Vai tiešām tas ir tikai bizness? Arvien vairāk valstis atklāti izrāda savas draudzīgās saites ar Putinu 73
Kamēr Ukrainā joprojām turpinās karadarbība, tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins aizvada ļoti sociālu laiku, tiekoties ar dažādu valstu vadītājiem. Līdz šim Putins ir ticies ar Āzijas valstu, tostarp Ķīnas, Indijas, Vjetnamas un Indonēzijas, augstākajiem vadītājiem. Tā ir liela publicitāte personai no valsts, pret kuru ir noteiktas stingras sankcijas, raksta medijs “Bussines Insider”.
Un visām šīm tikšanās reizēm ir stratēģisks iemesls, intervijā izdevumam “Business Insider” norādīja Sirakjūsas Universitātes profesors Šons Makfeits.
Krievija cenšas izkļūt no diplomātiskās izolācijas un cenšas veidot stratēģiskas attiecības ārpus tādiem autokrātiskiem partneriem kā Ķīna, Ziemeļkoreja un Irāna, teica Makfeits.
“Putins pievērš uzmanību tādām stratēģiski svarīgām valstīm kā Indija, kas pretojas Ķīnai un tirgojas ar Krieviju,” viņš piebilda. “Tas dod Krievijai zināmas priekšrocības salīdzinājumā ar Ķīnu, jo to attiecības ir nedaudz atdzisušas.”
Trešdien Putins Krievijā satikās ar Malaizijas premjerministru Anvaru Ibrahimu. Abām valstīm bija paredzēts apspriest virkni jautājumu, tostarp tirdzniecības un investīciju jautājumus.
Šī tikšanās notika pēc Putina brauciena uz Mongoliju, kur viņš tikās ar tās prezidentu.
Mongolijai kā Starptautiskās Krimināltiesas dalībvalstij būtu vajadzējis arestēt Putinu, pret kuru ir izdots SKT apcietināšanas orderis.
Taču Austrumāzijas valsts paziņoja, ka tā nevar Putinu ieslodzīt cietumā, jo tās enerģētiskā drošība ir atkarīga no Krievijas – naftas un gāzes giganta.
“Šī piegāde ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu mūsu un mūsu tautas pastāvēšanu,” izdevumam “Politico” sacīja Mongolijas valdības pārstāvis.
Mongolijas paskaidrojums uzsver Krievijas ekonomikas mērogu. Saskaņā ar Pasaules Bankas datiem tā ir 11. lielākā pasaulē, un tās gada IKP ir aptuveni 2 triljoni ASV dolāru.
Lai gan Krievijas ekonomika salīdzinājumā ar ASV 27,4 triljonu ASV dolāru IKP ir niecīga, Krievija joprojām ir svarīgs partneris daudzām jaunattīstības valstīm.
Jo īpaši Krievija nodrošina aptuveni desmito daļu no pasaules naftas ieguves, padarot to par nozīmīgu resursu piegādātāju.
Pirms iebrukuma Ukrainā Krievijas lielākais tirdzniecības partneris bija Eiropas Savienība.
Pēdējo divu gadu laikā Krievijai ir izdevies pārorientēties uz Ķīnas un Indijas, kā arī gandrīz ikviena, kas vēlas pirkt enerģiju ar pazeminātu cenu, piegādi, vai tā būtu Šrilanka, kad tā vēl pirms diviem gadiem piedzīvoja ekonomikas sabrukumu, vai Turcija – NATO dalībvalsts un topošā ES dalībvalsts.
Lai gan dažām valstīm, piemēram, Ķīnai un Vjetnamai, ir vēsturiskas saites ar Krieviju, citas valstis, piemēram, Indija un Šrilanka, savas pašreizējās attiecības ar Krieviju pamato arī ar ekonomiskām interesēm, jo īpaši, ja tās pašas atrodas grūtos apstākļos. Lielākā daļa, ja ne visas, ir ieņēmušas arī neitrālu nostāju attiecībā uz karu Ukrainā.
Kazahstānas premjerministra vietnieks Seriks Žumangarins pagājušajā mēnesī aģentūrai “Bloomberg” sacīja, ka valsts vairs “akli neievēros sankcijas”, ja ierobežojumi ietekmēs valsts galvenos uzņēmumus. Krievija bija Kazahstānas lielākais tirdzniecības partneris pirms kara sākuma.
Viņš medijam sacīja, ka dažas no sankcijām pret Maskavu ir vairāk kaitējušas Kazahstānai nekā Krievijai, un Rietumi nav darījuši neko, lai kompensētu Centrālāzijas valstij.
Šķiet, ka ekonomikas izmantošana, lai izskaidrotu mājīgās diplomātiskās attiecības ar Krieviju, tagad, kad karš Ukrainā turpinās jau 31. mēnesi, kļūst arvien populārāka.
Galu galā Krievija ir liela un globāli integrēta ekonomika, no kuras pat Eiropas Savienība joprojām cenšas atdalīties.
Pat Ķīna, kas 2022. gadā paziņoja, ka draudzība ar Krieviju ir partnerība bez “ierobežojumiem”, tagad, šķiet, labprātāk vēlas attiecības pasniegt pragmatiskākos un lietišķākos terminos.
Vēl pagājušajā mēnesī Ķīna noformulēja vicepremjera Li Cjana vizīti Krievijā kā vizīti, kurā tiek meklētas “savstarpēji papildinošas priekšrocības un milzīgs praktiskās sadarbības potenciāls” starp Maskavu un Pekinu.
Sadarbība ar Krieviju uz ekonomiskiem noteikumiem, visticamāk, neuztrauks ASV un Eiropu, pat ja pastāv bažas un spēcīga kritika.
“Krievijas ārpolitiskais blīkšķis, visticamāk, neradīs draudus ES un NATO,” sacīja Sirakjūsas Universitātes pārstāvis Makfeits.
Tas ir tāpēc, ka Maskava neveido militāras alianses ar partnervalstīm, lai uzbruktu Eiropai, kas Krieviju uzskata par savu galveno draudu, viņš teica.
Tomēr, iespējams, ka joprojām notiek pārmaiņas.
Maskava virza stāstījumu par Globālajiem dienvidiem kā spēku, kas veido alternatīvu pasaules kārtību, ar jaunajām BRICS valstīm – Brazīliju, Krieviju, Indiju, Ķīnu un Dienvidāfriku – veidojot ekonomisko bloku.
Krievija šogad ir BRICS priekšsēdētāja, un Putins ir uzaicinājis Mongoliju pievienoties grupas sammitam oktobrī. Malaizija ir iesniegusi pieteikumu pievienoties grupai, un arī Indonēzija apsver uzaicinājumu pievienoties blokam. Arī Turcija ir paziņojusi, ka ir ieinteresēta pievienoties grupai.
“Indonēzija, Malaizija un Mongolija ir interesants pārbaudījums šo valstu “neitralitātei” pret Ķīnu, ASV, starptautiskajām tiesībām (piemēram, Starptautisko Krimināltiesu) un Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmas autoritāti,” sacīja Makfeits.
Krievijas centieni panākt daudzpolāru pasaules kārtību rezonē ar valstīm, kuras vēlas taisnīgāku starptautisko kārtību. Un Maskava ir pierādījusi, ka tai ir ietekme uz valstīm ar zemākiem un vidējiem ienākumiem, par ko liecina dažu Āzijas valstu nepiedalīšanās vai zema līmeņa līdzdalība jūnija Ukrainas miera samitā Šveicē, jūlija komentārā izdevumam “Foreign Policy” raksta Dereks Grosmans, RAND (domnīca) vecākais aizsardzības analītiķis.
“Lai gan Krievijas ietekme nav Ķīnas vai Amerikas Savienoto Valstu līmenī, tā noteikti ir pietiekama, lai veicinātu tās pret Rietumiem vērstās intereses un sagrautu jau tā nestabilo reģionālo kārtību,” rakstīja Grosmans.
