Mēnešiem ilgs nogurums – pirmais signāls anēmijai, diabētam vai izdegšanai? 0
Pēc pārciestas slimības, smaga fiziska darba vai treniņa kādu laiku just nogurumu ir pavisam normāli, taču, ja tas turpinās mēnesi no vietas un atpūta nepalīdz, vajadzētu par to pastāstīt savam ģimenes ārstam.
Zems hemoglobīna līmenis
Viens no biežākajiem ilgstoša noguruma iemesliem ir anēmija jeb mazasinība, kuru var atklāt ar asins analīzes palīdzību.
Ja asinīs ir zems hemoglobīna līmenis, šūnām un audiem trūkst skābekļa, un cilvēks kļūst nespēcīgs, noguris, miegains, nespēj ilgstoši koncentrēties darbam.
“Anēmijas var iedalīt vairākās grupās. Visbiežāk sastopamo anēmiju gadījumā kaulu smadzenes nesaražo sarkanās šūnas, mēdz būt arī anēmijas, kad asinīs ir sarkanās šūnas, bet tās iet bojā. Vislielākās problēmas sagādā tā anēmiju grupa, ko sauc par deficīta anēmijām, kad organismā trūkst dzelzs, vitamīna B12 vai folijskābes.
Ja trūkst dzelzs, neveidosies sarkanās asins šūnas; ja trūkst B12, folskābes – arī leikocīti un trombocīti,” stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Hematoloģijas un ķīmijterapijas klīnikas vadītāja profesore Sandra Lejniece. Visām anēmijām kopīgs ir tas, ka cilvēks kļūst viegli nogurdināms, jūt vājumu, nespēku, jo organisms darbojas bez pienācīgas skābekļa padeves.
Anēmijas iemesls var būt gan nepilnvērtīgs uzturs, gan dažādas slimības, kas kavē dzelzs uzsūkšanos, regulārs asiņu zudums, piemēram, menstruālā asiņošana sievietēm. “Iemesls var būt arī slēpta asiņošana. Piemēram, ja asiņo kuņģis vai zarnas, pacients to var arī nepamanīt. Fekālijas kļūst tumšākas, ir šķidra vēdera izeja, kuru var noturēt par vienkāršiem gremošanas traucējumiem,” norāda ārste. Lai noteiktu diagnozi, jānodod asins analīzes, kuras uzrāda hemoglobīna un dzelzs līmeni organismā, bet pēc 60 gadu vecuma tās būtu jānodod regulāri reizi gadā.
Folskābes un vitamīna B12 deficīta anēmijas ir salīdzinoši retāk izplatītas. Ar tām slimo gados vecāki cilvēki, slimības pamatā ir uzsūkšanās traucējumi kuņģī. Slimnieks var ēst, ko vien grib, vajadzīgās vielas organismā vienkārši nevar uzsūkties. Līdz ar nogurumu tām raksturīga apetītes mazināšanās, liels svara zudums, kas rada aizdomas par onkoloģisku saslimšanu.
Var parādīties arī neiroloģiskas problēmas, piemēram, tirpst pirkstu gali.
Kad noteikta diagnoze, jāsāk ārstēšana, kas atkarīga gan no anēmijas cēloņa, gan hemoglobīna līmeņa un citiem rādītājiem. Lai gan dzelzs vislabāk uzsūcas no gaļas, sliktāk no dārzeņiem, to var uzņemt ar alus raugu, ēdot olas dzeltenumu, aprikozes, mandeles, griķus, spinātus.
Nogurdina hroniskas slimības
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Gaiļezers” Iekšķīgo slimību nodaļas vadītājs Edmunds Jansons stāsta, ka reizēm neizskaidrojamā noguruma iemesls var būt vairogdziedzera darbības pavājināšanās – hipotireoze, kuru var izraisīt gan joda deficīts organismā, gan hronisks vairogdziedzera iekaisums, piemēram, pēc pārslimotas vīrusu infekcijas slimības.
Ja vairogdziedzeris nestrādā, kā nākas, cilvēks kļūst apātisks, miegains, noguris pat pēc nakts miega. Uz šo problēmu var norādīt arī ķermeņa temperatūra, kura ilgstoši ir zem 36 °C iedaļas. Lai pārbaudītu šī orgāna darbību, jānosaka vairogdziedzera hormonu līmenis asinīs un jāveic vairogdziedzera izmeklēšana ar ultraskaņas metodi.
Ilgstošu nogurumu var just arī 2. tipa cukura diabēta slimnieki. Par to liecina izteiktas slāpes, svara zudums. Lai atklātu slimību, jāveic glikozes slodzes tests.
Ieilguša noguruma iemesls var būt izdegšanas sindroms – psihoemocionālā un fiziska izsīkuma stāvoklis – vai depresija, kuras iemesls ir ilgstoša spriedze darbā, ģimenē, attiecībās. Tādos gadījumos simptomu vidū ir nespēks, biežas saaukstēšanās slimības, fiziska izsīkuma un nespēka sajūta, miega un gremošanas sistēmas traucējumi.
Diemžēl arī daudzas ļoti smagas un dzīvībai bīstamas slimības var noritēt gandrīz nemanot, un to vienīgā izpausme var būt nogurums.”Ja ar vienu no balto asins šūnu paveidiem limfocītiem kaut kas nav kārtībā, tās var kļūt ļaundabīgas un veidojas audzēji – limfomas,” stāsta profesore Sandra Lejniece.
Viens no simptomiem, kuru pacienti bieži nesaista ar slimību, bet meklē tam citus izskaidrojumus, piemēram, dzīvesveidā, pārslodzē, stresā vai gadalaikā, kad izsīkušas organisma rezerves, ir izteikts nogurums un apātija.
Uzmanība jāpievērš arī izteiktam, nemotivētam svara zudumam un palielinātiem limfmezgliem uz kakla, padusē vai citā ķermeņa vietā.
Ļaundabīgās šūnas visbiežāk sāk nekontrolēti augt un uzkrāties tieši limfmezglos, tādēļ tie palielinās, kļūst sataustāmi vai spiež uz apkārtējiem audiem, izraisot tūsku. Tā kā daudziem pacientiem nav nekādu citu sūdzību, ļoti svarīgi pie ārsta doties arī tad, kad izmaiņas veselībā pašam šķiet mazsvarīgas, norāda profesore. Tikai veicot palielināta limfmezgla vai cita aizdomīga veidojuma biopsiju, var pilnīgi droši pateikt, vai tajā nav attīstījušās ļaundabīgās šūnas.
Kā vairot enerģiju
Skrienot vai nodarbojoties ar citām fiziskām aktivitātēm, var gūt papildu enerģiju, lai aizgaiņātu nogurumu. Protams, ja rūpīga veselības pārbaude nav atklājusi nopietnas saslimšanas. Tas, cik daudz katram enerģijas un kā tā tiek tērēta, galvenokārt atkarīgs no tā, vai cilvēks ir sportisks vai mazkustīgs.
Ja muskuļi ir ļoti vāji, netrenēti, piemēram, kāpjot pa kāpnēm, tiek izšķiests liels enerģijas daudzums un cilvēks jūtas noguris. Lai no tā izvairītos, jāuzlabo fiziskā forma. Šim mērķim noder izturības treniņi, kuru laikā ar skābekļa palīdzību tiek ražota papildu enerģija. Lai uzveiktu nogurumu, vajadzīga ilgstoša, regulāra, mērena slodze, sportojot 30–60 minūtes divas trīs, bet vēl labāk – četras reizes nedēļā.
Edmunds Jansons iesaka sākt ar izmaiņām darba un atpūtas režīmā, vairāk laika pavadīt svaigā gaisā un lietot pilnvērtīgu uzturu, jo ierobežota olbaltumvielu vai kādu citu organismam nepieciešamu barības vielu uzņemšana, piemēram, ievērojot diētu, arī var izraisīt nogurumu.
