Vai tu izproti pensiju 2. līmeni? Lielai daļai tas izvēlēts nepareizi, kas krietni mazina cerības uz jaukām vecumdienām 3
Vairākums mūsu valsts iedzīvotāju paļaujas uz pensiju 1. un 2. līmeni un papildus vecumdienām nekrāj. Turklāt līdz šim pensiju fondu atdevi ierobežoja konservatīvā valsts politika un arī pašu 2. līmeņa pensiju dalībnieku lēmumi vai drīzāk – neizlēmīgums un vienaldzība. Pēc Finanšu nozares asociācijas aplēsēm aptuveni 40% iedzīvotāju šobrīd izvēlējušies vecumam neatbilstošu ieguldījumu plānu. Latvijas Bankas ieskatā – tādu ir pat vēl vairāk, par šo tematu plašāki raksta portāls lsm.lv.
Pensiju 2. līmeņa ienesīgums Latvijā ir ļoti zems. Runājot par vēlamo kapitāla pieaugumu, tas būtu jāsamēro ar attiecināmām citu valstu pensiju sistēmām un būtu jāvirzās uz vidējo akciju tirgus ienesīgumu, kas ir apmēram 7%–8%, raksta portāls.
Piemēram, Zviedrija 2000. gadā ieviesa būtiskas pensiju sistēmas reformas, publisko pensiju sistēmā ieviešot individualizēto uzkrājumu daļu. Zviedrijā ir valsts pārvaldīts 2. līmeņa pensiju fonds. No 2000. līdz 2023. gadam Zviedrijā valsts pārvaldītajā 2. līmeņa pensiju fondā, kur tiek novirzīti 2,5 % no personas atalgojuma, vidējais gada kapitāla pieaugums ir 10,4 %.
Savukārt kaimiņvalstīs, Lietuvā un Igaunijā tieši zemās kapitāla atdeves dēļ valdības pieņēma lēmumu būtiski pārskatīt pensiju 2. līmeņa sistēmu darbību, ļaujot katram pašam lemt par dalību tajā.
Protams, visi pensiju ieguldījumu plāni ir pakļauti norisēm finanšu tirgū, ienesīgumu ietekmē ne tikai pārvaldnieka darbības, bet arī dažādi globālie un makroekonomiskie notikumi, piemēram, Eiropas Centrālās bankas lēmumi par procentu likmēm, inflācija, valūtu svārstības, politiskas norises u. c.
Straujās inflācijas periodā pēc 2021. gada centrālās bankas ļoti strauji cēla procentu likmes, un tas konservatīvo ieguldījumu plānu dalībniekiem radīja ievērojamus vērtspapīru pārvērtēšanas zaudējumus, jo, augot procentu likmēm, krasi samazinājās šo vērtspapīru tirgus vērtība.
Zema riska fondiem akciju īpatsvars ir līdz 30%, un pārējie 70% ir investēti parāda vērtspapīros jeb obligācijās. Vidēja riska fondiem akciju īpatsvars ir no 30% līdz 70%, atlikušo daļu veido parāda vērstpapīri. Augsta riska fondiem no 70% līdz visiem 100% var būt investēti akciju tirgos.
Bet Latvijā līdz 2007. gadam aktīvajiem plāniem bija pieļauts ieguldīt akcijās tikai līdz 30% no līdzekļiem, līdz 2018. gadam – līdz 50%, līdz 2021. gadam – līdz 75%, un tikai pirms trīs gadiem izmaiņas likumā ļāva veidot ieguldījumu plānus ar investīcijām akciju tirgos līdz 100%.
Kad 2001. gadā veidoja Latvijas valsts fondēto sistēmu, obligācijas bija drošāks, lai gan mazāk ienesīgs ieguldījumu veids, un, iespējams, konservatīvā valsts politika tobrīd bija pareiza, bet ar laiku tā sevi vairs neattaisnoja, ierobežojot pensiju pārvaldnieku iespējas gūt labāku rezultātu, tā raksta portāls.
Latvijā aizvien 18% no 2. pensiju līmeņa līdzekļiem ir investēti zema riska pensiju fondos, kam vēsturiski ir bijis zems un pat negatīvs ienesīgums. Igaunijā tie ir tikai 2%, bet Lietuvā – 4% no visiem pensiju otrā līmeņa līdzekļiem.
