Vai tu zini savu “Bonus-Malus” klasi? 1
Atkārtošana zināšanu māte. Tāpēc ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) palīdzību vēlreiz skaidrojam jums galvenos jautājumus, kas attiecas uz “Bonus-Malus” klasi. Šomēnes par to ir īpaši svarīgi runāt, jo katru gadu 15. septembrī visu autoīpašnieku “Bonus-Malus” klase tiek pārskatīta.
Vēl tikai pirms dažiem gadiem daļai autoīpašnieku bija visai vāja izpratne par to, kas ir “Bonus-Malus” klase, kā to aprēķina un kā tā ietekmē OCTA cenu. Pateicoties LTAB un apdrošinātāju darbam, aktīvi informējot sabiedrību, zināšanas par šo jomu ir uzlabojušās. Tomēr vēl joprojām ir arī tādi autoīpašnieki, kuri samulst, uzzinot, ka kādam citam transportlīdzekļa īpašniekam “Bonus-Malus” klase ir labāka.
Kritēriji, pēc kuriem apdrošinātāji vērtē autoīpašnieka vēsturi, nosakot “Bonus-Malus” klasi, ir ceļu satiksmes negadījumu un apdrošināšanas dienu skaits. Aprēķinot “Bonus-Malus” klasi, autoīpašnieka vai autovadītāja braukšanas pieredze, auto marka, svars, krāsa vai dzinēja jauda netiek ņemti vērā, bet, aprēķinot OCTA cenu, apdrošinātāji var vērtēt šādus un vēl citus riska parametrus. Tātad svarīgākais nosacījums, kāpēc autoīpašniekam ir svarīga “Bonus-Malus” klase, – tas ir viens no galvenajiem parametriem OCTA cenas noteikšanā. Atkarībā no “Bonus-Malus” klases apdrošinātājs var piešķirt atlaidi vai piemērot piemaksu OCTA polisei. Daudziem var rasties jautājums, kas notiek gadījumos, ja vienam īpašniekam pieder vairāki vienas kategorijas transportlīdzekļi. Ja īpašumā ir vairāki vienas kategorijas transportlīdzekļi, tad visiem spēkratiem tiek piemērota viena un tā pati “Bonus-Malus” klase. Savukārt, ja ar vienu no transportlīdzekļiem tiks izraisīts ceļu satiksmes negadījums, tas ietekmēs visu šīs kategorijas transportlīdzekļu “Bonus-Malus” klasi. Par katru gada laikā izraisīto ceļu satiksmes negadījumu, kurā tiek pieņemts lēmums par atlīdzības izmaksu cietušajai personai, transportlīdzekļa īpašnieks zaudē pirms tam aprēķināto “Bonus-Malus” klasi pēc šāda sadalījuma:
* par vienu negadījumu klase var samazināties par 30%;
* par diviem negadījumiem – par 50%;
* par trim negadījumiem – par 80%;
par četriem un vairāk ceļu satiksmes negadījumiem apdrošinātais automātiski nokļūst pirmajā, visaugstākajā riska klasē.
“Bonus-Malus” klase netiek pārmantota no iepriekšējā transportlīdzekļa īpašnieka vai transportlīdzekļa turētāja. Bet, piemēram, ja vieglais transportlīdzeklis tiek nomainīts pret citas kategorijas auto, piemēram, kravas, tad mainīsies arī “Bonus-Malus” klase.
Tātad vēlreiz par “Bonus-Malus” klases iedalījumiem. Pavisam ir 17 “Bonus-Malus” klases:
1. – 5. “Bonus-Malus” klasē tiek ierindoti transportlīdzekļa īpašnieki ar paaugstinātu riska pakāpi.
6. “Bonus-Malus” klasē jeb sākuma klasē tiek ierindoti transportlīdzekļi, kuru īpašniekiem vēl nav izveidojusies apdrošināšanas vēsture, piemēram, ja persona uz sava vārda pirmo reizi reģistrē transportlīdzekli vai reģistrē citas, atšķirīgas no esošās, kategorijas transportlīdzekli.
6. – 17. “Bonus-Malus” klasē tiek ierindoti transportlīdzekļa īpašnieki ar zemu riska pakāpi.
Kāda ir universāla recepte, lai maksimāli ātri paaugstinātu savu “Bonus-Malus” klasi? Pērc OCTA polisi vismaz deviņiem mēnešiem, brauc bez avārijām un pakāpies uz nākamo klasi. Augstāko – 17. – “Bonus-Malus” klasi autoīpašnieks var iegūt, ja OCTA iegādāta 11 gadu garumā pēc kārtas un nav bijis autoavāriju ar apdrošināšanas gadījuma iestāšanos.
Galvenais nosacījums visos ar ceļu satiksmi saistītos jautājumos ir viens – brauciet atbildīgi, ievērojiet noteikumus un esiet pieklājīgi pret citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, tad arī jūsu “Bonus-Malus” klase būs augstāka!
Uzziņa
Kā ik gadu, arī šogad 15. septembrī tika veikta OCTA apdrošināšanas risku izvērtēšanas sistēmas “Bonus-Malus” risku klašu pārrēķināšana. Pēc Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (turpmāk – LTAB) datiem, “Bonus-Malus” klase šogad palielinājusies vairāk nekā 350 tūkstošiem autoīpašnieku.
“Kopumā augstākajās “Bonus-Malus” (7. – 17.) klasēs, kurām var tikt piemērota OCTA atlaide, šobrīd ir 884 347 autoīpašnieki, savukārt zemākajās (1. – 5.) – 24 810 transportlīdzekļu īpašnieki,” stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics. “Ja šīgada “Bonus-Malus” klašu pārrēķina datus salīdzinām ar pērno gadu, tad redzam, ka neapzinīgo autoīpašnieku skaits ar zemākajām “Bonus-Malus” klasēm samazinās. Pērn to īpatsvars pret kopējo transportlīdzekļu īpašnieku skaitu bija 2%, bet šogad – 1,87%. Tiesa, jāatzīmē, ka sarucis arī augstāko “Bonus-Malus” klasēs ietilpstošo autoīpašnieku īpatsvars – šogad tie ir 66% pret pērngada 68%. Attiecīgi par nedaudz vairāk nekā 2% pieaudzis sākotnējā – sestajā – “Bonus-Malus” klasē ierindoto transportlīdzekļu īpašnieku īpatsvars. Priecē, ka par gandrīz desmit tūkstošiem pieaudzis autoīpašnieku skaits augstākajā (17.) “Bonus-Malus” klasē – 93 318 šogad pret 83 863 pagājušajā gadā. Samērā zems saglabājies arī zemākajā (1.) klasē ietilpstošo transportlīdzekļu īpašnieku skaits. Pērn tādi bija 162, bet šogad – 163. Šogad pēc veiktā pārrēķina “Bonus-Malus” klase nav mainījusies 755 331 autoīpašniekam.
Ja vērtējam vidējo “Bonus-Malus” klasi, tad varam secināt, ka fiziskajām personām tradicionāli ir augstāka nekā juridiskajām. Šogad vidējā “Bonus-Malus” klase fiziskajām personām ir 9,48, bet juridiskajām – 8,46. Tāpat, salīdzinot vidējo klasi pa “Bonus-Malus” grupām, varam secināt, ka vieglo transportlīdzekļu īpašnieku klase ir vidēji augstāka nekā citu grupu vidējā klase.”
