Neatbilstošie plāni grauj pensiju apmēru 3
No katras darba algas pirms nodokļiem 14% novirza pensiju 1. līmenim. Savukārt 6% nonāk pensiju 2. līmenī un šo naudu tālāk apsaimnieko līdzekļu pārvaldnieks kādā no ieguldījumu plāniem.
Un lielākā daļa – 77% iedzīvotāju – savas vecumdienas plāno nodrošināt tieši ar pensiju 1. un 2. līmeņa uzkrāto un neveido citus uzkrājumus. Visus, kuri no jauna pievienojas pensiju 2. līmenim, līdz 2021. gadā automātiski ierotēja konservatīvajos plānos, un tikai no 2022. gada – aktīvajos plānos ar 50% līdzekļu ieguldījumu akcijās, bet no 2023. gadā – plānos ar 100% ieguldījumu akcijās.
Kā skaidrots portālā, tieši tāpēc liela daļa cilvēku krāj pensiju neatbilstošajā plānā, jo tieši jaunākiem dalībniekiem (līdz aptuveni 45 gadiem) piemērotāks būtu 100% akciju plāni, bet daudzi nav izmantojuši iespēju pāriet uz agresīvāku investīciju stratēģiju, līdz ar to liedzot sev iespēju ilgtermiņā gūt lielāku atdevi un uzkrājuma pieaugumu.
Piemēram, ja iedzīvotājs no 30 gadu vecuma līdz pensijas vecumam uzkrājumu veidoja konservatīvā plānā, kas neiegulda uzņēmumu akcijās, var izveidoties pat divas reizes mazāks uzkrājums, nekā tas būtu, ja tiktu izvēlēts 100% akciju plāns. Arī vecuma pensijas daļa no pensiju 2. līmeņa šādam iedzīvotājam būs divreiz mazāka, nekā izvēloties piemērotu ieguldījumu plānu.
Pēc Finanšu nozares asociācijas aplēsēm aptuveni 40% iedzīvotāju šobrīd atrodas vecumam neatbilstošā ieguldījumu plānā. Latvijas Bankas ieskatā – tādu ir pat vēl vairāk. Visbiežāk nepiemērotie uzkrājumu plāni ir cilvēkiem vecumā no 35 līdz 45 gadiem.
