Pagājuši seši gadi, bet taustāmu rezultātu pagaidām nav. Vai trīs jūras savienosies? 7
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā nedēļā Polijas galvaspilsētā Varšavā notika jau sestā “Trīs jūru iniciatīvas” konference un konferences dalībnieku vidū bija jūtams pieprasījums, ka šai jau sešus gadus vecajai iniciatīvai beidzot vajadzētu parādīt kādus taustāmus rezultātus. Vai izdosies?
“Trīs jūru iniciatīva” ir 2015. gadā dzimusi sākotnēji politiska, bet vēlāk galvenokārt ekonomiska satura iniciatīva par Centrālās un Austrumeiropas dzīves līmeņa uzlabošanu caur infrastruktūras pilnveidošanu. Ar trijām jūrām domātas Baltijas, Melnā un Adrijas jūra.
Iniciatīvas pamatā ir objektīvi fakti – viena un tā paša attāluma pārvarēšana Centrālajā un Austrumeiropā vidēji prasa divas līdz četras reizes vairāk laika nekā Rietumeiropā un visa šī reģiona infrastruktūra galvenokārt ir vērsta Austrumu–Rietumu virzienā, kurp līdz šim vedušas arī galvenās tirdzniecības trases.
Tieši sliktā infrastruktūra – ceļi, dzelzceļi, enerģijas tīkli, gāzes un naftas vadi, digitālie savienojumi – tiek vainota pie tā, ka šis reģions, kurā dzīvo ceturtā daļa Eiropas Savienības iedzīvotāju, ir vidēji divreiz nabagāks par Rietumeiropu. Katrā ziņā pēdējos piecos gados pirms Covid-19 krīzes Centrālās un Austrumeiropas vidējā iekšzemes kopprodukta izaugsme bija tikai 3% gadā – tas ir nepietiekami, lai saprātīgos termiņos panāktu Rietumeiropas vidējo dzīves līmeni.
Saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda datiem, lai reģiona valstis pašas pārvarētu atpalicību infrastruktūras ziņā, būtu ilgstošā laika periodā, apmēram līdz gadsimta vidum, jāiegulda trīs līdz astoņi procenti no katras valsts iekšzemes kopprodukta, kas ir ļoti daudz.
Iniciatīva, kas idejas līmenī ir pilnīgi pamatota, šobrīd buksē – pagājuši seši gadi, bet taustāmu rezultātu pagaidām nav. Ir dažādā kvalitātē sagatavoti vairāki desmiti dažādu projektu. No tiem pazīstamākie ir Melnās jūras – Baltijas jūras gāzesvads, tas ļautu Melnās jūras piekrastē Rumānijas teritorijā atrasto dabasgāzi transportēt uz Baltijas jūras reģionu, un “Via Carpatia” lielceļš, kas savienotu Klaipēdu Lietuvā ar Tesalonikiem Grieķijā, vijoties cauri gandrīz visām reģiona valstīm.
Bremzē nauda un politika
Vienkārši izsakoties, iniciatīvu kavē nauda un politika. Saskaņā ar sākotnējo ieceri “Trīs jūru iniciatīvas” investīciju fondā bija jāsavāc trīs līdz pieci miljardi eiro, ar kuru palīdzību tiktu finansēti 9% no projektu izmaksām, pārējo naudu piesaistot no Eiropas Bankas, Eiropas Rekonstrukciju un attīstības bankas, ES struktūrfondiem un privātajiem investoriem.
Bija paredzēts, ka 51% līdzekļu līdz 2030. gadam tiks ieguldīti transporta infrastruktūrā, 32% – enerģētikas projektos, bet 17% – digitālās savienojamības projektos. Paredzamās visu reģiona infrastruktūras projektu izmaksas – 530 miljardi eiro. Šobrīd fondā reāli savākti 1,2 miljardi eiro, ASV solījušas vienu miljardu, no kura gan pagaidām iemaksāti 300 miljoni dolāru. Tiek uzskatīts, ka Eiropas Savienība varētu finansēt pusi no 48 prioritārajiem projektiem. Īsi sakot – sekmīga iniciatīvas virzība uz priekšu ir atkarīga no ārēja finansējuma piesaistes.
Naudas trūkumu papildina politika
Tas, ka reģionā ietekmīgā Krievija ir klajš šī projekta pretinieks un uzskata, ka ar tā palīdzību Centrālajā un Austrumeiropas reģionā tiek veidots pret Krieviju vērsts “sanitārais kordons”, nevarētu būt pārsteigums – galu galā šobrīd Krievija kontrolē 40% no ES gāzes tirgus un tai konkurenti no Austrumeiropas nav vajadzīgi.
Sarežģītāk ir ar noskaņojumu Briselē, Berlīnē un Parīzē – pieklājīgi izsakoties, šajās pilsētās “uzmanīgi vēro”, kas notiek, taču klaju atbalstu nepauž. Vai nu tāpēc, ka baidās no Centrālās un Austrumeiropas pārliekas politiskās neatkarības, jo jau pašlaik Polijas un Ungārijas nostāja virknē jautājumu rada Eiropas vienotības problēmas. Vai arī tāpēc, ka ar gāzesvada “Nord Stream-2” pabeigšanu Vācijas intereses vismaz enerģētikas jautājumos ir satuvinājušās ar Krievijas interesēm.
Cerība nākotnei
Tomēr viss nav zudis. Analītiķi uzskata, ka ASV “Trīs jūru iniciatīvā” saskata tiešu pretargumentu jau minētajam “Nord Stream-2”. “Ja Krievija cer ar “Nord Stream-2” padarīt mūsu Eiropas sabiedrotos par saviem ķīlniekiem, tad “Trīs jūru iniciatīva” meklē veidu, kā mazināt šo ļaundabīgo ietekmi,” tā šajā sakarā izteicies ASV Kongresa Pārstāvju palātas kongresmenis Ādams Kincingers.
Nav izslēgts, ka ASV varētu izmantot šo iniciatīvu, gan lai izrādītu pretestību Krievijas ietekmei reģionā, gan arī lai atjaunotu savu iedragāto autoritāti pēc atkāpšanās no Afganistānas. Tieši tāpat – Ķīna izrādot interesi par nostiprināšanos reģionā, kas varētu veicināt arī citu valstu aktivitātes pieaugumu.
Visbeidzot, kā sarunā ar “Latvijas Avīzi” teica Polijas Ārlietu ministrijas Ekonomiskās sadarbības departamenta vadītāja vietnieks Pāvels Kotovskis, pat neskatoties uz to, ka vēl nav neviena apstiprināta “Trīs jūru iniciatīvas” projekta, reģiona valstis jau tagad, būvējot ceļus un citus infrastruktūras objektus, ņem vērā plānotos iniciatīvas projektus.
“Trīs jūru iniciatīvai” ir potenciāls apvienot Centrālās un Austrumeiropas valstis, radot tām kopīgas ekonomiskās un politiskās intereses. Vai tas īstenosies – pagaidām nav skaidrs, taču tiek solīts, ka pirmie praktiskie projekti tiks apstiprināti nākamajā konferencē, kas notiks Rīgā 2022. gada vasarā.
