Vai «tiki-taka» paliks futbola tronī? 0

Sešpadsmit pretendenti, viens tituls. Turpmākās trīs nedēļas aizritēs Eiropas futbola čempionāta finālturnīra zīmē. Atklāšanas spēlē piektdien Polijas galvaspilsētā Varšavā laukuma saimnieki tiksies ar grieķiem, bet jaunie Eiropas čempioni tiks kronēti 1. jūlijā Ukrainas galvaspilsētā Kijevā.


Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
Bez vainas vainīgs? Mirklī, kad trīs bērnu tēva Artūra kontā ienāca 200 eiro, viņš kļuva par bīstamu krāpnieku! 44
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
“Latvija ir iegājusi Nāves spirālē! Ar čurainu lupatu jāpatriec!” Hermanis par politiķiem, kuri valsti ved uz “kapiem”
Lasīt citas ziņas

Eiropas 14. čempionāts būs pirmais, kas sarīkots Austrumeiropā. Spēles katrā valstī notiks četrās pilsētās: Polijā – Varšavā, Gdaņskā, Poznaņā un Vroclavā, kur uzcelti jauni stadioni, Ukrainā – Kijevā, Harkovā, Doņeckā un Ļvovā. Pirmajās divās pilsētās rekonstruēti pagājušā gadsimta 30. gados uzbūvētie stadioni, bet Doņeckā un Ļvovā tapušas jaunas būves.

UEFA pirmā ģenerālsekretāra Henrija Delanē vārdā nosauktā balva, ko pasniedz Eiropas čempionāta uzvarētājiem, pašreiz glabājas Spānijas izlases mītnē. Arī uz šo turnīru spāņi, kuri pirms diviem gadiem izcīnīja Pasaules kausu, ieradušies kā galvenie favorīti. Līdz šim gan nevienai komandai nav izdevies plūkt Eiropas laurus divos čempionātos pēc kārtas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Izspēles sistēma nemainīga – 16 komandas sadalītas četrās grupās, pēc apļa turnīra divas labākās iekļūs ceturtdaļfinālā, kur A grupas uzvarētāji tiksies ar otro komandu B grupā, un otrādi. Tāpat būs C un D grupā. Pārējām astoņām komandām čempionāts būs beidzies.

Šis būs pēdējais finālturnīrs ar 16 komandām. Sākot ar 2016. gadu, lielajā Eiropas futbola forumā piedalīsies 24 komandas, un tā būs iespēja visām vidusmēra izlasēm, arī Latvijas, kas šoreiz kvalifikācijas grupā palika ceturtajā vietā.

Šajās dienās komandas ierodas čempionāta mājvietās. Katrai sava stratēģija. Angļi dzīvos Krakovā, bet uz grupas spēlēm Doņeckā un Kijevā gatavi doties ar lidmašīnu. Tikai trīs no 16 komandām – Ukrainas, Francijas un Zviedrijas izlases – turnīra laikā uzturēsies Ukrainā, pārējās mitīs Polijā.

 

A grupa

Polija (FIFA rangā 65. vieta), Krievija (11. v.), Grieķija (14. v.), Čehija (26. v.).

Šajā kvartetā nav izteiktu favorītu un pastarīšu. To var dēvēt arī par aizsardzības grupu, jo visām komandām aizmugurējā līnija ir spēcīgāka par priekšējo. Pirmo vietu grupā daudzi atvēl trenera Dika Advokāta vadītajai Krievijas valstsvienībai, kas uzvarēja savā kvalifikācijas grupā, taču, ja neskaita 6:0 pret Andoru, deviņos mačos guva tikai 11 vārtus. Poļiem nav daudz individuālo zvaigžņu, taču ir un būs publikas atbalsts, kas varētu komandu ievest ceturtdaļfinālā. Līdz šim viņi Eiropas finālturnīrā spēlējuši tikai reizi (2008), paliekot bez uzvarām. 2004. gada Eiropas čempionu grieķu izredzes daudzi nevērtē augstu, tomēr jāņem vērā, ka jaunā galvenā trenera Fernando Santuša vadībā komanda 20 spēlēs piedzīvojusi tikai vienu zaudējumu. Čehus var dēvēt par grupas tumšo zirdziņu. Viņi ne visai pārliecinoši aizvadīja “Euro 2012” kvalifikācijas turnīru (astoņās spēlēs trīs uzvaras, neizšķirts un trīs zaudējumi), un galvenais treneris Mihels Bileks atklāti pateicis, ka viņa futbolisti nav ierindojami favorītu pulkā. Varbūt tieši tas, ka nav spiediena, čehiem nāks par labu?

Reklāma
Reklāma

Spēles: 8. jūnijā: Polija – Grieķija, Krievija – Čehija, 12. jūnijā: Grieķija – Čehija, Polija – Krievija, 16. jūnijā: Čehija – Polija, Grieķija – Krievija

 

B grupa

Vācija (2. v.), Nīderlande

(4. v.), Portugāle (5. v.),

Dānija (10. v.).

Ko te vēl piebilst – nāves grupa, kurā visas komandas atrodas pasaules ranga desmitniekā. Vācijas izlase šajā gadsimtā, ja neskaita neizteiksmīgo 2004. gada Eiropas finālturnīru, visos lielajos čempionātos demonstrējusi ļoti atzīstamu futbolu, taču līdz titulam nav aizsniegusies. Komandas galvenā trenera Joahima Lēva rokās ir visas kārtis, lai “Euro 2012” nospēlētu zoli. Vāciešiem jau grupā nāksies uzņemt pilnus apgriezienus, un tas savā ziņā pat varētu nākt par labu. 2010. gada Pasaules kausa izcīņas finālistiem holandiešiem kā allaž ir ļoti solīda uzbrukuma līnija (rezultatīvākā komanda atlases ciklā ar 37 gūtajiem vārtiem), bet ne tik sprauna aizsardzība, kas ja ne grupas turnīrā, tad izslēgšanas spēlēs var kļūt par klupšanas akmeni. Talantīgu spēlētāju netrūkst arī Portugāles komandā ar Krištianu Ronaldu priekšgalā, taču tā smagnēji spēlēja kvalifikācijas turnīrā, un arī sagatavošanās posmā rezultāti nepārliecināja. Dāņi kvalifikācijas grupā apsteidza portugāļus, tomēr kopumā komandai pietrūkst kvalitātes visās līnijās, lai uz kaut ko cerētu šajā finālturnīrā.

Spēles: 9. jūnijā: Nīderlande – Dānija, Vācija – Portugāle, 13. jūnijā: Dānija – Portugāle, Vācija – Nīderlande, 17. jūnijā: Portugāle – Nīderlande, Vācija – Dānija.

 

C grupa

Spānija (1. v.), Horvātija (8. v.), Itālija (12. v.), Īrija (18. v.).

Pēdējos divos lielajos turnīros spāņu īso piespēļu un bumbas kontroles jeb “tiki-taka” futbols devis augļus. Vai tiešām viņi Polijas un Ukrainas laukumos noformēs “hat trick”? Komandai liels zaudējums ir uzbrukuma līdera Davida Viljas un aizsarga Karlesa Pujola traumas. Itālijas izlasei, kas jau tā spēlēja nepārliecinoši, gatavošanos čempionātam ietekmēja valsti pārņēmušais kārtējais spēļu sarunāšanas skandāls. Vienīgajā pārbaudes mačā – 0:3 pret Krieviju, un komandas galvenais treneris Čezāre Prandelli izteicies, ka mierīgi varētu arī atteikties no spēlēšanas “Euro 2012”. Daudzi uzskata, ka no grupas varētu izkļūt Īrijas valstsvienība, kuras galvenais treneris ir vecais itāliešu lapsa Džovanni Trapatoni. Horvāti nespēja kvalificēties 2010. gada Pasaules kausam, bet “Euro 2012” kvalifikācijā finišēja aiz grieķiem. Gatavošanos finālturnīram ietekmējuši arī savainojumi, tādēļ trenera Slavena Biliča padotajiem izkļūt no grupas būs grūti.

Spēles: 10. jūnijā: Spānija – Itālija, Īrija – Horvātija, 14. jūnijā: Itālija – Horvātija, Spānija – Īrija, 18. jūnijā: Horvātija – Spānija, Itālija – Īrija.

 

D grupa

Ukraina (50. v.), Anglija

(7. v.), Francija (16. v.),

Zviedrija (17. v.).

Angļi kopš 1966. gada, kad izcīnīja Pasaules kausu, gaida lielu titulu, taču cerības to sagaidīt šovasar mazinājusi traumu epidēmija – no sastāva izkrituši Frenks Lampards, Garets Barijs un Gerijs Keihils. Savukārt Veinam Rūnijam diskvalifikācijas dēļ jāizlaiž pirmās divas spēles. Turklāt ziemā pēc četru gadu darba no komandas galvenā trenera amata, nespējot saprasties ar priekšniekiem, atkāpās Fābio Kapello, bet Rojs Hodžsons viņa vietā tika iecelts tikai maija sākumā. Buķete, kas optimismu nevairo. Francijas izlase Romēna Domeneka vadībā pirms diviem gadiem izgāzās Pasaules kausa izcīņā. Pēc tam komandu pārņēma bijušais aizsargs Lorēns Blāns, un pēdējās 20 spēlēs franči nav piedzīvojuši zaudējuma rūgtumu. Zviedri allaž ir sīksti pretinieki, komandai ir izteikts līderis – uzbrucējs Zlatans Ibrahimovičs, un viņi noteikti pacīnīsies par izkļūšanu no grupas.

Mājiniekiem ukraiņiem, kas līdz šim Eiropas finālturnīrā nav spēlējuši, lielākais trumpis būs skatītāju atbalsts, bet mīnuss ir sastāva problēmas. Pie izlases stūres atgriezies Oļegs Blohins, kura vadībā ukraiņi 2006. gadā iekļuva Pasaules kausa izcīņas ceturtdaļfinālā.

Spēles: 11. jūnijā: Francija – Anglija, Ukraina – Zviedrija, 15. jūnijā: Ukraina – Francija, Anglija – Zviedrija, 19. jūnijā: Zviedrija – Francija, Anglija – Ukraina.

 

Uzziņa

* Īrijas izlase ir vienīgā, kurā neviens futbolists nepārstāv pašmāju klubus.

* Anglijas izlase ir vienīgā, kurai visi nāk no pašmāju čempionāta klubiem.

* Īrs Robijs Kīns un zviedrs Kristians Vilhelmsons ir vienīgie futbolisti, kuri ikdienā spēlē ārpus Eiropas, attiecīgi Losandželosas “Galaxy” (ASV) un “Al-Hilal” (Saūda Arābijā).

* Trim valstsvienībām galvenais treneris ir ārzemnieks: grieķiem – portugālis Fernando Santušs, krieviem – holandietis Diks Advokāts, īriem – itālietis Džovanni Trapatoni.

* Visvecākais treneris ir Trapatoni (73), jaunākais – Paulo Bentu, Portugāle (42).

* No 16 komandām visaugstāk FIFA rangā atrodas Spānija (1. v.), viszemāk – Polija (65. v.).

* Visvairāk vārtu no čempionāta dalībniekiem izlasē guvis vācietis Miroslavs Kloze (63), bet visvairāk spēļu aizvadījis spānis Ikers Kasiljass (130).

* Visplašāk pārstāvētais klubs finālturnīrā būs Anglijas čempionvienība “Manchester City” – 18 futbolisti.

* Futbolistu vidējais vecums vislielākais ir Īrijas (28,35 gadi) un Krievijas (28,34), mazākais – Vācijas (24,52) un Polijas izlasē (25,13).

* Vācijas, Itālijas, Nīderlandes un Anglijas delegācija pirms čempionāta sākuma apmeklēja vai grasās apmeklēt Aušvicas koncentrācijas nometni.

 

Jaunās zvaigznes

Eiropas lielākās futbola zvaigznes ir labi zināmas. Bet kuri talanti varētu uzmirdzēt pie “Euro 2012” debesīm? Daži kandidāti:

* Kristians Eriksens (20), Dānija. Pussargs no Nīderlandes jauno talantu kalves “Ajax”, aizvadītajā sezonā kluba 44 spēlēs guva astoņus vārtus.

* Mario Balotelli (21), Itālija. Ekstravagantais uzbrucējs palīdzēja “Manchester City” iegūt Anglijas čempionu titulu, 23 spēlēs izdarot 13 precīzus sitienus.

* Mario Gecs (19), Vācija, pussargs. Vācijas čempionvienībā Dortmundes “Borussia” rindās 25 mačos izcēlās ar septiņiem vārtiem.

* Jans Mavilē (21), Francija, balsta pussargs jau savā vecumā ir Francijas vienības “Rennes” kapteinis, kuram nākotnē paredz izlases līdera lomu.

* Kirjakoss Papadopuloss (20), Grieķija, aizsargs, pārstāv Vācijas bundeslīgas klubu “Schalke 04”.

 

Prēmijas

Katra komanda par piedalīšanos “Euro 2012” saņems astoņus miljonus eiro. Par uzvaru grupu turnīra spēlē pienāksies vēl miljons, par neizšķirtu – 500 tūkstoši. Uzvara ceturtdaļfinālā tiks novērtēta ar diviem miljoniem, pusfinālā – ar trim. Čempioni saņems 7,5 miljonus eiro, bet fināla neveiksminiekiem rūgtumu mazinās 4,5 miljoni. UEFA arī piešķirs pa miljonam eiro izlasēm, kas grupā ierindosies trešajā vietā.

 

Eiropas čempioni

1960. – PSRS, 1964. – Spānija, 1968. – Itālija, 1972. – Vācijas Federatīvā Republika (VFR), 1976. – Čehoslovākija, 1980. – VFR, 1984. – Francija, 1988. – Nīderlande, 1992. – Dānija, 1996. – Vācija, 2000. – Francija, 2004. – Grieķija, 2008. – Spānija.

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.