Foto – Atis Jansons

Vai tilts var sabrukt? 0

Slikti izskatās mūsu tilti. Sevišķi tad, ja ne tikai tiem braucam pāri, bet apstājamies un palienam apakšā. Izdrupis betons, kailas, aprūsējušas armatūras… Sabruks?

Reklāma
Reklāma
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
7 brīnumēdieni! Pārtikas produkti, kuru regulāra iekļaušana ēdienkartē kavē ādas novecošanos
Lasīt citas ziņas

Kā stāsta “LVC” pārstāvis V. Šķēle, pašreiz tiltu nestspējas un vēl atlikušā kalpošanas laika noteikšanai nav vienotas metodoloģijas, tāpēc speciālisti to veic, pamatojoties uz tiltu konstrukciju tehniskā stāvokļa vizuālu novērtējumu un savu pieredzi. Vērtējumi mēdz atšķirties. Objektīvu atbildi var dot vienīgi tilta siju eksperimentāla pārbaude.

Tādēļ jūlijā notika vecā tilta pār Mazo Juglu siju slogošanas pārbaude uz autoceļa Juglas papīrfabrikas ciemats–Upesciems (P2). No visiem tiltiem Latvijā gandrīz trešdaļa ir būvēta pēc tādas pašas tehnoloģijas kā šis tilts pār Mazo Juglu – tie ir stīgbetona tipa tilti. Šādu tiltu vecums sasniedz jau 50 gadus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Autoceļā P2 pašreiz notiekošā tilta pārbūve bija lieliska iespēja veikt šādu pārbaudi, izmantojot jau demontētā tilta sijas. Vecais tilts tur ir nojaukts, un satiksme turpinās pa pagaidu tiltu.

Kā notiek pārbaude? Pārbaudei izvēlētas trīs sijas – viena malējā, visvairāk bojātā, un divas sijas no tilta vidusdaļas. Pārbaudei paredzētā sija tiek novietota iepriekš sagatavotā stendā. Pakāpeniski cita pēc citas uz sijas tiek krautas trīs tonnas smagas betona plātnes. Kad sloga smagums sasniedz 14 tonnas, ar skaļu troksni izvēlētā malējā sija lūst.

Kā liecināja veiktā pārbaude, šāda tipa jeb stīgbetona tiltu malējām sijām ir daudz lielāka bojājuma pakāpe nekā sijām no tilta vidusdaļas. Tas ir izskaidrojams ar to, ka tilta malās zem gājēju ietvēm, pirms 50 gadiem tiltus būvējot, netika veikta seguma hidroizolācija.

Šo pārbaudi pēc VAS “Latvijas valsts ceļi” pasūtījuma veica SIA “Inženierbūve”, un tās detalizēti rezultāti būs zināmi septembrī. Taču jau šobrīd skaidrs, ka pat vājākā sija viena, turklāt slogota koncentrēti, kā ikdienas ekspluatācijā nenotiek, spēj izturēt visai lielu slodzi. Tiltu sabrukšanas “epidēmija” tuvākajā laikā nav gaidāma. Taču – laikazobs turpina grauzt un, profilaktiskus remontus atliekot, bīstamība var strauji palielināties. Arī dārgāki tie kļūs nevis aritmētiskā, bet daudz straujākā progresijā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.