumu, ir apkopojusi informāciju, kāda situācija ar revakcināciju ir citās Eiropas valstīs. Ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane vakar valdību informēja, ka izmantota Eiropas Slimību un profilakses centra, Eiropas Zāļu aģentūras informācija, kā arī zinātnisku publikāciju apkopojums par to, vai papildu devas došana bez zinātniska pamatojuma attaisno ieguvumu.
“Žurnālā “The Lancet” minēts risks, ka nepamatota trešās vakcīnas devas izmantošana varētu radīt nevēlamas reakcijas, kas varētu vēl vairāk pastiprināt sabiedrības bažas par vakcīnu drošību. Publikācijās ir ļoti uzsvērts, lai sasniegtu rezultātu no vakcinācijas, primāri sabiedrībā kopumā ir jābūt pabeigtam pirmajam vakcinācijas kursam,” teica Feldmane.
Ministrija, izvērtējot dažādu valstu pieredzi, noskaidrojusi, ka 16 valstis papildu devu rekomendē cilvēkiem ar izteiktu imūndeficītu, bet sešās valstīs vakcinējamo cilvēku loks ir plašāks. Piemēram, Austrijā un Vācijā, Francijā, Lietuvā ir pieņemts lēmums revakcinēt personas, kas vecākas par 65 gadiem.
Austrijā un Vācijā iesaka potēt ar trešo devu ilgstošu sociālās aprūpes iestāžu darbiniekus, kā arī šo iestāžu iemītniekus. Austrijā un Lietuvā tiek ieteikta papildu deva ārstniecības iestāžu darbiniekiem, Austrijā un Vācijā – personām, kuras ir saņēmušas vīrusa vektora vakcīnas (“Astra/Zeneca” un “Jenssen”).
Savukārt Ungārija ir vienīgā valsts, kas rekomendē revakcinēties visiem valsts iedzīvotājiem vecuma grupā virs 80 gadiem, kuriem no pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas ir pagājuši vismaz četri mēneši.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš vakar valdības sēdē izrādīja neapmierinātību, ka Veselības ministrija kavējas ar lēmuma pieņemšanu par revakcināciju plašākam cilvēku lokam, kā to izdarījušas pieminētās Eiropas Savienības valstis.
K. Kariņš: “Vai Veselības ministrija ir interesējusies, kā Vācija ir pieņēmusi šo lēmumu? Vācija ar 80 miljoniem iedzīvotāju, savu lielo Koha institūtu, gana spēcīgo veselības aprūpes sistēmu tiem cilvēkiem, kas pabeiguši vakcināciju ar “Astra/Zeneca” vakcīnu, dod trešo poti. Viņu iestādes iesaka valdībai pieņemt šādu lēmumu, bet mūsu iestādes to nedara.
Mēs esam nevis paši gatavi pieņemt lēmumu, bet visu laiku sekojam tām ārējām autoritātēm. Es nesaprotu, ko mēs gaidām? Vai mēs gaidām simtprocentīgus pierādījumus? Nav tādas lietas šajos kaujas apstākļos kā simtprocentīgu pierādījumu. Man negribas ticēt, ka Vācijas vai Francijas zinātnieku lēmumi kaut kādā veidā ir īpaši nekvalitatīvi, tāpat kā Lietuvas un Austrijas lēmumi. No vienas puses, tiek teikts, ka revakcinācija būs, bet, no otras puses, nevar skaidri pateikt, kad un kāda tā būs.”
Zavadska aicina būt prātīgiem
Savukārt Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska uzskata, ka Veselības ministrija nevietā mētājoties ar valstu piemēriem. Ministrijai savā prezentācijā vajadzējis parādīt precīzu tabulu, kas pilnībā atspoguļo to, ka lielākā daļa valstu tikai gatavojas dot trešo vakcīnas devu cilvēkiem no 65 gadu vecuma, bet tikai dažas valstis to jau dara.
“Tas ir zinātniski pamatots, jo cilvēkiem šajā vecumā ātrāk var samazināties imūnā aizsardzība. To mums parāda katru dienu klāt nākušie pētījumi par vakcīnu efektivitāti dažādās vecuma grupās no dažādām valstīm ar dažādu vakcinācijas aptveri un dažādām izmantotajām vakcīnām. Tā patlaban ir vienīgā pamatotā vecuma grupa, kuru mēs varam pieņemt, ka vakcīnu efektivitāte samazinās, tāpēc ir attaisnojama trešās devas došana vai vismaz rekomendēšana. Lielākā daļa Eiropas valstu to plāno sākt oktobrī, nevis jau to dara,” teica Zavadska. Viņa norādīja, ka Vācijas imunizācijas padome iebildusi pret Vācijas federālo zemju vadītāju lēmumu piedāvāt revakcināciju plašākam iedzīvotāju lokam.
Zavadska informēja, ka daudzas valstis ļoti rūpīgi apsverot iespēju revakcinēt tos cilvēkus, kas potējušies ar “Janssen” vakcīnu (kā zināms, ar to vakcinē vienu reizi). Arī šīs vakcīnas ražotājs esot nācis klajā ar saviem datiem un pamatojumu, kāpēc būtu nepieciešama otra deva, proti, ja cilvēki vēlas ilgstošu aizsardzību pret kovidu, tad revakcinācija būtu nepieciešama.
Tas, ka Vācijas Veselības ministrijas mājas lapā var izlasīt, ka pēc vakcinācijas ar “Astra/Zeneca” būtu nepieciešama trešā vakcīnas deva, noteikti nav balstīts zinātniskos datos, uzskata Zavadska. Nevienā valstī patlaban neesot datu, kas iezīmētu, ka medicīnas darbinieki, kuri kā pirmie saņēma vakcīnu, sāktu slimot vairāk un vairāk tiktu hospitalizēti.
Imunizācijas valsts padome 24. septembrī, visticamāk, pieņemšot lēmumu arī Latvijā rekomendēt trešo vakcīnas devu tiem cilvēkiem, kas sasnieguši 65 gadu vecumu un kuriem pēc pilna vakcinācijas kursa saņemšanas aizritējis pusgads.
No 15. septembra vakcīnas pret Covid-19 trešā deva Latvijā ir pieejama personām ar būtiski novājinātu imūnsistēmu.
Lūgs atļauju revakcinēt mediķus
Laikraksts “The Times” ir publicējis, ka Lielbritānijas mediķi un sociālās aprūpes darbinieki, kuri ir vecāki par 50 gadiem, ir pirmie, kuri ir saņēmuši trešo pretkovida poti. Nesen Apvienotajā Karalistē publicētie statistikas dati rāda, ka vairāk nekā 98% šīs vecuma grupas cilvēkiem pēc pilna vakcinācijas kursa saņemšanas ir antivielas, bet esot pazīmes, kas liecinot, ka tomēr antivielu līmenis krītas, tāpēc tiek rekomendēta revakcinācija.
Antivielu līmenis ir krities arī septiņdesmitgadīgajiem un astoņdesmitgadīgajiem cilvēkiem, tāpēc Apvienotā vakcinācijas un imunizācijas komiteja ir apstiprinājusi revakcināciju tiem vecākā gadagājuma cilvēkiem, kuriem kopš pilnas vakcinācijas pabeigšanas ir aizritējis pusgads.
Vispirms uz ģimenes ārstu vakcinācijas centriem tiekot aicināti septiņdesmitgadīgie un vecāki cilvēki, kā arī jaunākas personas ar hroniskām kaitēm. Vēlāk rudenī aicināšot visus no 50 līdz 70 gadiem.
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca gatavojot lūgumu Veselības ministrijai atļaut ar trešo devu potēt vismaz slimnīcas mediķus, kas vakcinējušies decembrī un janvārī.
“Ir ne viena vien zinātniska publikācija, kas būtu vērā ņemama un apliecinoša, ka trešā deva ir efektīva,” informēja profesore infektoloģe Ludmila Vīksna, kuras vadībā patlaban tiek veikts pētījums, lai noskaidrotu, tieši kuras ir tās iedzīvotāju grupas, kas pēc vakcinācijas nokļūst stacionāros.
