Krievija brīdinājusi, ka uzskatīs jebkuru ballistisko raķeti, kas palaista uz tās teritoriju, par kodoluzbrukumu 11
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc sešiem mēnešiem beidzas termiņš jaunajam Stratēģisko bruņojumu ierobežošanas līgumam (START), ko ASV prezidents Donalds Tramps uzskata par “vienu no vairākiem sliktiem līgumiem”, ko savulaik parakstījis viņa priekšgājējs Baraks Obama.
Kodolkarā nevar uzvarēt, un to nekad nedrīkst izraisīt
Paziņojumā, kas laika ziņā sakrīt ar 75. gadskārtu kopš atombumbu nomešanas uz Japānas pilsētām Hirosimas un Nagasaki, viņi aicina aktivizēt pūliņus START līguma atjaunošanā. Itālijas bijušais vēstnieks NATO Stefano Stefanini, kurš ir viens no paziņojuma parakstītājiem, brīdina par kodolbruņošanās eskalācijas risku, kas ir jo bīstamāks bez bremzēm, kas turēja kodolieročus šahtās pēc Otrā pasaules kara.
Analītiķi atgādina, ka kopš 1945. gada ASV, Padomju Savienība un vēl vismaz sešas valstis veikušas vairāk nekā 2000 kodolizmēģinājumu, kas nodarījuši milzīgu kaitējumu videi un iedragājuši miljoniem cilvēku veselību. Vakar apritēja 75. gadskārta, kopš otro un, cerams, pēdējo reizi kodolierocis tika lietots pret citu valsti, atzīmē aģentūra “Reuters”.
“Valstu nacionālo interešu sadursmes, nepietiekams politiskais dialogs, izirstošas bruņojuma kontroles struktūras, modernizētas ieroču sistēmas un jaunie kiberieroči ir destabilizējuši savulaik pastāvējušo līdzsvaru un palielinājuši kodolsadursmes risku,” teikts paziņojumā.
Paziņojumu stratēģiskās stabilitātes veicināšanai un kodolapdraudējuma mazināšanai eiroatlantiskajā reģionā parakstījuši 47 politiķi un drošības eksperti no 16 valstīm, mudinot ASV un Krieviju saglabāt un pagarināt START līgumu.
Kodolieroči bijuši kā baismīgi sargsuņi, kas, no vienas puses, palīdzējuši saglabāt mieru, bet, no otras, draudējuši cilvēcei ar abpusēji nolemtu iznīcību, un ar kuriem cilvēcei būs jāiemācās sadzīvot, atzīmē laikraksts “The Washington Post”.
Krievija paplašina kodoldoktrīnu
Krievijas Aizsardzības ministrijas oficiozs laikraksts “Krasnaja zvezda” augusta sākumā paziņojis, ka Krievija uzskatīs jebkuru ballistisko raķeti, kas palaista uz tās teritoriju, par kodoluzbrukumu, kas jāatvaira ar kodolprettriecienu, vēsta aģentūra “The Associated Press”.
Raksts avīzē “Krasnaja zvezda” seko plašākai publikācijai jūnijā par Krievijas kodolatturēšanas politiku, kas paredz kodolieroču lietošanu, atbildot uz varbūtēju triecienu ar parasto bruņojumu pret valstij kritiskiem civilās un militārās infrastruktūras objektiem, ja ir apdraudēta pati valsts pastāvēšana.
Krievijas armijas ģenerālštāba virsnieki atzīmē, ka nebūs iespējams noteikt, vai ballistiskā raķete, kas tuvojas, ir aprīkota ar kodollādiņu vai parasto kaujas galviņu, tāpēc tas tiks uzskatīts par kodoluzbrukumu.
“Informācija par raķešu uzbrukumu tiks automātiski paziņota Krievijas militārajai un politiskajai vadībai, kas noteiks kodolspēku atbildes rīcības apjomu atkarībā no situācijas izmaiņām,” vēsta laikraksts “Krasnaja zvezda”.
Pirmo reizi Krievijas kodoldoktrīnā atzīmēts, ka Krievija varētu lietot savu kodolarsenālu, ja tā saņem “ticamu informāciju” par ballistisko raķešu palaišanu uz Krievijas vai tās sabiedroto teritoriju, kā arī gadījumā, ja “ienaidnieks apdraud Krievijas Federācijas kritiski svarīgus militāros mērķus un civilos objektus, kuru iznīcināšana varētu novest pie nespējas veikt atbildes kodoltriecienu”.
Starptautisko politiķu un ekspertu grupas paziņojumā uzsvērts, ka stratēģisko stabilitāti nav iespējams panākt bez iesaistīšanās dialogā, lai panāktu savstarpēju saprašanos. Modernā bruņojuma laikmetā pieaugot spriedzei starp NATO un Krieviju, jebkura cilvēka vai tehnikas izraisīta kļūme var draudēt ar kodolkatastrofu.
Kodolvalstu vadītājiem ir īpaša atbildība kodolapdraudējuma mazināšanā un stratēģiskās stabilitātes veicināšanā. Atbalstot principu, ka kodolkarā nevar uzvarēt un to nekad nedrīkst izraisīt, pasaules līderi apliecinātu savu atbildību un apņēmību strādāt kopā, lai nepieļautu kodolkatastrofu.