Vai tiešām visu likvidēsim? RPIVA rektores viedoklis par apvienošanu 2
Vai tiešām likvidēsim sasniegto pedagoģijas izglītībā Latvijā? – komentārā jautā Dr.biol. Daina Voita. Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas rektore. Publicējam viņas viedokli par plānoto augstskolas reorganizāciju.
“Pēdējo divu nedēļu laikā sabiedrībā uzvirmojušas kaislības saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri likvidēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA), sadalot pa 5 dažādām augstskolām visā Latvijā, tādējādi vēl vairāk fragmentējot pedagoģijas izglītības jomu. Rezultātā mēs visi – skolotāju saime, skolnieki un viņu vecāki, Rīgas RPIVA studenti un mācībspēki – esam liecinieki mēģinājumam dažu mēnešu laikā nopostīt desmitgadēs veidotas un koptas vērtības. Tāpēc savā, akadēmijas vadības, studentu un absolventu vārdā vēlos celt trauksmi, aicināt ministriju un ministru kabinetu ieklausīties, par prioritāti reformām izglītības jomā izvirzot pedagoģijas studiju kvalitāti, nevis vajadzību kaut ko reformēt reformēšanas pēc, likvidāciju saucot par reorganizāciju, studiju programmu fragmentēšanu – par konsolidēšanu.
Pedagoģijas izglītība Latvijā augsto līmeni sasniegusi pateicoties akadēmijas mērķtiecīgai izaugsmei un ieguldījumiem mācību procesā un to nodrošinājumā. RPIVA studiju programmas ir ne tikai starptautiski visaugstāk novērtētās programmas pedagoģijas izglītības jomā Latvijā, bet arī starp visām sociālo zinātņu programmām. Par akadēmijas sasniegumiem liecina arī nozīmīgais zinātniskais darbs, ieguldījums mācību līdzekļu izstrādē un akadēmijas sagatavoto skolotāju panākumi praktiskajā darbā.
Tieši tādēļ RPIVA vadība ceļ trauksmi – šobrīd, likvidējot gadu gaitā sasniegto, zaudējumi sabiedrībai būs nozīmīgi, jo katrā ģimenē ir kāds bērns, kura nākotnes izredzes ir atkarīgas no tā, cik labi izglītoti un kvalificēti ir skolotāji mūsu skolās. Lai atjaunotu pedagoģijas izglītību Latvijā tik augstā līmenī, kādā tā ir šobrīd, būs vajadzīgi daudzi gadi. Būs nozares, kurās tā, visticamāk, nekad neatjaunosies augstā kvalitātē, jo augstskolas, kurās plānots izvietot RPIVA veidotās programmas, lai cik sekmīgas savās jomās, ir bez nopietnas pieredzes pedagoģijas izglītībā.
RPIVA vēsture sniedzas 73 gadu senā pagātnē, kad pēckara Rīgā, Jelgavā un Valmierā tika izveidotas pedagoģiskās skolas. Atjaunojoties valsts neatkarībai, 1992.gadā tika izveidoti Rīgas un Imantas skolotāju institūti, uz kuru bāzes 1994.gadā dibināta Rīgas pedagoģijas augstskola. 2009.gadā iegūtais akadēmijas statuss apliecina sekmīgu izaugsmi, augstu akadēmisko līmeni, studentu un mācībspēku uzticību.
RPIVA pienesums Latvijas izglītības sistēmai nav izmērāms nu jau tik nolietotās frāzēs kā “konsolidācija”, “restrukturizācija” vai “optimizācija”. Akadēmijai gadu gaitā ir izdevis radīt institūciju, kura ne tikai sagatavo skolotājus visdažādākās jomās, bet ir augsta līmeņa pedagoģiskās izglītības zināšanu centrs, kurā tiek attīstīts gan akadēmiskais darbs pedagoģijas jomā, gan praktiski sagatavoti augsta līmeņa mācībspēki gan vispārējā pedagoģijā, gan profesionālās ievirzes un interešu izglītībā.
Tikai pēdējo piecu gadu laikā vien izdotas 5 grāmatas, kurās apkopoti akadēmijas mācībspēku pētījumi un praktiskās rekomendācijas, 12 zinātniskie darbi pedagoģijā – vairāk nekā jebkurā citā mācību iestādē pedagoģijas jomā. Kopš 2012.gada izdotas 52 mācību grāmatas un mācību līdzekļi latviešu valodā, literatūrā, matemātikā, vizuālajā mākslā, integrētajās mācībās u.c. priekšmetos, bet kopš 1999.gada mācību priekšmetā latviešu valoda un literatūra ir izdotas vairāk kā 98 grāmatas un mācību līdzekļi; matemātikā – 59 grāmatas un mācību līdzekļi; mājturībā un tehnoloģijās – 8 grāmatas; integrētās mācībās izdotas 34 mācību grāmatas; vizuālajā mākslā – 21 grāmata.
Latvijas Zinātnes padomē ekspertu līmenī darbojas 16 RPIVA pasniedzēji. Vēl 38 citās institūcijas, ieskaitot IZM. 33 pasniedzēji darbojas Zinātnisko izdevumu redakcijas padomēs. Pēdējos gados RPIVA pasniedzēji saņēmuši nozīmīgu skaitu prestižu apbalvojumu par ieguldījumu pedagoģijas izglītībā, tai skaitā no Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas zinātnes akadēmijas, piedalījušies izglītības politikas veidošanā, piemēram, izstrādājot skolotāja standartu, pirmsskolas izglītības vadlīnijas, mācību satura programmas gan pirmsskolai, gan sākumskolai. 78% akadēmiskā personāla ir ar Doktora zinātnisko grādu. RPIVA absolventi visā Latvijā regulāri saņem Gada skolotāja balvas pašvaldībās un citus apbalvojumus.
Par pedagoģijas izglītības kvalitāti akadēmijā liecina ne tikai augstākais zinātnisko institūciju novērtējums starp pedagoģijas studiju programmām, bet fakts, ka RPIVA programmas saņēmušās augstāko novērtējumu starp visām Sociālo zinātņu studiju programmām Latvijā. Turklāt jāpiemin, ka šie nozīmīgie rezultāti sasniegti par spīti tam, ka IZM pedagoģijas izglītība jau gadiem nav bijusi prioritāte. Par to liecina īpaši tas, ka IZM vēl joprojām nav izstrādājusi Skolotāja profesijas standartu, gan tas, ka RPIVA ir starp dažām augstskolām, kuras, saskaņā ar MK noteikumiem vairs nevar pretendēt uz ES finansējumu, ne arī piedalīties citos zinātnisko projektu konkursos.
Turklāt, akadēmijas prioritāte gadu gaitā ir bijusi pedagoģijas izglītības pieejamība, specializācija un kvalitāte. Pateicoties efektīvai saimnieciskajai darbībai un zemām administratīvajām izmaksām esam spējuši padarīt pedagoģijas izglītību pieejamu ne tikai Rīgā, bet arī Latvijas reģionos – 9 RPIVA filiālēs pašvaldībās.
Turklāt būtiski uzsvērt, ka RPIVA saimnieciskā darbība ir pilnībā pašpietiekama. Valsts dotācija budžeta vietām sastāda tikai 17% no RPIVA ieņēmumiem. Augstskola ne tikai strādā bez parādiem un kredītiem, bet no saviem līdzekļiem pēdējos gados ir spējusi ieguldīt 800 tūkstošus eiro attīstībā un izveidot nozīmīgus uzkrājumus tālākai izaugsmei.
Pedagoģijas izglītība ir unikāla un atšķirīga no citām izglītības jomām. Neatkarīgi no specializācijas virziena, jaunais skolotājs nonāks skolas vidē, kur uzdevums būs ne tikai pasniegt savu priekšmetu, bet būt daļai no lielākas sistēmas – skolas, kura ir atbildīga par bērnu zināšanām, zināšanu pielietojamības prasmēm, sadarbības spējām un vides. Tieši par šiem izglītības reformas aspektiem tiek runāts arī jaunajā, kompetencēs balstītajā izglītības modelī, kura ieviešana Latvijā pakāpeniski tiek uzsākta jau šodien. Tāpēc topošajam skolotājam ir jāizglītojas pedagoģiskā vidē. Tāda ir RPIVA, kur vienā augstskolā ir apvienotas dažādas pedagoģijas programmas visos augstākās izglītības līmeņos – no 1.līmeņa līdz studijām doktorantūrā.
Koncentrējoties vienā augstskolā, tiek radīta bagāta pedagoģiskā vide, kurā veiksmīgi integrējas novitātes no dažādām nozarēm. Piemēram, sekojot pasaules tendencēm izglītībā, virzība uz skolotāju sagatavošanu atbilstoši kompetencēs balstītam izglītības modelim RPIVA uzsāka jau pirms vairākiem gadiem, vēl laikā, kad IZM par to runāja tikai vīzijas līmenī. Bez šī nozīmīgā darba jaunā modeļa ieviešana Latvijas skolās būtu daudz grūtāka. Savukārt, runājot par tālākizglītību, un visu to skolotāju saimi, kura izglītību ieguvusi agrākajos gados, RPIVA ir vienīgā augstskola, kura jau šodien ir pilnībā sagatavojusies atbalstīt kompetencēs balstītā izglītības modeļa ieviešanu ar tālākizglītības programmām. Arī šo resursu IZM šobrīd plāno likvidēt.
Pedagoģiskā vidē nemitīgi notiek pedagoģisko ideju bagātināšanās starp akadēmisko personālu, starp akadēmisko personālu un studējošiem. Filiāļu tīkls nodrošina vienotu pieeju, kur visas jaunākās inovācijas sasniedz reģionus. Reorganizējot RPIVA un pārceļot programmas uz citām augstskolām, šī vide tiek sagrauta, zaudēta. Pārceļot programmas uz citām augstskolām zūd pedagoģiskā dominante. Citās augstskolās pedagoģija var būt kā minoritāte. RPIVA koncentrētas izglītības programmas, kas ir unikālas – tajās akcents ir uz skolotāju sagatavošanu un nevis uz izpildītājiem, māksliniekiem, jo tieši skolotāji strādā skolās, novados, reģionos, piedaloties reģiona attīstība, kultūras, tradīciju kopšanā.
Arī RPIVA ir par reformām izglītībā, tai skaitā augstākajā izglītībā. Studiju programmas Latvijā tiešām ir daudz, tās nereti pārklājas. Nav skaidrs, vai valsts finansētās programmas vienmēr sasniedz savus mērķus. Ir mācībspēku kvalifikācijas un skaita jautājumi. Tas, ko augstskolas sagaida no ministrijas jau gadiem, ir lielāka vīzija, redzējums kā kopumā izglītības sistēma Latvijā kļūs par sabiedrības attīstības un tautsaimniecības izaugsmes galveno dzinuli. Ne jau haotiska vienas augstskolas sadalīšana pa piecām citām.
Neizslēdzam, ka arī pedagoģijas izglītība valstī ir attīstāma un uzlabojuma. Tomēr, analizējot reālo situāciju pedagoģijas izglītības jomā, iespējams, mums būtu jārunā par tās koncentrēšanu tieši RPIVA paspārnē. Gan tāpēc, ka tieši RPIVA koncentrējas vislielākā kompetence pedagoģijas izglītībā. Gan tāpēc, ka studēt akadēmijā ir izvēlējušies 75% no visiem studentiem, kuri vēlas studēt pedagoģiju. Gan tāpēc ka RPIVA filiāles nodrošina kvalitatīvu pedagoģijas studiju pieejamību arī Latvijas reģionos, par kuru attīstību valstī tik daudz tiek diskutēts. Ja ministrijai rūpētu studentu izvēle un studiju kvalitāte – šis iespējamais risinājums būtu darba kārtībā.
RPIVA ieskatā IZM nav spējusi pamatot reformas nepieciešamību. Nav spējusi definēt mērķus. Nav identificējusi un pamatojusi ieguvumus vai izmantojusi iespēju reformu plānošanā iesaistīt tās institūcijas, kuras galu galā ir atbildīgas par profesionālu un kvalificētu mācībspēku sagatavošanu valstī. Tāpēc šobrīd vispār ir grūti izprast, kāpēc tik nepārdomāts un nesagatavots jautājums, kurš ir virzīts uz Latvijā nozīmīgas izglītības jomas vājināšanu, vispār tiek virzīts valdības darba kārtībā.”
