Vai tradicionālos kalendārus aizstās viedierīču plānotāji? Cik daudzi Latvijā vēl lieto sienas vai galda kalendārus? 0
Vārda dienas, valsts svētku un atceres dienas, mēness fāzes, praktiski padomi un lieliskā iespēja pāršķirt jaunu lapu – iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas lietot drukātus kalendārus, ir dažādi. Vairāk nekā puse jeb 57% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka arī mūsdienu tehnoloģiju laikmetā drukāts kalendārs savu aktualitāti nezaudēs, jo tas pilda praktisku funkciju, liecina mazumtirdzniecības franšīzes tīkla “Narvesen” veiktā aptauja*.
Saskaņā ar aptaujas datiem četrās no piecām Latvijas mājsaimniecībām jeb 79% iedzīvotāju mājās pie sienas vai uz galda ir kalendārs. Īpaši iecienīti ir sienas kalendāri – tos izvēlas 83% aptaujāto. Vienlīdz aktīvi kalendārus lieto gan vīrieši, gan sievietes.
Mazliet retāk sienas vai galda kalendārus izmanto jaunieši 18-29 gadu vecumā, taču tieši šajā vecuma grupā tiek pievērsta vislielākā uzmanība kalendāra dizainam – tas ir galvenais kalendāra izvēles kritērijs 59% respondentu šajā vecuma grupā.
Svarīgs kalendāra dizains un atzīmētas vārda dienas
Pērn pirktātais bija “Latvijas Avīzes” kalendārs ar dabas skatiem.
“Iegādājoties kalendāru, cilvēki rūpīgi pārdomā savu izvēli, jo kalendārs būs acu priekšā 365 dienas. Pērn pirktātais bija “Latvijas Avīzes” kalendārs ar dabas skatiem. Nemainīgi populārākie kalendāri ir ar kaķu tematiku, zirgiem un ziediem.
Kalendāri ar dzīvniekiem ir pieejami īpaši plašā klāstā un katru gadu ir ļoti pieprasīti. Kopumā šogad pieprasījums pēc kalendāriem audzis par teju 20% un sagaidāms, ka tuvojoties svētkiem interese tikai palielināsies,” stāsta “Narvesen Baltija” Mārketinga daļas vadītāja Ilze Dumceva.
Kalendāra noformējums ir vissvarīgākais arī sabiedrībai kopumā – gandrīz puse jeb 47% respondentu norāda, ka tas ir galvenais izvēles kritērijs. Vismazāko nozīmi kalendāra noformējumam piešķir iedzīvotāji virs 60 gadu vecuma – tikai 32% aptaujāto izvēlas kalendāru pēc vizuāliem kritērijiem, lielāku nozīmi piešķirot tā saturam.
Otrs būtiskākais faktors, izvēloties kalendāru, ir tas, vai kalendārā atzīmētas vārda dienas (41%), kam seko Latvijas svētku un atceres dienas (35%), kā arī praktiski dārzkopības, kulinārijas, veselības veicināšanas, skaistumkopšanas un citi padomi (11%).
Populāra dāvana gada izskaņā
Lielākoties (44%) Latvijas iedzīvotāji kalendārus iegādājas ieraduma pēc vai aiz cieņas pret tradīciju, jo mājās vienmēr ir bijis kalendārs. Vīrieši, izrādās, ir konservatīvāki un vairāk seko tradīcijām: 51% vīriešu pretstatā 37% sieviešu atzīst, ka kalendāru iegādājas aiz ieraduma.
Vēl 27% aptaujāto ir svarīgi sekot līdzi vārda un valsts svētku dienām (27%). Bet 20% atzīst, ka kalendāru neiegādājas paši, taču saņem dāvanā. 61% aptaujas dalībnieku arī paši ir kādam dāvinājuši kalendāru, un īpaši populāra dāvana tā ir Vidzemē (70%), krietni apsteidzot citus novadus.
“Šogad salīdzinājumā ar periodu pērn pieprasījums pēc kalendāriem audzis par teju 20%. Kalendārs ir lieliska Jaunā gada dāvana, īpaši tad, ja zināt saņēmēja gaumi un to, kas viņam kalendārā šķiet vissvarīgākais. Labs kalendārs jau vēsturiski ir bijis ne tikai datumu virknējums, bet īsta padomu krātuve,” atgādina Ilze Dumceva.
Vairāk nekā puse Latvijas sabiedrības ir pārliecināti – digitālās tehnoloģijas kārtīgu drukātu kalendāru neapdraud, jo kalendārs pilda praktisku funkciju. Vēl trešā daļa uzsver, ka kalendārs ir nezūdoša vērtība un sava veida latviskā identitāte – tikai dažas valstis pasaulē var lepoties ar vārda dienu kalendāru.
Bet 12% ir pārliecināti, ka ar laiku drukāti kalendāri tomēr izzudīs un tos pilnībā aizstās plānotāji viedierīcēs; tehnoloģiju triumfam visbiežāk tic jaunieši 18-29 gadu vecumā (18%).
* “Narvesen” aptauja veikta sadarbībā ar datu ieguves un apstrādes kompāniju Norstat 2019. gada novembrī, aptaujājot 1009 Latvijas iedzīvotājus 18-74 gadu vecumā.
